Lai arī ukraiņi neuzņemas atbildību par dronu uzbrukumiem Krievijas gaisa spēku bāzēm, taču tās signāls Krievijai ir skaidrs – Ukraina ir nokaitināta ar Krievijas pastāvīgajiem uzbrukumiem civilajai infrastruktūrai un šādu situāciju ilgāk negrasās paciest.
Nesenās ziņas par nozīmīgiem dronu uzbrukumiem divām Krievijas gaisa spēku bāzēm ir jauns un bīstams pavērsiens Ukrainas karā.
Jau ziņots, ka pirmdien uzbrukumi Saratovas un Rjazaņas apgabalu lidlaukiem veikti ar diviem Ukrainas reaktīvajiem droniem, norādījusi Krievijas Aizsardzības ministrija, lai gan sākotnēji par uzbrukumiem ziņoja mediji un oficiāli tie nebija apstiprināti.
Triecienos cietuši divi stratēģiskie bumbvedēji Tu-95, kā arī ir bojāgājušie un cietušie. Maskava nekavējoties vainoja Ukrainu šajos triecienos, lai gan Ukrainas puse par tiem nav uzņēmusies atbildību
Bāze Rjazaņas apgabala Djagiļevā atrodas 500 kilometru attālumā no frontes līnijas, bet Saratovas apgabala Engelsas bāze - 700 kilometru attālumā.
Jau ziņots, ka arī ASV "nemudina" Ukrainu veikt uzbrukumus Krievijas teritorijai, norādīja ASV Valsts departamenta preses sekretārs Neds Praiss, vienlaikus atturoties uzvelt atbildību par Krievijā notikušajiem dronu triecieniem uz Ukrainas pleciem.
Pieņemot, ka Ukraina ir veikusi šos bezpilota lidaparātu triecienus pret likumīgiem militāriem mērķiem, kaut arī vairākus simtus kilometru no Krievijas, “Politico” militārie eksperti analizē, kāda varētu būt to ietekme uz kopējo konfliktu.
Saprotams, ka, skatoties, kā ukraiņi mēnešiem ilgi cieš no krievu okupantu zvērībām, slepkavībām, izvarošanām, civilo dzīvojamo māju bombardēšanas un uzbrukumiem kritiskajai infrastruktūrai, kļūst arvien grūtāk viņiem ieteikt vienkārši sēdēt un noskatīties uz Vladimira Putina pavēļu izpildi.
Eksperti norāda, ka ukraiņi ir ļoti nikni un vairs necietīsies, īpaši jau, ja viņiem ir iespēja “pieskarties” Krievijas militārajiem objektiem.
Ukrainas līderi, lai arī neuzņemas par šo tiešu atbildību, to arī nenoliedz, jo – viņiem būtībā nav, ko zaudēt - Krievija jau 10 mēnešus pret viņu tautu īsteno pilna apmēra karu uz pilnīgas karadarbības pamata, un līdz kodolieroču izmantošanai, kas tomēr ir sarkanā līnija, ko pat V. Putins vilcinās pārkāpt, Kremlim patiešām nav papildu kaujas kāršu, ko izspēlēt.
Šie dronu triecieni, iespējams, veikti ar mērķi vienkārši demonstrēt Ukrainas spējas. Ar to Krievijai ari dots signāls, ka Ukraina var neaprobežoties tikai ar Krievijas militāro infrastruktūru vien. Ja vien V. Putins neatkāpsies no gaisa uzbrukumiem, kas ir maz ticams, arī viņa dzimtene var tikt apdraudēta.
Eksperti norāda – ja ukraiņiem tiks doti instrumenti, lai patiesi "aizvērtu debesis" pār savu Ukrainu, tas viņus atturētu no tālākiem uzbrukumiem. Taču pašreizējā situācijā Ukrainai ir visas tiesības šādi reaģēt uz mērķiem Krievijā. To darīt ar bezpilota lidaparātiem ir saprātīgs risinājums.
Tomēr jāatzīst, ka nu jau gandrīz desmit mēnešus pēc Krievijas sāktā brutālā kara Kremļa saimnieka politiskais reitings cieš un sarūk arī starptautiskais atbalsts no līdzšinējiem Krievijas atbalstītājiem. Sankcijas grauj valsts ekonomiku, un pirmdien stājās spēkā Krievijas naftas cenu griesti. Tikmēr Eiropa labi noturas Krievijas enerģētiskās šantāžas priekšā.
“Politico” eksperti norāda - līdzīgi kā uzlidojums Tokijai, ko Otrā pasaules kara sākumā veica ASV pulkvedis Džimijs Dolitls, šie dronu uzbrukumi liecina par vājumu šķietami neievainojamajā mājas frontē. Tas var palīdzēt “parastajiem” Krievijas iedzīvotājoem redzēt pieaugošās izmaksas, ko vislabāk varētu saukt par "Putina ego karu".
