No tehniskā viedokļa šāda bezpilotu lidmašīnu izmantošana ir visai neiespējama, jo Tu-141 ir diezgan veca ierīce, kas paredzēta izlūkošanai un veikt ar to uzbrukumus ir ļoti sarežģīti.
Ticamākā versija šajā gadījumā ir, ka Ukraina ir radījusi jaunu dronu ar lielu darbības rādiusu un kravnesību. Par to jau iepriekš ir runājuši Ukrainas militārās rūpniecības nozares pārstāvji, taču nav pieejama sīkāka informācija.
Padomju "Strizh"
Krievijas Aizsardzības ministrijas paziņojums par padomju laikā ražoto dronu triecienu norāda par Tu-141 “Strizh” izmantošanu.
Kurskas lidosta atrodas pilsētas teritorijā, apmēram septiņus kilometrus uz austrumiem no pilsētas centra. Līdz Ukrainas robežai no Kurskas lidostas taisnā līnijā ir aptuveni 100 kilometri. No lidlauka “Engels-2” līdz tuvākajai Ukrainas bruņoto spēku kontrolētajai teritorijai ir vairāk nekā 500 kilometru. No “Djagilevo” militārā lidlauka Rjazaņas apgabalā līdz Ukrainas robežai ir vairāk nekā 450 kilometri.
Vienīgais bezpilota lidaparāts, kas Ukrainas spēkos ir saglabājies kopš padomju laikiem un kura darbības rādiuss ir pietiekams, lai sasniegtu šāda attāluma mērķus, ir Tu-141.
Ukrainas bruņotie spēki izmanto arī padomju bezpilota lidaparātus Tu-143 “Reys”, kura galvenā atšķirība no “Strizh” ir mazāks izmērs un darbības rādiuss.
Abas ierīces tika izveidotas “Tupolev” konstruktoru birojā pagājušā gadsimta 60. gados. Kopš 1950. gadu beigām “Tupolev” birojs ir izstrādājis virkni bezpilota transportlīdzekļu, tostarp stratēģiskās virsskaņas izlūkošanas un kamikadzes dronus. Taču tikai “Strizh” un “Reys” ir nonācis masveida ražošanā.
Sākotnēji “Strizh” bija iecerēts militārās izlūkošanas reidiem. Tika pieņemts, ka ierīce, kas var lidot ar virsskaņas ātrumu (1230 kilometriem stundā) tiks pāri frontes līnijai, veiks izlūkošanu vairāku simtu kilometru attālumā un pēc tam atgriezīsies tādā pašā veidā.
“Reys” tika izveidots kā vienkāršāks lidmašīnas modelis ar nemainīgu kreisēšanas ātrumu - 950 kilometri stundā. Tā kopējais lidojuma attālums bija 180 kilometri, taču tikai vienvirziena lidojuma gadījumā.
Tas nozīmē, ka “Reys” nevarēja pārvarēt 450 kilometrus garo distanci līdz “Djagilevo” militārajam lidlaukam Rjazaņas apgabalā.
Vai ir iespējams pārveidot Tu-141 par kamikadzes dronu?
Tu-141 tūkstoš kilometru lielais darbības rādiuss būtu vairāk nekā pietiekams uzbrukumiem “Engelsa” un “Djagilevo” lidlaukiem, nemaz nerunājot par Kursku.
Abu dronu uzbūve ļauj mainīt izlūkošanas aprīkojumu pret kaujas lādiņiem. Pirmais nodalījums ir noņemams un tajā nav grūti uzstādīt sprāgstvielas un drošinātāju, ņemot vērā, ka Ukrainā tiek ražotas sarežģītas spārnotās raķetes, kas norāda, ka Ukrainai ir speciālisti un nepieciešamais aprīkojums dronu modifikācijai.
Dronu uzlabošanu sarežģī navigācijas sistēmu un mērķa atlases iespējamība, kas ir divas dažādas sistēmas.
Abi droni, jo īpaši Tu-141, bija autonomi jeb tos nevadīja ārējs operators, bet gan borta dators – automātiskā borta vadības sistēma ABSu-143, kurā ietilpst autopilots.
Izlūkošanas bezpilota lidaparāta uzdevums ir lidot pāri noteiktai zonai, fotografējot zonu kopumā, nevis atsevišķus mazus objektus. Pie šādas operācijas izpildes vairāku desmitu metru novirze diez vai ir kritiska, taču simtiem kilometru attālumā novirze palielinās un var kļūt diezgan liela, tādējādi apgrūtinot iespēju trāpīt mērķī, ja Ukraina to vēlētos raidīt pa objektiem Krievijā.
Arī “Strizh” atgriešanās ir visai sarešģīta. Tas nenosēžas kā lidmašīna vai mūsdienu bezpilota lidaparāts, bet gan nolaižas ar izpletni.
Tajā pašā laikā uzbrukuma laikā “Djagilevo” lidlaukam, spriežot pēc fotogrāfijām, kas parādījās internetā, bezpilota lidaparāts eksplodēja pie bumbvedēja Tu-22M3. To apstiprina “ImageSat” satelītattēls, kurā redzamas ugunsgrēka pēdas pie viena no bumbvedējiem.
