Ceturtdien, 9. oktobrī, aizsardzības ministrs Andris Sprūds Rīgā uzņēma Eiropas Savienības aizsardzības un kosmosa komisāru Andrjusu Kubiļusu (Andrius Kubilius). Tikšanās laikā amatpersonas pārrunāja reģiona drošības un aizsardzības jautājumus, tostarp Eiropas Savienības austrumu robežas stiprināšanu, dronu aizsardzības spēju attīstību un kopīgo Eiropas aizsardzības industrijas sadarbību.
Pēc divpusējās tikšanās notika arī preses konference, kurā abas puses uzsvēra Latvijas nozīmi Eiropas aizsardzības stiprināšanā un tās līderību jauno tehnoloģiju jomā. Ministrs Andris Sprūds norādīja, ka Latvija aktīvi izmanto Eiropas Komisijas piedāvātos instrumentus un finansējuma iespējas, tostarp SAFE iniciatīvu, lai attīstītu spējas, kas atbilst NATO noteiktajiem mērķiem.
Viņš atgādināja, ka Latvijai šobrīd ir apstiprināti 5,6 miljardi eiro, ko paredzēts ieguldīt aizsardzības spēju stiprināšanā. Līdzekļi tiks izmantoti aizsardzības līniju izveidei uz sauszemes, jūrā un gaisā, īpaši attīstot dronu mūra koncepciju un citus pretgaisa aizsardzības risinājumus.
Savukārt Eiropas Savienības aizsardzības un kosmosa komisārs Andrjus Kubiļus vizītes laikā atzinīgi novērtēja Latvijas progresu un ieguldījumu Eiropas drošības stiprināšanā. Viņš norādīja, ka Latvija ir kļuvusi par vienu no līderēm reģionā, īpaši dronu aizsardzības un noteikšanas tehnoloģiju jomā.
Kubiļus uzsvēra, ka Latvijas izstrādātie risinājumi — akustiskie sensori un citi dronu neitralizācijas līdzekļi — ir iespaidīgi un kalpo kā piemērs citām dalībvalstīm. Šī pieredze, viņaprāt, būs nozīmīga ne tikai Baltijas reģionam, bet arī NATO sabiedrotajiem visā Eiropā, jo tā palīdzēs veidot kopīgu spēju aizsargāt gaisa telpu no arvien pieaugošajiem draudiem.
Komisārs arī skaidroja, ka Eiropas Komisijas iniciatīvas “Eastern Flank Watch” mērķis ir izveidot divas savstarpēji papildinošas aizsardzības sistēmas — zemes mūri un dronu mūri, lai nodrošinātu efektīvu aizsardzību pret iespējamiem draudiem. Šo projektu īstenošana ir būtiska ne tikai pierobežas valstīm, bet visai Eiropai, jo pēdējie incidenti pierādījuši, ka neviena valsts nav pilnībā pasargāta no Krievijas īstenotajām provokācijām.
“Austrumu flanga aizsardzības projektam ir divi balsti — zemes mūris, kas apturētu ienaidnieka smago tehniku, un dronu mūris, kas novērstu dronu iekļūšanu mūsu gaisa telpā. Abi šie elementi ir būtiski ne tikai pierobežas valstīm, bet arī visas Eiropas aizsardzībai,” uzsver A. Kubiļus.
Tikšanās laikā abas puses vienojās, ka turpmākajā periodā būtiski būs attīstīt daudzslāņainu aizsardzības sistēmu, kas apvieno dronu noteikšanas, pretpasākumu un integrācijas risinājumus starp dalībvalstīm. Kā norādīja A. Sprūds, šāda pieeja prasa ciešu sadarbību pētniecības, testēšanas un aizsardzības industrijas līmenī, lai jaunās tehnoloģijas efektīvi iekļautos Eiropas kopējā aizsardzības arhitektūrā.
