Ukrainas bruņotie spēki karā ar Krieviju ir atspēkojuši pesimismu, un daudzi analītiķi to panākumus skaidro ar ASV palīdzību. Taču pats palīdzības saņemšanas fakts negarantē pozitīvu iznākumu. Galu galā Amerikas Savienotās Valstis sniedz palīdzību drošības jomā daudzām valstīm, un rezultāti ir dažādi. Miljardiem dolāru palīdzība un gadu desmitiem ilgas apmācības, konsultācijas un institūciju veidošana neapturēja Afganistānas un Irākas armijas no sabrukuma. Mazāka mēroga centieni visā pasaulē ir radījuši tā sauktās "Faberžē olu" armijas - armijas, kuru izveide ir dārga, bet kuras ir viegli sagraut.
Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ drošības palīdzība ir sekmīgi atbalstījusi Ukrainas kara centienus, ir saistīts ar Ukrainas vadības motivāciju. Ja līderi nav gatavi noteikt reformas, kas stiprinās viņu armiju, tad ārvalstu atbalsts būs mazsvarīgs. Ukrainas pieredze ir zīmīga. No 2014. gada līdz 2022. gada sākumam Ukrainas amatpersonas bija priecīgas saņemt ASV palīdzību, un tās sekoja ASV ieteikumiem, veicot izmaiņas, kas uzlaboja Ukrainas bruņoto spēku efektivitāti. Taču viņi nepieņēma institucionālās reformas, kas apdraudēja ietekmīgu amatpersonu politiskās vai personiskās intereses.
Situācija mainījās 2022. gada februārī, kad Krievija uzsāka plaša mēroga iebrukumu. Šis uzbrukums pamudināja Ukrainas vadību atmest provinciālas rūpes un īstenot virkni reformu un kaujas lauka inovāciju, kas palīdz izskaidrot valsts milzīgo sniegumu šajā karā. Ukrainas vadītājiem vairs nav nepieciešams pārliecināt ASV padomniekus. Viņi ir pietiekami motivēti paši īstenot reformas. Tagad Ukrainai no ASV ir vajadzīgi ieroči un munīcija, lai atvairītu Krievijas iebrukumu.
Krievija 2014. gada martā okupēja Krimu un uzsāka iebrukumu Ukrainas austrumos. Reaģējot uz to, Rietumu valdības palielināja Kijivai sniegto palīdzību drošības jomā. Amerikas Savienotās Valstis laikposmā no 2014. līdz 2022. gadam militārajai apmācībai un drošības sektora reformai atvēlēja aptuveni 2 miljardus ASV dolāru. Krievijas agresija motivēja Ukrainas vadītājus īstenot vairākus ASV ieteikumus, īpaši attiecībā uz apmācībām un vienību apbruņošanu. Taču ASV centieni veicināt reformas Ukrainas aizsardzības iestādēs cieta neveiksmi, jo tie saskārās ar aizsardzības iestāžu interesēm.
Piemēram, ASV militārie instruktori apmācīja jaunos Ukrainas Speciālo operāciju spēkus slepenām operācijām ienaidnieka aizmugurē, sabotāžai un informatīvi psiholoģiskajam karam. Mācību centrā Javorivā ASV un citi Rietumu militārie instruktori apmācīja Ukrainas karavīrus kaujas taktikā, kaujas medicīnā un improvizēto spridzināšanas ierīču demontāžā. Ar ASV atbalstu Ukraina reformēja savu Teritoriālo aizsardzības spēku korpusu, uzlabojot personāla vadības metodes. Ukrainas vadītāji bija atsaucīgi šiem centieniem, jo tie paaugstināja kaujas efektivitāti, neapdraudot esošās institucionālās intereses.
Taču, kad ASV padomnieki ieteica dārgākas drošības sektora reformas, Ukrainas vadītāji veica tikai kosmētiskas izmaiņas. Kijiva uzskatīja, ka politisko institūciju un procesu reforma drošības sektorā ir apgrūtinoša un mazāk steidzama nekā taktiskā līmeņa progress. Ukrainas amatpersonas vilcinājās ar ASV ierosināto reformu īstenošanu, lai palielinātu civilo kontroli pār armiju, paplašinātu profesionālo militāro izglītību un sakārtotu korumpēto aizsardzības iepirkumu sistēmu. Piemēram, neraugoties uz pirmajiem panākumiem civilās pārraudzības stiprināšanā Aizsardzības ministrijā, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aizsardzības ministra amatā iecēla militārpersonu - ģenerāli Andreju Taranu, un A. Tarans nekavējoties izjauca šādas iniciatīvas.
Turklāt A. Tarana vadītā Aizsardzības ministrija un Stratēģiskās rūpniecības ministrija vilcinājās reformēt iepirkumu praksi un nespēja veikt svarīgu ieroču pasūtījumus. Piemēram, Ukrainas ražotāji ražo lielisku prettanku ieroci "Stugna-P", bet Ukrainas Aizsardzības ministrija 2021. gadā nebija pasūtījusi pietiekamu skaitu šo ieroču. Kad 2022. gada februārī Krievija aizsāka pilna mēroga karu, Ukrainai nācās pārņemt saražotos "Stugna-P", ko tā bija paredzējusi Tuvo Austrumu klientiem. Aktīvākas reformas civilajā kontrolē un aizsardzības iepirkumos būtu nodrošinājušas lielāku Kijivas gatavību karam.
2022. gada februārī Krievija uzsāka pilna mēroga karu pret Ukrainu. Saskaroties ar šiem tiešajiem, eksistenciālajiem draudiem, Kijiva koncentrējās uz vienu prioritāti: maksimāli palielināt savu spēku efektivitāti cīņā pret Krieviju. Lai to panāktu, bija nepieciešams gan reformēt aizsardzības iestādes, gan palielināt sadarbību ar Rietumiem drošības jomā. Kijivai izmisīgi vajadzēja rietumu munīciju un ieročus.
Amerikas Savienoto Valstu un citu Rietumvalstu sniegtie ieroči un apmācība bija ļoti svarīgi, lai Ukrainas vēlme cīnīties pārvērstos par panākumiem kaujas laukā. Amerikas Savienotās Valstis un sabiedrotie ir nodrošinājuši tik ļoti nepieciešamos prettanku ieročus, haubices, augstas mobilitātes artilērijas raķešu sistēmas (HIMARS), pretkuģu raķetes, pretgaisa aizsardzības spējas, kā arī kājnieku kaujas mašīnas un tankus. Ukrainas bruņotie spēki ir ātri iemācījušies izmantot jaunās ieroču sistēmas un ir atbrīvojuši tūkstošiem Ukrainas civiliedzīvotāju no Krievijas okupācijas Kijivas, Harkivas un Hersonas apgabalos.
Eksistenciālie draudi no Krievijas puses paveica to, ko ASV pamudinājums vien nespēja - mudināja Kijivu cīnīties ar korupciju aizsardzības iepirkumos. Ukrainas plašsaziņas līdzekļi 2023. gada janvārī apgalvoja, ka Aizsardzības ministrija gatavojas pārmaksāt piegādātājiem par pārtiku Ukrainas karaspēkam. Šī skandāla rezultātā Ukrainas parlamentā notika izmeklēšana un daļēji tika deklasificēts aizsardzības iepirkumu budžets - drosmīgs solis pārredzamības virzienā, kas ir vēl jo pārsteidzošāks notiekošā kara laikā. Turklāt Aizsardzības ministrija atlaida iepirkumu departamenta vadītāju, bet aizsardzības ministra vietnieks atkāpās no amata brīvprātīgi. Saskaroties ar eksistenciāliem draudiem, Ukrainas iestādes un sabiedrība kļuva arvien neiecietīgāka pret korupciju, kas ir nomocījusi valsti kopš tās neatkarības iegūšanas 1991. gadā.
Ukraina ir īstenojusi arī reformas, kurām nav nekāda sakara ar ASV palīdzību drošības jomā. Kopš 2014. gada Ukrainas valdība ir izstrādājusi jaunu tiesisko pamatu un institucionālo spēju mobilizēt, apmācīt un izvietot savu rezerves korpusu. Tāpat Ukrainas pilsoniskajai sabiedrībai ir bijusi milzīga loma nepieciešamā aprīkojuma un pakalpojumu piegādē frontes līnijai. Piemēram, bezpeļņas fonds "Come Back Alive", kura mērķis ir apgādāt Ukrainas bruņotos spēkus, uzlaboja Ukrainas iepirkumu procesu un apsteidza Aizsardzības ministrijas birokrātiju, proti, ar pūļa finansējuma palīdzību iegādājoties sakaru ierīces, klēpjdatorus, ģeneratorus, teleskopiskos tālskatus un modernus bezpilota lidaparātus kaujas un izlūkošanas vajadzībām. Brīvprātīgo mediķu organizācija "Hospitallers" kopš 2014. gada ir apmācījusi simtiem mediķu darbam frontes līnijās un evakuējusi tūkstošiem ievainotu kaujinieku un civiliedzīvotāju. Atbalsts Ukrainas bruņotajiem spēkiem ar ziedojumiem ir kļuvis par ikdienu tūkstošiem Ukrainas iedzīvotāju un uzņēmumu. Kopš 2022. gada februāra "Come Back Alive" ir saņēmis gandrīz 163,5 miljonus ASV dolāru, no kuriem 80% ir saņemti no individuāliem ziedojumiem, kas nepārsniedz 27 dolārus.
ASV palīdzība drošības jomā vislabāk darbojas tad, ja to valstu vadītāji, kuras saņem šādu palīdzību, ir ļoti motivēti stiprināt savas militārās struktūras. Ar to, ka no 2014. gada līdz 2022. gada sākumam Ukrainas austrumos plosījās karš, nepietika, lai piespiestu Ukrainas vadību īstenot būtiskas pārmaiņas savā drošības sektorā. Bija nepieciešams lielākais karš Eiropas teritorijā kopš Otrā pasaules kara, lai pārliecinātu Kijivu pieņemt reformas. Protams, arī paši ukraiņi ir atbildīgi par daudzu reformu un inovāciju ierosināšanu un īstenošanu kopš 2022. gada iebrukuma. Rietumvalstu ieroči un munīcija bija būtiski, lai Ukraina spētu uzturēt cīņu pret Krieviju. Ukrainas panākumi pierāda, ka ASV palīdzība drošības joma nedarbojas tikai "uz papīra", bet gan drīzāk to, ka ASV palīdzība drošības jomā ir visnoderīgākā gadījumos, kad palīdzības saņēmēji ir spiesti darīt visu nepieciešamo, lai stiprinātu savus spēkus.
