Uzbrukums Ukrainai no Baltkrievijas - sarežģīts un muļķīgs, tomēr nav neiespējams

Vai Baltkrievija pievienosies Krievijai karā pret Ukrainu?

Jauna iebrukuma sākšana caur Baltkrievijas pusi būtu ļoti riskanta. Tas neizdevās pirmajā reizē pagājušā gada februārī, un ir ļoti apšaubāms, vai tagad ar mazāku karaspēka daļu būtu iespējams sasniegt kādus rezultātus. 

Ukrainas ziemeļu daļu klāj biezi meži, upes, purvi un pārplūduši līdzenumi, tas rada grūtības Krievijas armijai pārvietot smago tehniku.

Savu lomu spēlējusi arī Eiropas neparasti siltā ziema. Ukrainas ziemeļiem ziemas periodā vajadzētu būt sasalušiem, taču tā vietā tie ir piepildīti ar bieziem dubļiem un ūdeni. Ņemot vērā pašreizējo reljefa stāvokli pie Baltkrievijas un Ukrainas robežas, jebkura ofensīva caur šo reģionu būtu sarežģīta un muļķīga.

Portāls “Sargs.lv” jau ziņoja, ka Aizsardzības konsultāciju uzņēmuma “Rochan Consulting” vadītājs analītiķis Konrāds Muzika (Konrad Muzyka) ziņu aģentūrai “Reuters” norādīja, ka Volīnija, Ukrainas ziemeļu apgabals, būtu “briesmīga vieta, kur veikt ofensīvu.”

Krievijas 2022. gada pieredze šajā reģionā bija smaga. Kad Krievija uzsāka karu, tā paredzēja, ka zeme būs sasalusi, ļaujot militārajai tehnikai viegli pārvietoties, taču tas nenotika. Sākoties krievu iebrukumam, to tanki iestrēga dubļos un Krievijas karaspēks bija spiests pamest savu militāro tehniku.

Vēl viens iemesls, kas padarītu Krievijas iebrukumu no Baltkrievijas puses neveiksmīgu, ir tas, ka ukraiņi pārzina savas valsts ģeogrāfiju. Līdz šim Ukrainas spēki ir atguvuši vislielāko teritoriju tieši savas valsts ziemeļos. Aprīlī aizstāvji uzsāka veiksmīgu pretuzbrukumu, Krievijas karavīriem atkāpjoties. Dažu nedēļu laikā Ukrainas spēki atbrīvoja pilsētas un ciematus Ukrainas un kara fronte ziemeļos tika noslēgta. 

Šķiet, ka atkārtots Krievijas iebrukums no ziemeļiem būtu pretrunā loģikai. Šoreiz Krievijas spēkiem pietrūkst pārsteiguma elementa, viņiem pietrūkt daudz modernāka militārā tehnika, kas iznīcināta vai nolaupīta kaujas laukos.

Viņš bez šaubām saprot, ka karam baltkrievu vidū atbalsta nav. Lielākā daļa Baltkrievijas pilsoņu iebilda pret Krievijas iebrukumu Ukrainā. Turklāt vairāki Baltkrievijas karavīri ir atklāti pauduši savu viedokli pret karu. Nesen arī Pentagons nāca klājā ar ziņojumu, ka netic Baltkrievijas iesaistei karā pret Ukrainu.

Kāda tad ir šo militāro mācību jēga?

Iespējams, tas nav nekas vairāk par izrādīšanos un iebiedēšanu. Pēc Kijivas teiktā, krievi nesen ir izvietojuši jaunas vienības Krimas pussalā, kā arī ir novērots pēkšņs Krievijas jūras spēku aktivitātes pieaugums Melnajā jūrā. Ņemot vērā, ka krievi mobilizē savus spēkus Ukrainas dienvidos, tad, iespējams, šīs baltkrievu un krievu kopīgās militārās mācības tiek veiktas, lai novērstu uzmanību.

Taču tas nostāda Ukrainas valdību dilemmas priekšā. Tā nevar paļauties, ka Krievija neuzbruks no Baltkrievijas puses. Ukrainai jebkurā situācijā ir jābūt kaujas gatavībā un jāizvieto bruņotie spēki tā, lai uzbrukuma gadījumā aizsargātu Kijivu.

Ukraina nevar būt pārliecināta, ka Baltkrievija neiesaistīsies karā. Tikai pirms diviem gadiem A.Lukašenko bija nepieciešama Krievijas palīdzība, lai apspiestu tautas sacelšanos pēc tam, kad viņš 2020. gada falsificēja savu uzvaru prezidenta vēlēšanas. Sekoja Rietumu sankcijas, tirdzniecības apjoms saruka, un Krievijas sāka finansiāli atbalstīt valsti, lai izturētu Rietumu spiedienu.

Lai gan var uzskatīt, ka A.Lukašenko ietu racionālu ceļu, tomēr viņa rīcības brīvība ir ierobežota. Iespējams, ka Baltkrievija neiesaistīsies karā, un iespējams, ka Krievijas spēki necentīsies no jauna uzsākt uzbrukumu no ziemeļiem. Katrā ziņā no šī izrietošā nenoteiktība ir noderīga Kremlim.