Lai gan uz Latvijas un Baltkrievija robežas kādu laiku nav vērojami no Baltkrievijas puses atvestie migranti, kurus iepriekš Baltkrievijas militarizēto vienību pārstāvji ar spēku dzina Latvijas teritorijā, apgalvot, ka situācija ir normalizējusies, aizvien nevar. Kā liecina Valsts robežsardzes un Nacionālo bruņoto spēku novērojumi, Baltkrievijas militarizēto vienību pārstāvji sāk iekārtot pastāvīgās spēka struktūru apmetņu vietas netālu no robežas ar Latviju.
Šādu nometnes vietu ierīkošana tiek veikta robežas sektoros, kur iepriekšējo mēnešu laikā novērota aktīvākā migrantu virzīšana. Tas varētu nozīmēt, ka pēc pieklusuma ziemas periodā, pavasarī Baltkrievijas puse var atsākt aktīvu migrantu spiešanu Latvijā.
Vienlaikus Robežsardzē atzīst – kopš Baltkrievijas pašpasludinātā prezidenta Aleksandra Lukašenko režīms uzsācis hibrīduzbrukumu Latvijai, Lietuvai un Polijai, iepludinot valstīs tūkstošiem no Tuvajiem Austrumiem atvestos migrantus, iepriekš koleģiālās attiecības abu valstu dienestu starpā ir pamatīgi sabojātas. Šī pavērsiena sekas arvien vairāk jūtamas, sastopoties abu valstu robežsargu patruļām.
Klusums uz robežas
Valsts robežsardzes pārstāvji portālam “Sargs.lv” stāsta, Latvijas robežsargi kopš šī gada augusta beigām nepieļauj nelegālo migrantu stihisku īslaicīgo apmetņu izveidi uz valsts robežas joslas. Ja šādi gadījumi tiek konstatēti, Latvijas robežsargi migrantus ātri atvirza atpakaļ Baltkrievijā.
Pretēji Baltkrievijas militarizēto vienību taktikai Latvijas robežsargi pret migrantiem nekad nav izmantojuši un neizmanto fizisku spēku. Tā vietā migrantiem zināmajās valodās – kurdu, arābu, angļu un krievu, tiek atskaņoti audioieraksti, lai viņus informētu, ka par nelikumīgu Latvijas valsts robežas šķērsošanu draud kriminālatbildība.
Pēc Valsts robežsardzes apkopotās informācijas, šobrīd uz Latvijas un Baltkrievijas robežjoslas vairs neatrodas ne migrantu grupas, nedz to pagaidu nometnes. Kā iepriekš skaidroja Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Gints Pujāts, iespējams, ka tas skaidrojams ar vēsākiem laikapstākļiem, pie kā dienvidu valstu migranti nav pieraduši.
Tāpat migrantu plūsmu sācis atturēt arī pagaidu dzeloņstiepļu žogs. Patlaban uz Latvijas-Baltkrievijas robežas jau izbūvēts divu kilometru garš Slovēnijas aizsardzības ministrijas dāvinātais dzeloņstiepļu žogs. Kā iepriekš atzina ģenerālis G. Pujāts, vietā, kur tas izbūvēts, iepriekš fiksēta ļoti intensīva migrantu kustība. Šo dzeloņstiepļu nožogojumu jau drīzumā plānots pagarināt ar Iekšlietu ministrijas iegādāto pagaidu žogu.
Baltkrievijas robežsargu jaunā taktika
Valsts robežsardzes novērojumi liecina, ka nelegālās migrantu plūsmas organizēšanā uz Latviju A. Lukašenko režīms aktīvi iesaistīja dažādas Baltkrievijas militarizētās vienības. Par to liecina uz Latvijas un Baltkrievijas robežas fiksētie vienību pārstāvji, kuri bija tērpti dažāda veida formas tērpos. Lai kaujinieku piederību konkrētai vienībai būtu grūtāk atpazīt, teju visiem Baltkrievijas militarizēto vienību pārstāvjiem bija noņemtas uzšuves. Tomēr, kā liecina uz robežas izvietoto zemessargu novērojumi, šo rīkojumu ievēroja ne visi Baltkrievijas militarizēto vienību pārstāvji. Proti, ja uzšuves vai cepuru kokardes nav iespējams noņemt, tās neviens ar varu nost nerāva. Tad nu nācies redzēt dažādas dīvainas ainas, piemēram, kādam Baltkrievijas robežsargam uz virsjakas muguras rakstīts “Robežsardze”, bet uzšuves uz piedurknēm bija noņemtas.
Šīs apmetnes pamatā veidotas no kritušu koku stumbriem, apvilktas plēvēm un nomaskētas ar zariem. Pāris vietās netālu no Latvijas robežas izraktas un iekārtotas zemnīcas. Pie apmetņu vietām pastāvīgi kūp ugunskuri, savukārt spēka struktūru personāls bieži sēž bez sejas maskām. Vienā no šādām apmetnēm manīts arī Baltkrievijas robežsargu salasītais sēņu maisiņš, kas norāda, ka vismaz pagaidām personālam ir daudz brīvā laika.
Distance starp šādām apmetņu vietām ir nenoteikta, taču tās iekārtotas vietās, kur Baltkrievijas pusē visai tuvu pienāk autoceļi. Kā uzsver Latvijas robežsargi, tas liecina, ka Baltkrievijas robežsargi šādos apstākļos plāno darboties ilgstoši. Savukārt, ņemot vērā Baltkrievijas militarizēto vienību iepriekš konstatēto iesaisti migrantu virzīšanā, var secināt, ka ar laiku Latvijas pierobežā atkal varētu tikt vestas migrantu grupas.
Pie Latvijas robežas pievilktie Baltkrievijas spēki
Lai gan uz robežas ar Latviju izvietoto vienību kaujiniekiem no apģērba noņemtas uzšuves, analizējot to formas tērpu, bruņojuma un aprīkojuma daudzveidību, secināms, ka vēl nesen uz robežas ar Latviju stāvēja Baltkrievijas specvienības. To rīcībā bija vairogi, steki, ķiveres ar aizsargstikliem un bruņuvestes. Par piederību šādai vienībai liecināja arī kaujinieku uzvedība un rīcība.
Līdzās viņiem uz robežas ir arī Baltkrievijas militāro izglītības iestāžu kadeti. Tie ir pavisam jauni puiši, kuri bija tērpušies salīdzinoši nenonēsātos formas tērpos. Būtiska iezīme bija to daļēji bērnišķīga uzvedība un izturēšanās.
Latvijas un Baltkrievijas robežsargu sabojātās attiecības
Valsts robežsardzē atzīst, faktiskā Baltkrievijas robežsargu iesaiste nelegālo migrantu pārvadāšanā un dzīšanā pāri Latvijas robežai krietni sabojājusi abu dienestu attiecības.
Robežsargi un zemessargi vairākkārt ir novērojuši situācijas, ka Baltkrievijas dienestu pārstāvji pavada nelegālo migrantu grupas līdz savas valsts robežai, bet pie tās, nekautrējoties no Latvijas robežsargu un zemessargu klātbūtnes, norāda migrantiem virzienu uz Latvijas Republiku, laiku pa laikam skaļi uzsaucot un mudinot migrantus pretlikumīgi šķērsot robežu.
Tikpat provokatīva bijusi arī bruņojuma demonstrācija. Baltkrievijas robežsargi ikdienā dienesta pienākumu izpildei izmanto AKM sistēmas triecienšautenes, kā arī dažādus speclīdzekļus, tostarp stekus. Tomēr atsevišķi Baltkrievijas militarizēto vienību pārstāvji vēl bija bruņoti ar snaiperu šautenēm un ložmetējiem.
Kā atzīst Latvijas robežsargi, šī A. Lukašenko režīma rīcība pamatīgi sabojājusi arī Latvijas un Baltkrievijas robežapsardzes dienestu savstarpējās attiecības, kas līdz tam bijušas visnotaļ koleģiālas.
Šī realitāte jau šobrīd redzama robežsargu darba ikdienā. Reizēs, kad Baltkrievijas robežsargi ierauga tuvojamies Latvijas robežsargu un zemessargu patruļas, tie pārsvarā cenšas slēpties, noejot no maršruta mežā, kur veic Latvijas robežsargu un zemessargu patruļu slēptu filmēšanu, izmantojot mobilos tālruņus.
Citkārt to rīcība ir diametrāli pretēja – Baltkrievijas robežsargi demonstratīvi nostājas pretī Latvijas valsts robežai un atklāti veic Latvijas robežsargu un zemessargu patruļu sastāva filmēšanu un fotografēšanu.
Lai gan pamatā šādās reizēs Baltkrievijas robežsargu attieksme vērtējama kā rezervēta un neitrāla, konstatēti arī gadījumi, kad Baltkrievijas robežsargi centušies veikt dažāda veida provokācijas, piemēram, izaicinoši uzrunājot vai rādot žestus Latvijas robežsargu un zemessargu patruļām.
Robežsardzē atzīst – cik ilgi šāda situācija turpināsies, prognozēt nav iespējams. Tā atkarīga no A. Lukošenko režīma īstenotās politikas attiecībā pret Eiropas Savienības valstīm. Tikmēr Latvijas robežsargi, sadarbojoties ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Valsts policiju, turpinās veikt savus pienākumus ārkārtējās situācijas apstākļos, garantējot Latvijas robežas neaizskaramību.
