Šodien, 29. janvārī, aizrit 105 gadi kopš vēsturiski svarīgās Skrundas kaujas, kad pulkveža Oskara Kalpaka vadītais bataljons atbrīvoja Skrundu no lieliniekiem un izcīnīja ļoti svarīgu uzvaru, kas noteica Neatkarības kara turpmāko gaitu. 1919. gada 29. janvārī pēc Kalpaka bataljona izcīnītās uzvaras pār Skrundu lepni plīvoja sarkanbaltsarkanais karogs. Atceroties šo nozīmīgo uzvaru, Skrundā katru gadu 29. janvārī tiek svinēta Karoga diena. “Sargs.lv” piedāvā atskatīties uz šīs Latvijas valsts eksistencei svarīgās dienas notikumiem.
“1919. gada janvāris jaunās neatkarīgās Latvijas Republikas vēl nelielajiem bruņotajiem spēkiem bija smags laiks. Pagaidu valdība bija atstājusi Rīgu un devusies uz Liepāju. Jelgavā izveidotais Oskara Kalpaka komandētais Atsevišķais latviešu bataljons bija spiests atkāpties sākumā uz Dobeli, vēlāk uz Lielauci. Tur 16. janvārī Kalpaka vīri izcīnīja savu pirmo kauju ar uzbrūkošo lielinieku karaspēku,” raksta vēsturnieks un Latvijas Kara muzeja direktora vietnieks Juris Ciganovs.
Liepājā šajās dienās valdīja pamatīgs apjukums, gandrīz panisks noskaņojums un par frontē esošā Atsevišķā latviešu bataljona papildināšanu neviens nopietni nedomāja — tā ziņoja Virsnieku rotas komandieris kapteinis Jānis Balodis, atriezies no Liepājas, kur skaidroja, vai drīz kalpakieši saņems iepriekš solītos papildspēkus.
Atkāpšanās aizvien tuvāk Liepājai
22. janvārī bataljona karavīri kopā ar landesvēra rotu centās dot triecienu lielinieku spēkiem iepretī Skrundai, taču uzbrukums izrādījās neveiksmīgs un kalpakiešiem bija jāatkāpjas aiz Ventas.
24. janvārī bataljons kopā ar štābu novietojās Rudbāržu muižā, šajā pašā dienā ieradās arī papildspēki. Pastiprinājumus saņēma arī kalpakiešiem kaimiņos esošās landesvēra vācu vienības. Papildinājumi no Vācijas pienāca arī frontē esošajai pārsvarā no valsts vāciešiem sastāvošajai Dzelzs divīzijai. Līdz ar to radās iespēja mēģināt pāriet pretuzbrukumā un censties pārņemt stratēģisko iniciatīvu.
Lai atgūtu Ventas upes līniju, lielinieki bija jāpadzen no Skrundas. Uzbrukumu nolēma īstenot 29. janvārī. Kalpakiešus uzmundrināja gan papildspēku pienākšana, gan apstāklis, ka 22. janvārī Liepājas ostā pietauvojās Igaunijas kuģis “Vasa”, kuru Igaunijas armijas virspavēlniecība sūtīja Latvijas Pagaidu valdības un tai vēl uzticamo karaspēka vienību evakuēšanai. Uzbrukuma plāns tika izstrādāts tā, lai ienaidnieku ne tikai padzītu no Skrundas, bet arī pilnīgi iznīcinātu.
Kauja izšķir Latvijas atbrīvošanas likteni
29. janvāra agrā rītā kalpakiešu bataljons no Rudbāržiem devās Skrundas virzienā. Apvidus bija atklāts, tādēļ uzbrukumam neizdevīgs. Oskara Kalpaka uzstādījums Virsnieku rotai bija uzbrukt pa labi no lielceļa, taisnākajā virzienā uz Skrundu, bet Cēsu rotai — gar lielceļu un pa kreisi no tā.
Landesvēra vācu vienībām saskaņā ar uzbrukuma plānu bija jāsagaida atejošie lielinieki aiz Ventas upes līnijas, tomēr vācieši nokavējās. Pēc apmēram trīs stundu kaujas Skrunda bija ieņemta, turklāt šī uzvara nāca ar minimāliem zaudējumiem: kalpakiešiem bija tikai divi ievainotie.
Vēsturnieks Juris Ciganovs uzsver, ka Skrundas kauja paliks ierakstīta vēsturē kā pirmā Atsevišķā latviešu bataljona un līdz ar to arī pirmā Latvijas Republikas bruņoto spēku vienības izcīnītā uzvara par savas valsts neatkarību. Ar šo kauju sākās Latvijas atbrīvošana.
Arī šodien Skrundā notiek tradicionālās Karoga dienas pasākumi, kas sākās jau no pulksten 10.00 ar tradicionālo piedzīvojumu un izaicinājumu spēli “Jaunie Skrundas sargi”, kurā tās dalībnieki izzina vēsturiskos notikumus, pārbaudot savas zināšanas un prasmes āra dzīves apstākļos.
Savukārt pulksten 15.00 Karoga dienas dalībnieki dosies svinīgā gājienā no Skrundas pastaigu takas uz piemiņas vietu Skrundas centrā. Pie Oskaram Kalpakam veltītā piemiņas akmens pulksten 15.15 notiks piemiņas brīdis un “Jauno Skrundas sargu” apbalvošana.
Karoga dienā Skrundā piedalās Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka, Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Kaspars Pudāns, zemessargi un jaunsargi.
