Balstoties uz cilvēktiesību organizācijas "Freedom House" jaunāko ziņojumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) datiem, krievijas okupētie Ukrainas reģioni ir atzīti par visapspiestāko vietu pasaulē, kur Maskava ar mērķtiecīgām represijām, piespiedu pasportizāciju, īpašumu atņemšanu un demogrāfisko inženieriju cenšas pilnībā iznīcināt ukraiņu identitāti un veikt reģiona pilnīgu rusifikāciju, vēsta "Politico".
Liegtas politiskās tiesības. Liegta vārda brīvība. Pilnīga neaizsargātība pret nepamatotiem ieslodzījumiem, spīdzināšanu un deportāciju.
Jau otro gadu pēc kārtas ASV bāzētā organizācija "Freedom House" Ukrainas okupētos austrumu un dienvidu reģionus ir ierindojusi pasaules visapspiestāko teritoriju saraksta pašā augšgalā – aiz sevis atstājot pat tādas autoritāras un konfliktu skartas zonas kā Dienvidsudāna, Ziemeļkoreja un Gazas josla.
Kā uzsver "Freedom House", vietējie iedzīvotāji tiek pakļauti brutālai krievijas varai, tostarp piespiedu pilsonības uzspiešanai un pretterorisma normu izmantošanai pret politiskajiem citādi domājošajiem un reliģiskajām minoritātēm. Visaptveroša izsekošana, represijas, doktrinēšana un mērķtiecīga sveša īpašuma piesavināšanās ir izveidojusi režīmu, kas šīs teritorijas padarījis par visizteiktāko apspiestības zonu pasaulē.
Šāda politika mērķtiecīgi maina reģiona etnisko sastāvu. Lai gan starptautiskās humanitārās tiesības stingri aizliedz okupācijas varai veikt paliekošas demogrāfiskas, sociālas vai ekonomiskas izmaiņas pakļautajās teritorijās, Maskava paziņojusi, ka šīs zemes nav okupētas, bet gan pasludinātas par "jaunajām vēsturiskajām krievijas teritorijām".
Kopš 2022. gada pilna mēroga iebrukuma ANO misija fiksējusi vismaz 16 krievijas tiesību aktus un dekrētus, kas būtiski sašaurina Ukrainas pilsoņu tiesības. Skolās tiek uzspiesta pārrakstīta vēstures versija, savukārt jebkāda ukraiņu identitātes izpausme vai valodas lietošana tiek kvalificēta kā "ekstrēmisms".
No piespiedu pasportizācijas līdz deportācijai
Okupējot aptuveni 20% Ukrainas teritorijas, viens no galvenajiem Maskavas instrumentiem reģiona pakļaušanā ir kļuvusi tā dēvētā pasportizācija.
Pasludinot vietējos iedzīvotājus par "ārzemniekiem", okupācijas vara liek viņiem pieņemt krievijas pilsonību. Bez krievijas pases cilvēkiem tiek liegta pieeja medicīniskajai aprūpei, sociālajiem pabalstiem, darba tirgum un tiesībām uz savu nekustamo īpašumu.
Bijušā Melitopoles iedzīvotāja Ludmila Čuba atklāj, ka 2023. gadā darba devējs viņai izvirzīja ultimātu – pieņemt krievijas pasi vai tikt atlaistai no darba veikalā, jo īpašniekam pretējā gadījumā draudēja milzīgi sodi. Pasu nodaļā Ludmila nofilmēja dusmīgu video par to, ka viņai spiediena dēļ jālūdz "vistas pase", atsaucoties uz krievijas divgalvaino ērgli. Drošībnieks viņu uzreiz aizturēja.
Ludmila uzskata, ka viņai vēl ir paveicies. Cietumā viņa satika sievietes, kuras bija paņēmušas krievijas pasi, taču vēlāk pēc krievijas likumiem tika apsūdzētas "valsts nodevībā" vai "spiegošanā" – noziegumos, par kuriem draud bargi cietumsodi. "Viņi tev piešķir šo pasi un pēc tam ar tās palīdzību padara tevi par savas valsts nodevēju," atklāj Ludmila.
Bezvēsts pazudušie un gadiem ilga spīdzināšana slepenajos cietumos
ANO līdz šim dokumentējusi vairāk nekā 400 šādu pret ukraiņiem vērstu apsūdzību par "nodevību", taču patieso apjomu nav iespējams noteikt, jo simtiem cilvēku tiek turēti slepenībā bez iespējas sazināties ar advokātu, ārstu vai ģimeni.
59 gadus veco IT speciālistu Serhiju Hriščenkovu no Sevastopoles okupācijas spēki savāca no mājām 2025. gada maijā. Viņa meita Darina pastāstīja, ka tēvs, kurš neslēpa savu proukrainisko nostāju, tika turēts neziņā un spīdzināts veselu gadu, līdz 2026. gada jūnijā viņam beidzot uzrādīja apsūdzību valsts nodevībā.
Kad tēvs beidzot parādījās izmeklēšanas izolatorā, viņš izstāstīja par līdzbiedriem, kuri slepenos cietumos bez tiesas un ziņas piederīgajiem tiek turēti jau 3 vai 4 gadus. Viņu radinieki pat nezina, vai šie cilvēki vispār vēl ir dzīvi.
Mājokļu konfiskācija un paātrināta kolonizācija
Lai mainītu reģiona demogrāfiju, Krievija oficiāli atsavina mājokļus ukraiņiem, kuri aizbēguši kara dēļ. Jaunie okupācijas likumi ļauj pasludināt tukšos dzīvokļus par "bezaimnieka īpašumu" un konfiscēt tos, ja īpašnieks neierodas tos pārreģistrēt klātienē, uzrādot krievijas pasi.
Taču atgriezties ir gandrīz neiespējami – vienīgais ieceļošanas punkts ukraiņiem ir Maskavas Šeremetjevas lidosta, kur cilvēkiem jāiziet pazemojoša un bīstama "filtrācija". Žurnāliste Olena "Politico" pastāstīja par paziņu, kura mēģināja atgriezties okupētajā teritorijā, lai glābtu savu mājokli, taču lidostā saņēma ieceļošanas aizliegumu uz 50 gadiem. Olena pati 12 gadus maksāja komunālos maksājumus par vecāku dzīvokli Doneckā, līdz uzzināja, ka okupācijas medijos ir pasludināta par "tautas ienaidnieku" un viņas īpašums ir konfiscēts.
Krievijas okupācijas iestādes metodiski izskauž jebkādas ukraiņu identitātes izpausmes arī izglītībā.
Skolās ieviesta militarizēta mācību programma un Krievijas oficiālā vēstures versija, kurā apgalvots, ka šīs teritorijas nekad nav atbalstījušas Ukrainas neatkarību.
Vecākiem, kuri atteiksies sūtīt bērnus šajās skolās vai mēģinās nodrošināt Ukrainas tālmācību, draud naudas sodi un bērnu aizgādnības tiesību atņemšana.
Līdzko jaunietim tiek uzspiesta Krievijas pase, viņu var iesaukt Krievijas bruņotajos spēkos un nosūtīt cīnīties pret savu valsti un tautiešiem – kas ir klajš Ženēvas konvencijas pārkāpums.
Kā norāda žurnālists Andrijs Dihtjarenko, cilvēki, kuri vēlas izdzīvot, ir spiesti pieņemt šos spēles noteikumus. Tomēr, par spīti represijām un bailēm, liela daļa iedzīvotāju joprojām slēpj savas Ukrainas pases zem grīdas dēļiem vai dārzā. Kā uzsver Dihtjarenko: "Tā ir viņu mazā biļete uz brīvību."
