Visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas koncepcija ir salīdzinoši jauna, un, šķietami, joprojām nepieciešams plašāks skaidrojums gan ministrijām, gan citām iestādēm, lai veicinātu izpratni, ka katra veiktais ieguldījums ir kā puzles gabals lielā attēlā. Tāpat arī sabiedrībā, kur, skaidrojot par sistēmas nozīmi, katrai sabiedrības grupai nepieciešama atšķirīga pieeja. Tā intervijā “Sargs.lv” norāda Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks ģenerālis Oskars Āboliņš. Viņš uzsver – ministriju un pašvaldību uzdevums ir veicināt civilās aizsardzības nemitīgu pilnveidošanos. Tikmēr visaptverošas valsts aizsardzības sistēma būs jau daudz efektīvāka, ja Latvijā izdosies īstenot Iekšlietu ministrijas sagatavoto risinājumu valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas pilnveidošanai, valstī ieviešot tā saucamo šūnu apraides sistēmu.
Visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešana aptver visas ministrijas, tātad arī visus dienestus. VUGD priekšnieks norāda – valstī ieviešot visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu, būtiski dienestam kopā ar nozares ministriju, iesaistot arī citas ministrijas un pašvaldības, veicināt civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas nemitīgu pilnveidošanos.
Ģenerālis arī akcentē – visaptverošas valsts aizsardzības sistēma būs jau daudz efektīvāka, ja VUGD izdosies īstenot ieceri, kas saistīta ar valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas pilnveidošanu, ieviešot Latvijā šūnu apraides sistēmu (cell broadcasting). Tā ļaus apdraudējuma situācijā vai katastrofas laikā nosūtīt iedzīvotājiem konkrētā ģeogrāfiskā apgabalā uz mobilajiem tālruņiem informāciju par iespējamo apdraudējumu un sagaidāmo rīcību. Šādas apziņošanas un informēšanas sistēmas ieviešana stiprinās sabiedrības noturību krīzes situācijā, mazinās ievainoto un bojāgājušo skaitu, kā arī potenciāli samazinās ekonomisks zaudējumus.
Viņš gan piebilst, ka visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas kontekstā ir vēl daudzas jomas, kuras VUGD jāpilnveido kopā ar Iekšlietu ministriju un citiem iekšlietu dienestiem, bet to īstenošanai ir jānosaka kopīgas prioritātes, ņemot vērā pieejamā finansējuma apmēru, tā ilgtspējīgumu un pienesumu starpnozaru kontekstā.
Ģenerālis O. Āboliņš arī piebilst, ka dienests, strādājot ar cilvēkiem, ir konstatējis, ka dažādām sabiedrības grupām ir nepieciešama atšķirīga pieeja, lai viņus sadzirdētu, ieklausītos un rīkotos. Viņaprāt, arī visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ietvaros jāmeklē līdzīga pieeja, piemēram, uzrunājot jaunatni, jāievieš tādi risinājumi, kuri tai ir saistoši un interesanti, izmantojot viņu lietotos komunikācijas kanālus.
