Latvijas sabiedrībā joprojām valda priekšstats, ka krīzes situācijā par visu parūpēsies Nacionālie bruņotie spēki (NBS), bet katram sabiedrības loceklim ir jāsāk ar sevi, kaut ar mazumiņu, tā intervijā “Sargs.lv”, runājot par sabiedrības iesaisti visaptverošā valsts aizsardzībā, saka aizsardzības ministrs Artis Pabriks, piebilstot – arī pats, kā daļa Latvijas sabiedrības, devis savu artavu, iestājoties Zemessardzē. Tikmēr viņa, kā aizsardzības ministra, uzdevums ir skaidrot un pārliecināt cilvēkus, cik būtiski ir izprast aizsardzības nozari un iesaistīties valsts drošības nodrošināšanā. Šajā ziņā aizsardzības nozare spērusi lielus soļus, turpinot informēt sabiedrību par sagaidāmo rīcību krīzes situācijās, sniedzot iespējas apgūt iemaņas sevi aizsargāt, kā arī domāts par jauniešu gatavību un zināšanām rīcībai krīzes situācijās.
Skaidrojot, kāpēc sabiedrībai būtu jāiesaistās valsts aizsardzībā, aizsardzības ministrs saka – Latvijas sabiedrībā joprojām valda uzskats, ka, ja nu gadījumā valstī notiks kāda krīze vai kas līdzīgs, tad bruņotie spēki par visu parūpēsies, tomēr arī sabiedrībai ir jāiesaistās valsts drošības nodrošināšanā.
“Piemēram, ja vēlamies, lai mūsu māja ir droša, to visu nevaram uzlikt uz policijas pleciem – par to jādomā pašiem, to, piemēram, apdrošinot, ierīkojot signalizāciju. Tāpat arī ar valsts drošību. Tas ir tas, ko mēs lūdzam no mūsu sabiedrības, lai tā aktīvāk tajā iesaistās, un, lai tā to spētu, aizsardzības nozare ir spērusi lielus soļus uz priekšu,” norāda A. Pabriks.
Viņš stāsta, ka Aizsardzības ministrija šajā gadā turpināja informēt sabiedrību par sagaidāmo rīcību krīzes situācijās un popularizēt bukletu “Kā rīkoties krīzes gadījumā”. Tāpat arī sabiedrībai ir iespējas apgūt militārās pamatzināšanas, iestājoties gan Zemessardzē, gan apgūstot rezerves karavīru militāro apmācību. Domāts arī par jauniešiem – valsts aizsardzības mācībā viņi var apgūt vecumam atbilstošas zināšanas, prasmes un iemaņas valsts aizsardzībā, kā arī, veicinot jauniešu iesaisti valsts aizsardzībā, šā gada 1.jūlijā nodibināta Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālā vidusskola.
Vaicāts, ko ministrs, kā daļa Latvijas sabiedrības veicis, veicis valsts drošības labā, viņš atgādina – kļuvis par zemessargu, un tas, viņaprāt, varētu darīt ik viens Latvijas pilsonis. Tikmēr viņa, kā aizsardzības ministra, uzdevums ir stāstīt un pārliecināt cilvēkus par to, cik būtiski viņiem ir izprast aizsardzības nozari un savu iespēju robežās iesaistīties valsts drošības nodrošināšanā, tās garantēšanā.
Savukārt, vērtējot Latvijas sabiedrības psiholoģisko noturību, ministrs atzīmē – tāpat kā patriotisms, arī psiholoģiskā noturībā Latvijas sabiedrībā pēdējo gadu laikā ir augusi, arī uzticība Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
Ministrs arī atzīmē, ka nozare ļoti paļaujas uz sadarbību un uzņēmējiem un pēc viņa domām arī uzņēmēji ir apmierināti ar sadarbību ar aizsardzības nozari. A. Pabriks saka – nozare sniedz iespēju uzņēmējiem gūt lielāku peļņu, dodot labumu ne tikai sev personīgi vai savai kompānijai, bet visai sabiedrībai un valstij, un tā ir pareizā domāšana. Tas ir pareizais ceļš uz panākumiem un ilgtspējīgu attīstību, kā arī valsts ekonomikai jāattīstās lieliem soļiem, jo, ja valstī būs sakārtota ekonomika un saimnieciskā dzīve, tad būs arī daudz drošāka sabiedrība un iespējas vairāk līdzekļu atvēlēt Latvijas aizsardzībai un drošībai.
Tikmēr raugoties uz gūtajām mācībām, ko nesusi Covid-19 pandēmija visaptverošas valsts aizsardzības jautājumā, A. Pabriks uzsver – galvenās atziņas iedalāmas divās daļās.
Pirmkārt, valsts nedrīkst it visā paļauties uz citiem. Ir jāceļ pašu spējas piegādāt, ražot, apgādāt un arī domāt.
Otrkārt – valstij un sabiedrībai jāmācas funkcionēt arī paaugstinātas nedrošības apstākļos.
Šī mācība arīdzan attiecināma uz valsts aizsardzības mācību (VAM), ko, tāpat kā daudzas izglītības norises, ietekmēja vīruss. Viņaprāt, ir ļoti nopietni jāizvērtē visas mācības, kuras šajos pandēmijas apstākļos guvušas mācību iestādes, kas šobrīd īsteno valsts aizsardzības mācību.
Tāpat arī jārod atbildes, kā nodrošināt pilnvērtīgus un kvalitatīvus valsts aizsardzības mācības instruktorus un skolotājus, kas ir viens no svarīgākajiem un arī grūtākajiem uzdevumiem.
“Mums ir jāsakārto mūsu loģistikas bāze, kur var notikt VAM vasaras nometnes, kurās pēc 2024. gada būtiski jāpalielina dalībnieku skaits. Mums ir ļoti ambiciozs un grūts darbs, bet mēs nedrīkstam apstāties, un pandēmija to nevar ietekmēt. Šajā ziņā jābūt labai sadarbībai ar visām pārējām valsts institūcijām – Izglītības ministriju, Ekonomikas ministriju, būvniekiem, ar visiem. Nevaram novērtēt par zemu tās titāniskās pūles, kas jāiegulda. Mums jāspēj pilnvērtīgi dzīvot arī tad, kad nav garantiju par gaidāmo – ir jādara un jārod veidi un metodes, kā izdarīt,” viņš saka.
Tikmēr vērtējot Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālo vidusskolu un tās audzēkņus, ministrs uzsver – tās audzēkņi ir celmlauži. “Viņi būs tie, kuri parādīs, cik kvalitatīva ir šī skola, kā arī ieliks pamatus nākošajiem studentiem un skolas tālākam darbam,” saka ministrs.
