Dānija apņēmusies nosūtīt apmēram 800 karavīrus uz Latviju

Latvijā
LETA
Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš un Dānijas premjerministre Mete Fredriksena
Foto: Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš un Dānijas premjerministre Mete Fredriksena/Foto: Edijs Pālens

Dānija ir apņēmusies uz Latviju nosūtīt apmēram 800 karavīrus, lai stiprinātu kopīgo NATO aizsardzību pret jebkādu potenciālu Krievijas agresiju šajā reģionā, ceturtdien pēc savstarpējas tikšanās paziņoja Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) un Dānijas premjerministre Mete Fredriksena.

Kariņš pauda cerību, ka šāds lēmums, kas gan Dānijai vēl jāpieņem arī oficiāli, vēl vairāk stiprinās abu valstu attiecības. Pēc Latvijas Ministru prezidenta teiktā, šie Dānijas spēki, iespējams, būtu vislielākā NATO vienība no vienas valsts, kas uzturas Latvijā.

"Šāds lēmums ir ļoti, ļoti nozīmīgs, jo šāds papildu spēks ļoti skaidri parāda visai pasaulei un, protams, arī Vladimira Putina Krievijai, ka NATO ir vienoti ne tikai vārdos, bet reāli arī darbos, un ka mēs tiešām strādājam un stiprinām viens otru," teica Kariņš.

Fredriksena atzīmēja, ka Dānija ir apņēmības pilna nodrošināt stabilitāti un drošību Baltijas jūras reģionā, jūtot īpašu atbildību pret to, ņemot vērā, ka arī Dānija pieder pie šī reģiona valstīm. Viņa uzsvēra, ka Dānija nekavējoties atbildējusi uz NATO aicinājumu reaģēt uz Krievijas iebrukumu Ukrainā un uzreiz bijusi gatava nosūtīt papildspēkus uz austrumu flangu.

"Mēs esam pilnībā gatavi piedalīties NATO kopīgās drošības garantēšanā," norādīja premjerministre.

Precīzas detaļas par karavīru izvietošanu pagaidām Fredriksena neatklāja, norādot, ka šo lēmumu nepieciešams oficiāli apstiprināt arī Dānijas parlamentā, kā arī to nepieciešams apspriest ar NATO partneriem.

Iepriekš Fredriksena publiski paudusi, ka Dānija piedāvājusi nosūtīt uz Baltijas valstīm vēl vairākus simtus karavīru, ja to oficiāli pieprasītu NATO.

Kariņš uzsvēra, ka abas amatpersonas ir vienisprātis, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina uzbrukums miermīlīgajai Ukrainai ir nosodāms visstingrākajā veidā. Kariņš akcentēja, ka tas nav attaisnojami - Krievijas uzbrukums ir barbarisks, brutāls un krimināls, turklāt tas ir jāaptur.

"Mūsu atbalsts Ukrainai ir dzelžains. Mēs esam atbalstījuši un atbalstīsim Ukrainu visādos veidos - militāri, humāni, gan ar visa cita veida materiālu atbalstu. Patlaban ukraiņi izcīna mūsu kauju par demokrātijas, brīvības un likuma varas aizstāvību. Ukraiņi vēlas to pašu, ko mēs Latvijā un Dānijā izbaudām. Tās ir pamattiesības: brīvība, demokrātija un likuma vara," preses konferencē norādīja Ministru prezidents.

Premjers atzīmēja, ka ukraiņu cīņa ir atgādinājums visiem pārējiem, cik svarīgi ir ne tikai par šīm vērtībām runāt, bet būt arī stipriem un gataviem šīs vērtības aizstāvēt, kā patlaban to dara Ukraina. Kariņš apliecināja, ka viņš un Dānijas kolēģe ir vienoti uzskatā, ka Putina Krievija ir jāizolē ekonomiski. Būtiski ir panākt, lai Putins Ukrainā zaudētu, tāpēc viņš ir jāaptur arī militāri, ko dara ukraiņu karavīri ar citu valstu militāro palīdzību. Tāpat, pēc Ministru prezidenta paustā, ir jāatņem Putinam iespēja uzturēt šo karu, atjaunot armiju ar ekonomiskiem instrumentiem, lai viņš nevarētu turpināt savu agresiju pret demokrātiju.

"Mēs esam vienisprātis, ka sankcijas, kas piemērotas Krievijai, netiktu ar vieglu roku atceltas, kamēr nav gūta skaidrība par Putina zaudējumu un Ukrainas uzvaru, un Ukrainas pilnīgu atbrīvošanu. Mēs kā NATO partneri stiprinām sevi individuāli. Latvija ir pieņēmusi lēmumu līdz 2025.gadam novirzīt aizsardzības vajadzībām 2,5% no iekšzemes kopprodukta. Mums ir ļoti svarīgi, ka alianse ir pieņēmusi lēmumu stiprināt Austrumu flangu - no Baltijas jūras līdz Melnajai jūrai" norādīja Kariņš.

Kā ziņots, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs iepriekš vēstīja, ka, ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, NATO ievērojami palielinās spēkus alianses austrumu flangā, tajā skaitā izvietojot četras jaunas kaujas grupas.

Patlaban Latvijā pastāvīgi rotācijas kārtībā uzturas vairāki tūkstoši NATO valstu karavīri.

Dalies ar šo ziņu