Vakar, 23. martā, aizsardzības ministrs Artis Pabriks darba vizītes laikā Kanādā tikās ar Kanādas parlamenta deputātiem, lai apspriestu ģeopolitiskos izaicinājumus, kas saistīti ar Krievijas karu Ukrainā, un sadarbību drošības situācijas stiprināšanā.
Tikšanās laikā aizsardzības ministrs atzina, ka Kanādai ir potenciāls Eiropas enerģētiskās neatkarības nodrošināšanā no Krievijas un uzsvēra, ka ir jāizmanto visas iespējas īstenot Eiropas “deputinizāciju”.
Tāpat, tiekoties ar Kanādas parlamenta deputātiem, A. Pabriks norādīja, ka Kanādas līderībai ir izšķiroša loma Baltijas reģiona drošībā un aicināja kopīgi strādāt pie tā, lai palielinātu sabiedroto klātbūtni Latvijā.
Kanādai ir izveidojušās ciešas attiecības ar Latviju. Kanāda bija starp pirmajām NATO valstīm, kas ratificēja Latvijas iestāšanās līgumu aliansē 2004. gadā.
Latvijā ir izvietota viena no četrām NATO paplašinātās klātbūtnes daudznacionālajām kaujas grupām, ko vada Kanāda. Tā apvieno vairāk nekā 1500 karavīru no 10 valstīm – Kanādas, Albānijas, Čehijas, Islandes, Itālijas, Melnkalnes, Polijas, Slovēnijas, Spānijas un Slovākijas. Ikdienā karavīri kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem piedalās mācībās, tādējādi uzlabojot savietojamību ar reģionālajiem sabiedrotajiem, lai spētu reaģēt uz drošības vides izaicinājumiem.
Februāra nogalē Kanādas premjerministrs Džastins Trudo (Justin Trudeau) paziņoja, ka Kanāda ir pieņēmusi lēmumu sniegt papildu militāro atbalstu Latvijai, nosūtot uz Latviju Kanādas bruņoto spēku artilērijas vienību, kas jau pakāpeniski ir sākusi pievienoties NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupai. Plānots, ka tuvāko nedēļu laikā Latvijā papildus ieradīsies kopumā ap 130 Kanādas bruņoto spēku karavīri, palielinot Kanādas kontingentu līdz aptuveni 660 karavīriem. Tāpat Kanāda uz Latviju nosūtīs arī papildu militāro tehniku, kas būs izvietota Ādažu bāzē.
NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu izveides un izvietošanas mērķis ir demonstrēt NATO solidaritāti un apņēmību aizstāvēt aliansi pret jebkāda veida agresijas izpausmēm.