Jūnija vidū Izraēlas uzsāktie gaisa triecieni Irānas kodolobjektiem un valsts militārajai vadībai Izraēlas valdībai un iedzīvotājiem lika skaidri apzināties, ka Irānas atbildes trieciens būs neizbēgams. Tā arī notika. Naktī no 13. uz 14. jūniju Izraēla piedzīvoja vēl nebijušu raķešu uzbrukumu. Līdzīgas Irānas apšaudes turpinājās un savos apmēros pieauga ar katru nākamo dienu. Ne pārāk veiksmīgas sagadīšanās rezultātā Izraēlas un Irānas kara pirmās dienas Telavivā kopā ar Baltijas valstu žurnālistu grupu piedzīvoja portāls “Sargs.lv”. Vienlaikus, atrodoties bīstamos apstākļos, bija iespējams gūt skarbu, bet ārkārtīgi derīgu ieskatu Izraēlas civilās aizsardzības sistēmas darbībā. Ņemot vērā, ka arī Latvija, līdzīgi kā Izraēla, ir spiesta dzīvot tiešā tuvumā diviem agresīviem kaimiņiem, daudzas lietas no Izraēlas būtu pārņemamas, pilnveidojot Latvijas civilās aizsardzības sistēmu.
Atrodoties Izraēlā, piesardzības pasākumi raķešu uzbrukumu laikā nav sveši. Savas pastāvēšanas vēsturē Izraēla pastāvīgi atradusies kara stāvoklī te ar vienu, te otru no saviem agresīvajiem kaimiņiem. Tāpat kā Latviju, arī Izraēlu apdraud pietiekoši spēcīgas, militāri attīstītas un agresīvi noskaņotas kaimiņvalstis. Lai gan ar virkni arābu kaimiņu pēc vairākkārtējiem 20.gadsimtā aizvadītiem militāriem konfliktiem ir izdevies panākt formālu mieru vai vismaz sagraut to militāro potenciālu, galvenais draudu avots – Irāna – aizvien ir klātesošs, turpinot atbalstīt divus pret Izraēlu vērstus teroristu grupējumus – Hamās un Hizbullāh.
Līdzīgi kā Latvija, arī Izraēla ir salīdzinoši maza valsts ar salīdzinoši nelielu ekonomiku, no kuras, ņemot vērā valsts eksistenciālo apdraudējumu, ik gadu nākas tērēt prāvas summas valsts aizsardzībai. Visaugstākais Izraēlas aizsardzības izdevumu rādītājs, pēc Pasaules Bankas datiem, tika sasniegts 20. gadsimta septiņdesmito gadu vidū, īsi pēc “Jom Kippur” kara, jeb arābu valstu un Izraēlas kara. Piemēram, 1975. gadā Izraēlas aizsardzības izdevumi sasniedza rekordaugsto 30,5% atzīmi no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). Tālāko gadu gaitā šim radītājam bija tendence samazināties, taču 2024. gadā, pēc grupējuma “Hamas” iebrukuma Izraēlas dienvidos, aizsardzības izdevumu līmenis, pēc Stokholmas Starptautiskā miera pētījumu institūta datiem, pieauga līdz 8,8% no IKP, sasniedzot 46,5 miljardu ASV dolāru atzīmi.
Pastāvīgie draudi valsts drošībai Izraēlu gaitā piespieda izstrādāt inovatīvu un atjautīgu civilo aizsardzību un efektīvu sabiedrības noturības sistēmu, kas ļauj valstij un sabiedrībai kara apstākļos iespēju robežās darbināt gan ekonomiku, gan saglabāt puslīdz normālu sociālo procesu funkcionēšanu. Kā tas notiek, par to turpmāk skaidrosim šajā rakstā.
Kara sākums un haosa menedžments
Pirmās ziņas par konflikta sākumu izskanēja agrā 13. jūnija rītā ap pulksten 02:30. Lai pievērstu sabiedrības uzmanību ārkārtas stāvoklim, kas valstī tika izsludināts līdz ar uzbrukuma sākumu Irānas kodolobjektiem un militārajai infrastruktūrai, ikviens mobilo telefonu lietotājs savās ierīcēs pēkšņi saņēma brīdinājumu par iespējamu 5,1 balles stipru zemestrīci. Draudi par zemestrīci, protams, nepiepildījās, taču ar šo īsziņu tika pievērsta sabiedrības uzmanība bīstamajai situācijai, liekot tūdaļ meklēt plašāku informāciju medijos.
Dažas minūtes vēlāk medijos tika atskaņota Izraēlas premjera un Izraēlas bruņoto spēku paziņojums par uzbrukuma sākumu Irānai.
Paralēli “Sargs.lv” novēroja Izraēlas aizsardzības spēkos dienošo karavīru tūlītējās apziņošanas sākumu. Daudzi no karavīriem piektdienā kopā ar ģimenēm bija ieradušies Telavivas viesnīcās atpūsties tradicionālajā jūdaistu sabatā. Ātri atvadījušies no ģimenēm, karavīri ar ieročiem plecos devās uz savām vienībām pildīt uzdevumus.
Cik plaša militārā atbilde būs sagaidāma no Irānas, sākoties karam, nebija zināms. 13. jūnija dienas pirmajā pusē tika izsludināts ārkārtas stāvoklis – atcelta sabiedriskā transporta kustība, lielākajai daļai strādājošo iedzīvotāju noteikts attālinātā darba režīms, slēgti lielākie tirdzniecības centri, kā arī ieviesti stingri pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumi. Visu laiku tika rekomendēts turēties pēc iespējas tuvāk tā sauktajām drošā patvēruma vietām. Šie ierobežojumi momentā padarīja citkārt dzīvīgās Telavivas ielas tukšas dažu stundu laikā.
Vilties nācās arī ikgadējo seksuālo minoritāšu svinību jeb tā sauktā “Praida” dalībniekiem. Tradicionāli Izraēlā šis pasākums tiek atzīmēts ar plašu vērienu. Uz 14. jūnijā Telavivā paredzēto “Praidu” bija ieradušies dalībnieki vairāku desmitu tūkstošu apmērā, sākot iesildīšanās ballītes jau piektdienas vakarā. Taču tālākie pasākumi, sākoties karam, tika nekavējoties atcelti. Pārtraukt nācās arī piektdienas naktī uzsākto ballēšanos.
Par spīti ārkārtas situācijai, vajadzība ieviest komandantstundu nebija. Tas skaidrojams ar Izraēlas iedzīvotāju gadiem ilgi kopto noturību kara apstākļiem un augsto disciplinētību valdības un atbildīgo dienestu doto norādījumu izpildē.
Īpaši izceļami efektīvi agrās brīdināšanas rīki. Pirmkārt izraēlieši var paļauties uz īpaši veidotu brīdinājuma aplikāciju, kura ir līdzīga Ukrainā izmantotajiem civilās aizsardzības digitālajiem rīkiem. Tomēr galvenais instruments laicīgai iedzīvotāju apziņošanai ir šūnu apraides brīdinājumi, kurus saņem visi lietotāji. Ikkatrs šāds ziņojums izdala spalgu signālu, brīdinot par gaidāmajām briesmām neatkarīgi no tā, vai telefonā ir izslēgta vai ieslēgta skaņa. Kaut “Sargs.lv” ziņojmus saņēma ivritā, apzinoties apkārt esošās briesmas, to nevar uzskatīt par problēmu, jo pamatprincips - pievērst uzmanību gaidāmajiem draudiem, liekot meklēt drošo patvērumu - tiek izpildīts.
Patvertnes Izraēlā – mīti un realitāte
Ziņas par pirmajiem Irānas pretuzbrukumiem 13.jūnijā izskanēja ap pusdienlaiku, izplatoties informācija par vairāk nekā 100 palaistajiem “Shahed” trieciendroniem. Tiesa šis Irānas uzbrukums izrādījās nesekmīgs – droni tika veiksmīgi likvidēti, kā dēļ trauksme nedz Telavivā nedz citās Izraēlas pilsētās netika izsludināta.
Citādāks jau bija 13.jūnija vakars, kad Irāna pret Izraēlu vērsa pirmo masīvo ballistisko raķešu uzbrukumu. Spriežot pēc laika līnijas, atjaunotā Irānas bruņoto spēku vadība raķešu triecienu apzināti plānoja vēlā piektdienas vakarā ap 21:00, kad ticīgie ebreji ar ģimenēm pulcējas uz sabatu.
Sabata laikā ticīgajiem ebrejiem aizliegts lietot elektroniskās ierīces, kurās tiek saņemti brīdinājumi par gaidāmajiem uzbrukumiem. To novēroja arī “Sargs.lv”, kad liela daļa viesnīcas restorāna apmeklētāju brīdinājuma signālus izdzirdēja tieši no Baltijas valstu žurnālistu grupas. Pēcāk sekoja viesnīcas darbinieku brīdinājums un civilās aizsardzības trauksmes sirēnu iedarbināšana, aicinot cilvēkus meklēt drošo patvērumu.
Zīmīgi, ka tehniskās prasības pēc drošajām telpām, ir arī daudzdzīvokļu namos. Ikvienā namā jābūt telpām ar pastiprinātām monolītā betona sienām, kas uzlidojuma pirmajos brīžos dod iespēju patverties.
Vērojot Izraēlas pieeju šāda veida patvertņu, jeb drošo telpu izveidē, jāizceļ divi aspekti. Pirmkārt, telpas izmantošanas racionalitāte un ar to saistītā izmaksu ekonomija. Ikvienā ēkā, saskaņā ar būvnormatīviem, jābūt evakuācijas kāpņu telpām vai pagrabiem. Telpas izbūvējot pareizi, vajadzīgais aizsardzības efekts tiek sasniegts tapot naudu, kas citkārt būtu jātērē sarežģītu bunkuru celtniecībā.
Sabiedrības gatavības kultūra
Savas pastāvēšanas vēsturē Izraēla ne vienu vien reizi nonākusi kara stāvoklī ar kādu no reģiona kaimiņvalstīm. Šis faktors licis gadu desmitu laikā izkopt gan valsts militāro, gan civilo aizsardzību izkopt līdz precizitātei.
Šajā gadījumā atzīmējami vairāki aspekti.
Otrkārt – sabiedrības sagatavotība militārajam apdraudējumam. Kā zināms, Izraēlā kopš valsts dibināšanas pastāv vispārējā karaklausība. Tieši pareiza jauniešu militārā sagatavošana ļauj veidot izpratni par iespējamajiem pretinieku militārajiem draudiem, kā arī veidiem to mazināšanai.
Treškārt - iedzīvotāju savstarpējās rūpes par līdzpilsoņu aizsardzību militāra uzbrukuma gadījumā. Atskanot brīdinājumiem teju ikviens garāmgājējs nezinātājam par notiekošo paskaidros – kur un kāpēc jādodas uz drošajām telpām. Nereti šie aicinājumi un instrukcijas var tikt izteikti kategoriskā veidā, taču ar vienu mērķi - aizsargāt pēc iespējas vairāk cilvēku. Ja kāds, piemēram, kustību traucējumu dēļ, nevarēs nokļūt līdz patvertnei pašu spēkiem, līdzpilsoņi šim cilvēkam palīdzēs.
Ceturtkārt – plašais un daudzu gadu laikā izkoptais psiholoģiskās palīdzības atbalsta tīkls. Nav noslēpums, ka militāra konflikta laikā radītais stress daudziem cilvēkiem rada smagus veselības traucējumus. Izraēlas gadījumā šim aspektam tiek pievērsta īpaša uzmanība. Tālab, lai palīdzētu tikt galā ar augsta stresa izraisītajām komplikācijām, sabiedrībai ir pieejama valsts apmaksāta diennakts tiešsaistes psihiskā atbalsta līnija, kā arī klīniskie speciālisti, kuru uzdevums ir gādāt par iedzīvotāju psihisko veselību, saskaroties ar kara radītajām psiholoģiskajām traumām.
Mācības Latvijas gatavībai
Līdz ar agresorvalsts Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, vietējās pašvaldības izstrādājušas savus civilās aizsardzības plānus militārā apdraudējuma pārvarēšanai. Pozitīvi vērtējama arī pašvaldību civilo aizsardzības komiteju uzsāktā patvertņu vietu apzināšana, to sakārtošana un piemērošana cilvēku uzņemšanai uzbrukuma gadījumā. Par to, kādās vietās jau patverties Latvija, sagatavots Iekšlietu ministrijas buklets “Civilā aizsardzība Latvijā”.
Līdz šim Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) apsekojis 3200 valstij un pašvaldībām piederošās telpas, ko varētu izmantot kā drošās patversmes. No šiem objektiem 1650 objekti pilnībā vai daļēji atbilst patvertņu prasībām, dodot iespēju jau šodien patverties vairāk nekā 500 000 cilvēku. Latvijā uzsākta patvertņu marķēšana, turklāt precīza digitālā karte ar patvertņu atrašanās vietām jau drīzumā būs pieejama iekšlietu dienestu aplikācijā “112 Latvija”.
Tiesa ar valsts un pašvaldības pūliņiem šajā jautājumā var izrādīties par maz. Kā apliecina pašu pieredzētais Izraēlā, efektīvas civilās aizsardzības nodrošināšana iespējama vien ar pašas sabiedrības, nevalstiskā sektora un uzņēmēju iesaisti. Pirmkārt, ikvienam ēkas projektētājam un nekustamā īpašuma attīstītājam ir jāparedz un pareizi jāsagatavo divējādi izmantojamas telpas. Līdzīgi kā Izraēlas piemērā, par tādām var kļūt gan iekšējās evakuācijas kāpņu telpas, gan pazemes stāvvietas vai namu pagrabi.
Tik pat būtiska ir visu evakuācijas izeju atvēršana un piekļuves atļaušana iedzīvotājiem. Kā novērojām Izraēlā – durvis uz šīm telpām publiskajās ēkās nekad nav aizslēgtas. Uz tām ir attiecīgās norādes, sekmējot ātru cilvēku evakuāciju vai nonākšanu drošajās telpās.
Tikmēr laikā, kamēr šūnu apraides sistēma vēl tiek gaidīta, iedzīvotāji var palikt informēti, uzstādot aplikāciju “112 Latvija”, caur kuru atbildīgie dienesti jau šobrīd uzsākuši brīdināt sabiedrību par dažādām potenciāli bīstamām situācijām.
Treškārt – ātrās evakuācijas komplekta sagatavošana. Portālā “Sargs.lv” sadaļā “72h” jau vairāk nekā piecus gadus pieejama detalizēta informācija par 72 stundu somas un pirmo trīs krīzes dienu krājumu saturu. Iepriekš no lasītājiem saņemtas dažāda veida atsauksmes gan par pašas somas saturu, gan tās lietderību. Kā rāda pieredze, šāda, konkrētajā gadījumā pat mazāka apmēra soma ir nepieciešama, lai ātri paņemtu būtiskāko un dotos patversmē. Primāri somā liekami dokumenti, telefons, skaidra nauda, ūdens, nepieciešamākie medikamenti, blociņš ar svarīgāko cilvēku telefona numuriem un enerģijas banka. Izraēlā pieredzētais vēlreiz liek nopietni pārlasīt gan bukletu “Kā rīkoties krīzes gadījumā”, kā arī ar sadarbībā ar Ukrainas kolēģiem sagatavoto rokas grāmatu “Kā rīkoties kara gadījumā. Abi materiāli līdz ar citu dienestu sagatavotajiem informatīvajiem materiāliem atrodas portāla “Sargs.lv” sadaļā “72 stundas”.
Tik pat būtiska ir stresa noturība – ja cilvēks zina, kas viņam draud, viņš ir spējīgs rīkoties, lai draudus mazinātu. Šādā gadījumā tiek piedzīvots mazāks stress. Pretējā gadījumā bailes pāraug panikā, kas tālāk noved pie absolūtas fizioloģiskas rīcībnespējas, vai arī steigā pieņemtiem nepārdomātiem lēmumiem, kas izraisa nepārdomātu rīcību ar traģiskām sekām. Lai šo risku mazinātu Latvijas sabiedrībā, ir atbalstāma tālāka Valsts aizsardzības dienesta iesaucamo loka paplašināšana, pilsoņu rekrutēšana Zemessardzē vai aicināšana apmeklēt ikgadējos brīvprātīgo rezervistu apmācību kursus.
Piektkārt - izšķirīga ir pašas sabiedrības spēja būt disciplinētai un par spīti apkārt valdošajai neticībai valsts un pašvaldību iestādēm, ievērot to sniegtos norādījumus individuālās drošības saglabāšanai.
To uz savas ādas pārliecinājās arī portāls “Sargs.lv” – jo ātrāk nonāc drošajās telpās vai patvertnē, jo lielākas iespējas izdzīvot uzlidojumu. Savukārt, ja reiz esi veiksmīgi nonācis patversmē, pieņem situāciju kāda tā ir un gaidi, kad trauksme beigsies. Nekādā gadījumā necenties kaut kur doties pašrocīgi vai ignorēt drošības norādījumus. Nesūdzies par šaurību, bezgaisu, sliktu smaku vai ērtu atpūtas krēslu trūkumu! Vieta, kurā esi patvēries ballistisko raķešu uzbrukuma laikā, ir drošākā no iespējamajām. Lai šajā grūtajā brīdī saglabātu veselo saprātu, liec lietā humoru! Paradoksālā kārtā, jo humors melnāks, jo labāk tas paceļ morāli. Ja dzirdi sev apkārt sprādzienus – tas ir labi, jo tu esi vēl dzīvs, saproti, kas tev notiek apkārt un ienaidnieka ieroči tev nav trāpījuši. Labā ziņa – uzbrukums neilgs mūžību, tas ātri beigsies, ļaujot tev atgriezties nosacītajā normalitātē un pamest drošo telpu.
Kara draudi mūsdienās nekur nav pagaisuši un tiem jāgatavojas laikus. Kā, to darīt, to katrs var izlemt pats. Pirmkārt, ikvienam būtu vēlreiz jāpārlasa Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas vai vietējo pašvaldību sagatavoti informatīvie materiāli par civilās aizsardzības jautājumiem.
Iespējams, kopā ar kaimiņiem beidzot jāatsaucas pašvaldību aicinājumam un jāsakārto nama pagrabstāvs, aprīkojot to atbilstoši patversmes standartiem. Kādam citam, iespējams, kopā ar ģimeni jāpārrunā krīzes un noturības plāns, laicīgi sagatavojot nepieciešamos 72 stundu krājumus.
Tomēr vairumu iedzīvotāju es aicinātu saņemties un beidzot apgūt militārās pamatiemaņas. Izraēlas sabiedrības gadu desmitiem ilgusī pieredze liecina, ka tikai militāri sagatavots cilvēks spēs pareizi pasargāt gan sevi, savu ģimeni un savus kolēģus, būt noderīgs valstij brīdī, kad jāstājas pretī ienaidniekam. Visbeidzot – tikai militāri sagatavots cilvēks krīzes brīdī nekļūs par nastu citiem bet gan būs tas, kurš spēs aizsargāt, glābt un iedvesmot pārējos. Tāpēc neslinko un meklē sev piemērotāko apmācības un dienesta veidu vietnē "Kļūsti karavīrs".