Pavisam ASV armijā ir piecas drošības spēku palīdzības brigādes (SFAB – Security force assistance brigade). Majors Dveins Steppe (Dwayne Steppe), ASV SFAB komandieris Latvijā pārstāv ceturto brigādi, kas atbildīga par Eiropas reģionu. Šīs brigādes mērķis ir pilnveidot bruņoto spēku spējas, jo tieši integrējoties Latvijas bruņoto spēku vienībās, vislabāk iespējams saprast, kādas spējas Latvijas armijai vēl vajadzētu attīstīt un uzlabot, portālam “Sargs.lv” atzina majors D. Steppe.
Majors D. Steppe ASV bruņotajos spēkos dien jau 16 gadus, un šajā laikā pārstāvējis dažādas ASV armijas vienības – gaisa desanta, speciālo operāciju, kā arī mehanizēto kājnieku vienību.
Raksturojot ASV drošības spēku atbalsta brigādi un tās galvenos uzdevumus, viņš atzīst, ka katrai Eiropas valstij militārās spējas ir nedaudz atšķirīgas un viņu uzdevums ir sadarbībā ar vietējiem bruņotajiem spēkiem saprast, ko vēl nepieciešams pilnveidot.
Izrādās, majors D. Steppe Latvijā reiz jau pildījis dienesta pienākumus – 2014. gadā, kad pēc Krievijas pirmā iebrukuma Ukrainā ASV pastiprināja savus spēkus NATO valstīs.
Tā kā viņam bijusi iespēja ar Latvijas karavīriem sadarboties arī iepriekš, viņš atzīst, ka Latvijas bruņotajos spēkos, tostarp Mehanizētajā kājnieku brigādē dien ļoti kompetenti karavīri, brigādei ir liela kapacitāte un spējas. Tāpat unikāli, ka Mehanizētās kājnieku brigādes sastāvā lieliski integrēta NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa, kurā uz rotācijas pamata dien karavīri no divpadsmit dažādām NATO valstīm.
“Mūsu galvenais uzdevums ir dalīties ar savu pieredzi un piedāvāt risinājumus, kā Mehanizētajai brigādei kļūt vēl labākai un efektīvai. Esam saziņā ar citām Latvijā esošajām ASV vienībām – arī Gaisa spēku bāzē Lielvārdē izvietoto ASV vienību, kā arī tām, kas Latvijā ierodas uz militārajām mācībām no citām Eiropas valstīm. Mēs esam tie, kas pārliecinās, vai viss notiek, kā paredzēts un sniedzam atbalstu,” viņš saka.
Stāstot par pārējam četrām brigādēm, majors saka, ka pirmā ASV drošības spēku palīdzības brigāde tikusi nozīmēta Dienvidamerikā, un tajā reģionā vienības speciālisti daudz strādā, lai cīnītos ar narkotiku izplatības problēmām. Pirms aptuveni gada viena brigādes vienība Kolumbijā pat nonākusi apšaudē ar narkotiku karteli.
Piemēram, Lietuvā šis ir pirmais gads, kad tur pārstāvēta drošības spēku palīdzības brigāde, kas palīdzējusi lietuviešiem izveidot komunikāciju arhitektūras tehniskos risinājumus, tāpat sniegts atbalsts loģistikas jomā.
D. Steppe stāsta, ka, tikai integrējoties uzņemošās valsts bruņotajos spēkos, vislabāk saprast, kāda veida palīdzību ASV drošības spēku palīdzības brigāde var sniegt.
Tā arī darbojas viņa pārstāvētā brigāde Latvijā, kurā ir teju 20 karavīri – viņi ieradušies un jau pēc pāris dienām piedalījušies NBS Mehanizētās kājnieku brigādes vērienīgajās militārajās mācībās ”Sudraba bulta”.
Tāpat viņa vienība piedalījusies vēl citos NBS kaujas šaušanas treniņos, pārbaudījuši komunikāciju un sakaru darbību, tai skaitā arī zibens un negaisa laikā. Tas nepieciešams, lai pārliecinātos, kā Mehanizētā kājnieku brigāde šādos apstākļos droši sazināsies ar Ādažu bāzē izvietoto NATO kaujas grupu un nosūtīs informāciju par tā brīža aktualitātēm kaujas laukā. Un šādas it kā mazas lietas jau arī veido to kopējo drošības situāciju un ir īpaši svarīgas kaujas apstākļos.
“Pēc tam man bija labāka izpratne, kā mēs varam palīdzēt, piemēram, ar uguns jaudas pastiprināšanu. Šis jautājums šobrīd ir aktuāls visā NATO aliansē, arī Latvija pirks HIMARS sistēmas, tāpat arī haubices un citu bruņojumu,” viņš saka.
Tāpat ASV drošības spēku palīdzības brigāde Latvijā vērtē NBS inženierus, kādus vēl viņiem vajadzētu tehniskos risinājumus, lai varētu vēl efektīvāk plānot aizsardzību. Šis viss tiek analizēts un tad informācija nodota Latvijas Aizsardzības ministrijai, ko tā var ņemt vērā, plānojot turpmākos iepirkumus.
Drošības spēku palīdzības brigādes karavīri Latvijā uzturas sešus mēnešus, un pēc tam ir rotācija, un viņus nomaina citi, līdzīgi, kā tas notiek NATO kaujas grupā.
Viņš arī novērtē, cik ļoti Latvijas bruņotie spēki ir attīstījušies, kopā 2014. gada, kad viņš te bija pirmo reizi. “Toreiz Latvijā bija vieglie kājnieki, taču mazāk nekā desmit gadu laikā jums jau ir divi mehanizēto kājnieku bataljoni, Latvijā pastāvīgi atrodas NATO kaujas grupa, jūsu karavīri ir profesionāli un zinoši,” saka majors D. Steppe, smejot piebilstot, ka vienīgais izaicinājums ir – piesaistīt bruņotajiem spēkiem vairāk cilvēku.
Uz jautājumu, kā Krievijas sāktais karš Ukrainā ietekmējis ASV un Latvijas militāro sadarbību, viņš saka – tagad tā kļuvusi vēl īstāka. Šis netālu notiekošais karš ir signāls, ka šī sadarbība ir ļoti svarīga, jo miera apstākļos var iestāties rutīna, kad mācībās trenējas un šauj tikai tāpēc, ka jātrenējas un jāšauj, un tas var notikt bez simtprocentīgas atdeves. Taču tagad tam visam ir pavisam cits “svars”.
“Notikumi Ukrainā parādīja, ka drošības riski pastāv. Un tas sniedz tādu steidzamības, neatliekamības sajūtu mūsu kolektīvajām darbībām, lai nodrošinātu, ka mēs viens par otru rūpējamies un pieliekam simtprocentīgas pūles,” viņš saka, piebilstot, ka ikviens jau grib, lai grūtākā diena būtu militāro mācību diena, nevis reāls karš.
Drošības spēku palīdzība ir sadarbības drošības jomā sastāvdaļa, savukārt šīs brigādes, kurās darbojas tikai ASV armijā dienošie karavīri, ir specializētas vienības, kuru galvenais uzdevums ir apmācīt, konsultēt, palīdzēt, nodrošināt un piedalīties operācijas ar sabiedrotajām valstīm un partnervalstīm.
SFAB karavīri ir augsti apmācīti un ir vieni no labākajiem taktiskajiem līderiem ASV bruņotajos spēkos. Viņu veiktie pienākumi stiprina ASV sabiedrotās un partnervalstis, vienlaikus atbalstot šo valstu drošības mērķus un nacionālo kaujas vienību komandieru karadarbības vajadzības.
