Pētnieks: Putina režīms karavīru rekrutēšanā izmanto novecojušus naratīvus

Konfliktu zonas
Sargs.lv/UK Defense Journal
Krievijas diktators Vladimirs Putins tiekas ar mobilizētajiem krievu rezervistiem, kas Rjazaņā tiek gatavoti izmantošanai tālākajā agresijā pret Ukrainā
Foto: AP/Scanpix

Kara piekritēji agresorvalstī Krievijā jau kādu laiku ir aicinājuši uz pilna apjoma mobilizāciju, taču līdz šim diktators Vladimirs Putins ir izturējis kārdinājumu veikt pilnu mobilizāciju, jo saprot, ka tas ir ļoti nepopulārs lēmums, kas var ietekmēt Krievijas stabilitāti. Tā vietā varas elite Krievijā cenšas papildināt profesionālā dienesta karavīru rindas, motivējot vīriešiem brīvprātīgi pievienoties dienestam. Šai vervēšanas kampaņai Kremļa vadība izmanto vīrišķības kultu,  uzrunājot potenciālos karavīrus un cenšoties aizskart viņu nacionālā lepnuma, ievainotās vīrišķības, vai citas jūtas. Tomēr, kā savā publikācijā izdevumam “UK Defense Journal” Lielbritānijas Sauthemptonas Universitātes asociētais profesors Čārlijs Valkers (Charlie Walker), pauž uzskatu, ka šāda “maskulīnā” vīriešu sentimenta izmantošana vervēšanas pasākumos var izrādīties neefektīva, jo vērtību sistēma mūsdienu Krievijā vairs nav tāda kāda tā bija pagājušā gadsimta 90. gados, kad pie varas nāca kara noziedznieks V. Putins.

Dzimumu atšķirību izmantošana politiskajā stratēģijā vēsturiski bijusi V. Putina panākumu atslēga. Savas valdīšanas sākumos viņš labprāt sevi attēloja kā aktīvu, vīrišķīgu militāristu, bet vēlāk organizēja fotosesijas, kurās makšķerēja ar atkailinātām kailām krūtīm, tādā pašā paskatā jāja ar zirgiem un atpūtās. V. Putins mērķtiecīgi izmantoja atklāti vīrišķīgas izpausmes publiskajā komunikācijā, lai Krievijas sabiedrībai demonstrētu savu spēku, kura pēc tā alka pēc deviņdesmitajos gados piedzīvotā valsts vājumu, kas asociējās ar V.Putina priekšgājēju Borisu Jeļcinu.

Rekrutēšanas kampaņa - ar mērķi piesaistīt vairāk profesionālo karavīru agresorvalsts armijai, bija vērsta arī uz konkrētām Krievijas elektorāta grupām, uz kuru atbalstu V. Putins līdz šim. Viņa valdīšanas laikā viens no viņa popularitātes pamatprincipiem bija spēja uzrunāt tos vēlētājus, kuri bija zaudējuši visu deviņdesmito gadu brutālajā tirgus ekonomikas vidē, pēc kā vēlējās zināmu stabilitātes līmeni. V. Putins šādu sabiedrības noskaņojumu līdz šim spēja veiksmīgi izmantot, piemēram, publiski strostējot un pazemojot oligarhu Oļegu Deripasku par to, ka viņš nemaksāja algas savas alumīnija rūpnīcas strādniekiem.

iespējas vairāk vīriešu bruņotajos spēkos.

Krievija jau ir izniekojusi desmitiem tūkstošu dzīvību savā postošajā karā Ukrainā. Līdztekus profesionālajiem karavīriem kritušo vidū bija arī ļoti daudz mobilizēto, kuri tika iesaukti 2022. gada rudenī.

Pašreizējās rekrutēšanas kampaņas ietvaros vairākos režīma kontrolētos televīzijas kanālos tiek izplatītas reklāmās, kurās attēlots apsargs, fitnesa instruktors un taksometra šoferis. Reklāmu aizkadra balsts acīmredzami apšauba šo profesiju vīriešu vīrišķību, piedāvājot iestāties profesionālajā militārajā dienestā. Šīs rekrutēšanas kampaņā izmantotie naratīvi un semtimenti liecina, ka V. Putins jau kārtējo reizi uzrunā vienkāršos strādnieku šķiras vīriešus, no kuriem lielākajai daļai jau ir iepriekšējā militārā sagatavotība.

Šādai Kremļa rekrutēšanas kampaņai  - ar acīmredzamu “vīrišķības” sentimenta aizskaršanu, saknes meklējamas nesenajā Krievijas vēsturē pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados pēc mūsdienu Krievijas priekšteces – PSRS sabrukuma. Tolaik daudzi vīrieši jaunajā ekonomiskajā realitātē vairs nespēja atrast pienācīgi atalgotu darbu un nespēja attaisnot uz viņiem kā tradicionālo ģimeņu apgādniekiem liktās cerības. Tieši šis sociālais mazvērtības komplekss bija viens no faktoriem,  ar ko izskaidrojama augstā vīriešu mirstība Krievijā deviņdesmitajos gados, kad vidējais Krievijas vīrieša paredzamais mūža ilgums samazinājās līdz pat 59 gadiem. Tolaik šī krīze vairāk nekā jebkuru citu grupu skāra tieši strādnieku šķiru. Nespēja izpildīt savu ģimenes apgādnieka sociālo lomu noveda pie šīs šķiras vīriešu psihosociālā stresa, nelaimes gadījumiem, pašnāvībām un alkoholisma.

Asociētais profesors Č. Valkers gan uzsver - tagad V. Putina centieni vērsties pie šīs sabiedrības grupas, aizskarot  “vīrišķības” sentimentu, vairs nav tik pārliecinoši. Č.Valkera veiktais pētījums atklāj, ka Krievijas pusmūža vīrieši vairs nejūtas tik nolemti, kā deviņdesmitajos gados. Tāpēc lozungi, kuru mērķis ir vairot viņu sociālo nedrošību, tos neiedvesmos pamest līdzšinējo darbu un doties uz fronti Krievijas pretlikumīgi sāktajā karā Ukrainā.

Strādnieku šķiras vīrieši no tādām provinces pilsētām kā Uļjanovska, kur tika veikts pētījums no 2004. līdz 2015. gadam, gandrīz vienmēr tiek iesaukti armijā pēc tam, kad 18 gadu vecumā pabeiguši arodskolu.

Dienests armijā tika formulēts pragmatiski, kā iespēja stiprināt fizisko spēku un personīgo disciplīnu. Tas tika uzskatīts arī par līdzekli, kā uzlabot savas kā fiziska darba darītāja pelnītspēju. Dienests armijā arī pavēra durvis uz dažādām karjeras iespējām civildienestā, jo, piemēram, dažādi valsts dienesta atzari - policija, sodu izpildes dienests, ieņēmumu dienests pieņēma darbā tikai  vīriešus, kuri bija dienējuši Krievijas armijā..

Tomēr aizvadīto gadu laikā liela daļa Krievijas iedzīvotāju ir iemācījušies veidot paši savu biznesu vai strādāt sfērās, kas nav tieši saistītas ar valsti. Šāda situācija ļauj iedzīvotājiem kļūt neatkarīgākiem, kas ir pretrunā ar V. Putina izvērstās kampaņas nosacījumiem – iesaukt izmisušos vīriešus.

Tāpēc ir grūti iedomāties, ka kampaņa, kas ir vērsta uz vīriešu kā sociālās grupas nedrošību, aizskarot to apgādnieka statusa sentimentu, vai, apelējot pie patriotiskajām jūtām, būtu sekmīga, lai gan tieši tāds bija putinisma galvenais mērķis.

Kā uzskata Č. Valkers, pašreizējās vervēšanas kampaņas nenoteikts mērķis ir sniegt piekrišanu tam, ko citkārt no vīriešiem var panākt tikai ar piespiešanu. To apliecinātu pilna mēroga Krievijas vīriešu mobilizācija, kam par ieganstu varētu kalpot nesenie, iespējams, “viltus karoga” bezpilota lidaparātu uzbrukumi Maskavai.

Pētnieks uzskata, lai gan  Kremļa uzsāktajai rekrutēšanas kampaņai nav lielas atsaucības sabiedrībā, Krievijas režīmam aizvien atradīsies vīri, kurus V. Putins varēs nosūtīt uz frontes līniju Donbasā, vai pat tādi, kuri uz turieni dosies labprātīgi.

Dalies ar šo ziņu