VUGD priekšnieks: NBS iesaiste dažādu krīžu situāciju pārvarēšanā sniedz būtisku ieguldījumu

NOZARES POLITIKA I 04.10.2021
Sargs.lv Ādaži NBS sadarbība VAM VUGD

Foto: Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) sadarbība ar aizsardzības nozari ir visaptveroša un veiksmīga, kas attīstījusies stratēģiskajā, operacionālajā un taktiskajā līmenī. Tā intervijā “Sargs.lv” norāda VUGD priekšnieks ģenerālis Oskars Āboliņš. Viņš uzsver – ņemot vērā Valsts civilās aizsardzības un Latvijas pielāgošanās klimatu pārmaiņu plānos apzinātos klimatiskos apdraudējumus, paredzams, ka dabas katastrofas un ar to saistītie klimatiskie izaicinājumi pieaugs. Līdz ar to būtiski arī turpmāk stiprināt gan sadarbību, gan civilmilitāro mijiedarbību, jo dažādās krīzes situācijās, kad apdraudējums var pārsniegt atbildīgo dienestu spējas to novērst, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) iesaiste ir ļoti svarīga. Ģenerālis arī atklāj – 2022. gada pirmajā pusē iecerēts uzsākt ugunsdzēsības depo būvniecību pie NBS militārās bāzes Ādažos.

VUGD priekšnieks uzsver – sadarbība ar bruņotajiem spēkiem vienmēr bijusi augstā līmenī un veiksmīga. Tā tiek uzturēta savstarpēji profesionālā līmenī, sadarbību attīstot stratēģiski, operacionāli un taktiski, tostarp veicinot un daloties zināšanās par jauno tehnoloģiju izmantošanu savā jomā.

Par to liecina VUGD un NBS kopīgi īstenotie pasākumi, kā arī iestāžu kā ekspertu dalība attiecīgās nozares pasākumos. Ģenerālis O. Āboliņš izceļ – notikušas savstarpējās tikšanās un praktiskie demonstrējumi, lai apmainītos ar zināšanām par bezpilota lidaparātu jeb dronu izmantošanu dažādās apdraudējumu jomās. Abu nozaru eksperti kopīgi strādājuši semināros un apmācībās, lai identificētu pasākumus un procedūras, kuras nepieciešams pilnveidot Valsts civilās aizsardzības plānā un Valsts aizsardzības plānā. Notikusi arī sadarbība, pilnveidojot informācijas apmaiņu par pieejamiem resursiem dekonfliktācijas nodrošināšanā. Tāpat VUGD piedalījies NBS komunikācijas jomas un civilmilitāro ekspertu apmācībās, kur dienesta pārstāvji ieguvuši jaunas un vērtīgas zināšanas, apmācības kopumā vērtējot kā profesionāli un saturiski labi organizētas. Rīkotas arī mācības pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisijām, lai veicinātu izpratni par sagaidāmo rīcību un sadarbību dažāda veida apdraudējumos. Dienests piedalījies arī Aizsardzības ministrijas starpinstitūciju mācībās “Amex 2021”. Ģenerālis uzver – papildus tam šogad bijusi iespēja pārbaudīt civilmilitārās sadarbības spējas, NBS un VUGD sadarbojoties ledus sastrēgumu likvidēšanā un spridzināšanā Gaujas upē, kā arī meža ugunsnedrošajā periodā, nodrošinot izlūkošanu un mežu un purvu ugunsgrēku dzēšanu ar gaisa kuģiem.

VUGD priekšnieks

ģenerālis Oskars Āboliņš

“Domāju, ka šāda sadarbības intensitāte tikai stiprina savstarpējo uzticēšanos, izpratni par sadarbības partneru iespējām, veicina efektīvāku resursu plānošanu un iesaisti apdraudējuma situācijās, kā arī uzticamību un profesionalitāti sabiedrības acīs,” saka VUGD priekšnieks.

Savukārt vērtējot, ko kopīgajās mācībās vajadzētu pilnveidot gan no NBS, gan VUGD puses, ģenerālis atzīmē, ka nepieciešams uzlabot savstarpējo sadarbību inscenētā notikuma darba iecirkņos, Operatīvā štāba sastāvā, kas darbojas notikuma vietā, kā arī sadarbību starp NBS Apvienotā štāba operāciju vadību centru un civilās aizsardzības operacionālās vadības centru, kas šogad tika trenēta mācībās “Namejs 2021” un ”AMEX 2021”. Viņaprāt, nepieciešams pilnveidot arī sakaru organizāciju starp NBS, VUGD un citām valsts institūcijām notikuma vietā, it īpaši sakaru organizēšanu starp Operatīvo štābu un NBS helikopteru apkalpi. Vērtīgi rīkot arī kopīgas nodarbības ar NBS un VUGD esošo aprīkojumu, izveidojot kopīgu darbības taktiku, piemēram, ķīmisko avāriju seku likvidācijā. Dažāda līmeņa galda un praktiskās mācības nepieciešams rīkot katru gadu.

“Mācībām jābūt vērstām uz noteikto vajadzību īstenošanu, kuras balstītas pieredzē, kas iegūta katastrofās vai negadījumos, apzinot arī trūkumus. Svarīgi ņemt vērā, ka dienests un NBS attīstās dažādos ātrumos. Tas saistīts ar pieejamo finansējumu, piemēram, NBS ir iespēja daudz aktīvāk savā darbā integrēt mūsdienu tehniskos risinājumus, attīstīt informācijas tehnoloģiju spējas, kas balstītas uz mākslīgā intelekta iespējām, apgūstot jaunas zināšanas, kuras ir noderīgas dažādu katastrofu plānošanā un reaģēšanas jomā. Mācībās iespējams demonstrēt šīs jaunās tehniskās iespējas, labāk apzināt tā pielietojumu un sadarbības kapacitāti ar citiem dienestiem,” skaidro ģenerālis.

Tāpat NBS dažkārt kalpojot kā “iespēju tilts”, kur dienests saredz iespējas veidot kopīgu sadarbību vai pat nepieciešamību pārņemt NBS labo praksi savā jomā. Piemēram, gūtās atziņas no mācībām ir parādījušas, ka VUGD varētu stiprināt sadarbību ar Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūru, lai apgūtu zināšanas ģeotelpisko datu un produktu izmantošanā, datu iegūšanā un apmaiņā. Tas padarītu efektīvāku lēmuma pieņemšanas procesu dažādās krīzes situācijās un incidentos.

Ģenerālis arī pieļauj, ka varētu veidot ciešāku sadarbību ar aizsardzības nozari, plānojot un veidojot valsts materiālo rezervju kopumu. Viņš norāda – Covid-19 apdraudējuma pārvarēšanas pieredze parādīja, ka Aizsardzības ministrijas Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs (VALIC) ir ļoti efektīvs instruments resursu loģistikas nodrošināšanai, kuram ir uzkrāta milzīga pieredze. Tikmēr, apzinoties dažādu iespējamo apdraudējumu sekas, sadarbību noteiktu varētu attīstīt arī sakaru jomā, veidojot sakaru tīkla starpsistēmu vārtejas risinājumus, kas radītu drošākus un pret katastrofām noturīgākus risinājumus.

Arī attīstot un pilnveidojot valsts agrīnās brīdināšanas sistēmu, VUGD vēlas sadarboties ar Aizsardzības ministriju un NBS, lai nodrošinātu sabiedrības drošības un aizsardzības interesēm atbilstošu un efektīvu brīdināšanas risinājumu.

VUGD priekšnieks arī piebilst, ka arī turpmāk redz nozaru kopīgu darbu dažādu tehnisko risinājumu un infrastruktūras uzlabojumu jomā, kā tas ir noticis Ādažos, kur blakus NBS Ādažu militārajai bāzei taps ugunsdzēsības depo. Tā būvniecību iecerēts uzsākt 2022. gada pirmajā pusē, savukārt 2023.gadā nodot ekspluatācijā.

Jāatzīmē arī, ka VUGD un NBS ir ilgstoša un cieša sadarbība tieši ugunsgrēku dzēšanā. Dienesta vadītājs uzsver – bruņotie spēki vienmēr, kad VUGD prasījis, ir snieguši atbalstu ugunsgrēku lokalizēšanā un novēršanā. Izņemot gan situācijas, kad NBS helikopters iesaistīts citos uzdevumos vai tam bijusi tehniskā apkope.

“NBS atspaids vienmēr ir būtisks, jo ar helikopteru var veikt mežu ugunsgrēku dzēšanu vietās, kur no zemes nav iespējams piekļūt ar ugunsdzēsības automobiļiem un ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbu aprīkojumu. Lielos meža ugunsgrēkos ar helikoptera palīdzību tiek veikta notikuma vietas izlūkošana no gaisa, kas ļauj objektīvi noteikt ugunsgrēka izmērus, izplatīšanās virzienus, bīstamību cilvēkiem un materiālajām vērtībām, kā arī noteikt nepieciešamo resursu daudzumu ugunsgrēka lokalizācijai,” skaidro ģenerālis O. Āboliņš.

Tikmēr būtiski piebilst, ka ņemot vērā Valsts civilās aizsardzības plānā un Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņu plānā apzinātos klimatiskos apdraudējumus, jau šobrīd iespējams paredzēt – dabas katastrofas un ar to saistītie klimatiskie ekstrēmi pieaugs. Tas nozīmē, ka sadarbība un civilmilitārā mijiedarbība arī turpmāk jāstiprina, jo krīzes vai nestandarta ikdienas situācijās, kad apdraudējumu apmērs vai mērogs var pārsniegt atbildīgo dienestu spējas, NBS ekspertu un resursu iesaiste sniedz būtisku ieguldījumu to pārvarēšanā. Kā piemērus dienesta priekšnieks atzīmē kritiskas veselības situācijas, transportējot cietušo personu, meža un kūdras ugunsgrēku dzēšanu, iesaistot gaisa kuģus, meklēšanas un glābšanas operācijas, kā arī starptautisku palīdzības sniegšanu kaimiņvalstīm, izrādot Latvijas solidaritāti un atbalstu.

“Protams, esošie normatīvie akti un savstarpējā vienošanās jau nosaka, ka NBS, tostarp Zemessardze, var tikt iesaistīta dažādos katastrofu pārvaldīšanas pasākumos, piemēram, ugunsgrēku dzēšanā, glābšanas un seku likvidēšanas darbos, bet uzskatu, ka mums noteikti ir jāturpina pilnveidot esošā civilmilitārā sadarbība, salāgojot to ar mainīgo apdraudējuma vidi,” viņš saka.

Tāpat būtiski akcentēt aizsardzības nozares un VUGD sadarbību izglītības jomā, kur sertifikāts par apgūtu valsts aizsardzības mācību (VAM) sniedz priekšrocības jauniešiem, iestājoties ne tikai Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, bet arī citās mācību iestādēs, tostarp Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā. Dienesta direktors novērojis, ka jaunieši, kuri ieguvuši šo VAM sertifikātu un uzsāk studijas VUGD paspārnē esošajā koledžā, ir vairāk motivēti studijām. Viņaprāt, šiem jauniešiem ir skaidrs redzējums par to, ko vēlas sasniegt nākotnē un apzinās, ka ir dienestā, kur ir noteikta sava veida disciplīna, kas jāievēro un ir atšķirīga no citās augstskolās vai darba vietās esošās.

Viņš gan uzsver, ka no 2018./2019.mācību gada vispārējā izglītībā līdz ar kompetenču izglītības ieviešanu, ir uzsākta arī cilvēkdrošības mācību kursa īstenošana. Šis kurss gan nav atsevišķs mācību priekšmets, bet tā temati ir integrēti vispārējās izglītības saturā.

“Ļoti ceram, ka ar šo kursu jauniešiem veidosies uzlabota drošības kultūra, izpratne par apdraudējumiem dažādās dzīves situācijās, kā arī nepieciešamās prasmes, lai neradītu apdraudējumu savai veselībai, dzīvībai un drošībai. Mērķis ir panākt, lai jaunā paaudze saprastu dūmu detektora, ugunsdzēsības aparāta un ugunsdrošības prasību ievērošanas nepieciešamību kopumā, iegūtu skaidru apziņu un izpratni par rīcību, kas saistīta ar drošības prasībām atpūšoties pie ūdenstilpnēm, drošību uz ceļiem. Arī augstskolās ir ieviests obligāts civilās aizsardzības kurss, kurā noteiktas konkrēti apgūstamais saturs. Protams, ja arī valsts aizsardzības mācībā tiktu iekļauti sabiedrības drošības aspekti kā ugunsdrošība, domāju, tas tikai veicinās jaunatnes drošības kultūras nostiprināšanu,” uzsver VUGS priekšnieks O. Āboliņš.

VUGD priekšnieks: NBS iesaiste dažādu krīžu situāciju pārvarēšanā sniedz būtisku ieguldījumu

Dalīties ar šīs lapas saturu!