Eiropas Savienība turpina īstenot plānu izmantot peļņu, kas gūta no Eiropā iesaldētajiem Krievijas aktīviem miljardiem eiro apmērā, lai palīdzētu Ukrainai nodrošināt ieročus un citus līdzekļus, otrdien paziņoja augsta ranga amatpersona.
ES ārpolitikas vadītājs Žuzeps Borels šonedēļ saņēma zaļo gaismu šim plānam no lielākās daļas bloka ārlietu ministru, un viņš cer, ka ES līderi to apstiprinās samitā Briselē, kas sākas ceturtdien. Šis solis tiek sperts laikā, kad Ukrainai bīstami trūkst munīcijas, un ASV centieni iegūt jaunus līdzekļus ieroču iegādei ir iestrēguši Kongresā.
27 valstu bloks, atriebjoties par Maskavas karu pret Ukrainu, ir aizturējuši aptuveni 200 miljardus eiro Krievijas centrālās bankas aktīvus, no kuriem lielākā daļa ir iesaldēta Beļģijā. ES lēš, ka procenti par šo naudu katru gadu varētu nodrošināt aptuveni 3 miljardus eiro.
"Krievi nebūs ļoti apmierināti. Naudas summa - 3 miljardi gadā - nav ārkārtēja, bet tā nav niecīga," žurnālistiem sacīja Ž. Borels.
Ungārija atsakās piegādāt Ukrainai ieročus, tāpēc šie neparedzētie ienākumi tiktu sadalīti. Aptuveni 90% no šīs naudas tiktu ieskaitīti īpašā fondā, ko daudzas ES valstis jau izmanto, lai saņemtu kompensāciju par nosūtītajiem ieročiem un munīciju.
Pārējie 10% tiktu ieskaitīti ES budžetā, lai palīdzētu atbalstīt Ukrainas aizsardzības rūpniecību. Saskaņā ar bloka līgumu pašreizējām ekspertu interpretācijām ES budžetu nevar izmantot ieroču iegādei, taču īpašais fonds, kas pazīstams kā Eiropas Miera nodrošināšanas fonds, darbojas ārpus budžeta, un tam nav jāievēro tie paši juridiskie standarti un tas nav jāapstiprina Eiropas Parlamentam.
Eiropas Centrālā banka ir brīdinājusi, ka nedrīkst konfiscēt Krievijas aktīvus, jo tas varētu mazināt uzticību eiro valūtai un ES tirgiem. Taču Ž. Borels sacīja, ka netiks konfiscēti nekādi aktīvi, bet tikai to radītā peļņa. Viņš piebilda, ka par šo plānu ir notikušas konsultācijas ar banku.
Daži ES līderi, tostarp Beļģijas premjerministrs Aleksandrs de Kroo, ir izteikušies, ka vēlas izmantot peļņu Ukrainas atjaunošanas finansēšanai, taču Ž. Borels sacīja, ka, viņaprāt, "vislabāk būtu izvairīties no tā, ka vispirms kaut kas tiek iznīcināts".