"Rīgas konference”: Putina uzvara var iedvesmot citus autoritāros līderos sekot viņa piemēram

Foto: "Rīgas konferences 2022" diskusija Foto: Rīgas konference

Ukraina demonstrē apbrīnojamu gribasspēku un vienotību cīņā pret Krievijas agresiju. Panākumi ir gūti visos pretošanās veidos, taču, lai turpinātu veiksmīgi to darīt, ir nepieciešams atbalsts. Ukraina šobrīd izstrādā atjaunošanas plānu ceļā uz uzvaru un ilgstošu mieru, taču šī plāna nodrošināšanā tikpat būtisku lomu spēlē Rietumu sabiedrotie. Šāda plāna realizēšanu var sākt pilnveidot tikai tad, kad Ukraina ir guvusi uzvaru. Ukrainas prezidenta padomnieks Oleksijs Arestovičs atzina, ka tas notiks tikai tad, ja līdzšinējais atbalsts tiks dubultots. Pretējā gadījumā Putina uzvara būs katastrofa visām demokrātiskajām valstīm, ārpolitikas un drošības foruma "Rīgas konference 2022" ietvaros sacīja O. Arestovičs.

Krievijas autoritārais līderis Vladimirs Putins šobrīd ir nonācis situācijā, kad kara turpināšana Ukrainā ir vienīgā iespēja viņa amata saglabāšanai. Krievijas karaspēks arvien nežēlīgāk izturas pret Ukrainas iedzīvotājiem. Nesenie uzbrukumi Ukrainas infrastruktūrai ir sabojājuši 30% elektrostaciju, kas būtiski ietekmēs elektroenerģijas situāciju Ukrainā, it īpaši ziemā.

Vācijas Starptautisko un drošības lietu institūta Starptautiskās drošības nodaļas vadītāja Klaudija Majore skaidroja, ka šobrīd ir nepieciešama Ukrainas uzvara, lai varētu runāt par mieru.

“Sarunas notiek tikai balstoties uz reālo situāciju kaujas laukā. Mēs varam runāt par reparācijām Ukrainai, bet, lai tas īstenotos, Ukrainai ir jāuzvar,” sacīja K. Majore.

Diskusijas eksperti atzīmēja, ka šobrīd ir pāragri runāt par mieru, jo V. Putins koncentrējas tikai un vienīgi uz kara turpināšanu un ukraiņu iedzīvotāju iznīcināšanu.

Ārpolitikas padomes "Ukrainian Prism" Drošības programmu direktore un “UA: Ukraine Analytica” galvenā redaktore Hanna Šelesta atgādināja, ka sarunas ir tikai instruments. Sākumā ir nepieciešams izveidot visus priekšnoteikumus, lai varētu noritēt konstruktīvas sarunas.

“Karam sākoties, reti kurš bija pārliecināts, ka Ukraina spēs tik ilgi noturēties. Sākumā dažas Vācijas amatpersonas teica, ka nav jēga domāt par palīdzību, jo karš nebūs ilgāks par trīs dienām. Tagad, kad ukraiņi ir pierādījuši savas spējas un gatavību aizstāvēties, tad tagad sarunu procesi notiek citādāk,” skaidroja H. Šelesta.

Vācijas Maršala fonda viceprezidents un Berlīnes biroja izpilddirektors Tomass Kleine-Brokhofs konferencē skaidroja, ka Putina stratēģija ir salauzt ukraiņu garu, nevis uzvarēt tos militāri. Arī tuvojošā ziema spēlēs lielu lomu Rietumu valstu gara noturībā, proti, Putins, ierobežojot gāzes tirgu, manipulē ar cenām Eiropā, kas var radīt iedzīvotāju pretestību pret turpmāku palīdzību Ukrainai.

Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska padomnieks Oleksijs Arestovičs atzina, ka Putins vairs nedomā par to kā vinnēt karu, viņš domā kā to nezaudēt.

“Mums trūkst trīs lietas – ieroči, ieroči un ieroči. Tas būs pietiekami, lai izbeigtu Putina agresiju. Mums ir iespēja pielikt punktu šim ieilgušajam draudam Eiropas drošībai. Putina uzvara būtu katastrofa, jo pasaulē ir daudzi “mazi Putini”, kuri vēlētos iet viņa pēdās, ja viņam viss izdotos,” sacīja O. Arestovičs.

Šobrīd ir informācija, ka Irāna Krievijai kopumā piegādās vairāk nekā 2000 kamikadzes dronus “Shahed-136”. Krievijas taktika ir iztērēt pēc iespējas vairāk Ukrainas pretgaisa aizsardzības spējas lētu dronu iznīcināšanai. Pēc šo spēju samazināšanas Krievijai būs daudz vieglāk uzbrukt Ukrainas infrastruktūrai ar augstas precizitātes tālas darbības raķetēm.

Ukraiņu pārstāvji diskusijā norādīja, ka ir nepieciešams būtiski palielināt ieroču, bruņutransportieru un tanku piegādes, lai Ukraina spētu uzvarēt šajā karā pēc iespējas ātrāk. Ir svarīgi saprast, ka šobrīd frontes līnija sniedzas cauri ievērojamai teritorijai, kas nozīmē, ka visā šajā līnijā ir nepieciešama aizsardzība.

“Jā, mēs šobrīd vinnējam karu, bet jautājums ir par to, cik daudz tas prasa izdevumus – gan civilos, gan ekonomiskos. Šis karš nav jautājums par militāru uzvaru, tas ir jautājums par Ukrainas brīvību un spēju dzīvot nākotnē patstāvīgi,” uzsvēra O. Arestovičs.

Eksperti skaidroja, ka neviens nezina, kāda būs Krievija pēc sakāves, taču tas ir reālākais ceļš kā nodrošināt Ukrainas brīvību.

No 21. līdz 22.oktobrim Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) norisinās ikgadējais drošības un ārpolitikas forums "Rīgas konference". Šogad pasākums pulcēs 517 dalībniekus no 38 valstīm gan klātienē, gan tiešsaistē. Plašāka auditorija var sekot pasākuma tiešraidei Rīgas konferences vietnē www.rigaconference.lv, kā arī “Facebook”, “YouTube” un citās interneta platformās Latvijā, kā arī starptautiskajos medijos.

Rīgas konferenci kopīgi organizē Latvijas Transatlantiskā organizācija (LATO), Latvijas Republikas Ārlietu ministrija un Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija, cieši sadarbojoties ar NATO Publiskās diplomātijas nodaļu un Konrāda Adenauera fondu Baltijas valstīs.

"Rīgas konference”: Putina uzvara var iedvesmot citus autoritāros līderos sekot viņa piemēram

Dalīties ar šīs lapas saturu!