"Rīgas konferences" eksperti: Rietumu vērtību aizstāvjiem jāstrādā kopā pret autoritārām valstīm

Eksperti norādīja, ka šobrīd pasaulē notiek vairāki konflikti, kuros ir apdraudētas demokrātiskās vērtības. Diskusijas dalībnieki apsprieda potenciālās iespējas, kā šo situāciju uzlabot.

Latvijas prezidents E. Levits uzsvēra, ka Rietumiem ir skaidri jādefinē savas vērtības, un tās jāmāca arī citām valstīm, kuras vēl nav sasniegušas attiecīgo līmeni, lai vēlāk būtu iespējama kopīga sadarbība. Kā piemēru minot, Japānas uzaicināšanu NATO samitā Madridē, kas bija vairāk simbolisks solis, lai parādītu, ka valstij nav jābūt NATO vai Eiropas Savienības dalībvalstij, lai pārstāvētu Rietumu pasaules vērtības.

E. Levits skaidroja, ka ideālpolitika ir darbība, kurā nosaka mērķus, kas saskan ar vērtībām, taču reālpolitika ir praktiska politika, kā sasniegt šos mērķus. Abas šīs politikas ne vienmēr saskan, jo reālā dzīve mēdz būt krietni atšķirīga no ideāliem.

Bijušais Vācijas vēstnieks ANO un šī brīža Minhenes drošības konferences priekšsēdētājs K. Heisgens piekrita, ka Rietumu valstīm ir jāstrādā kopā, lai atrisinātu šo samilzušo problēmu. Iespēju atrisināt konfliktu pierāda līdz šim izdarītais.

Image

Bijušais Zviedrijas premjerministrs un ārlietu ministrs Karls Bilts skaidroja, ka Rietumi nav sniega balti savā vēsturē, taču šobrīd ir jādara viss, lai mainītu situāciju un nepieļautu vēsturiskās kļūdas.

Image

Zviedrijas politiķis skaidroja, ka pārlieku liela vara un imperiālas ambīcijas ir novedušas Putinu pie lēmuma par kara uzsākšanu Ukrainā. Tā bija milzīga kļūda, kuru ievēroja visa pasaule, taču, piemēram, Ķīna arī iet autoritāru ceļu, taču šādu lielu kļūdu nav pieļāvusi.

Krievijas uzsāktais karš ir būtiski ietekmējis arī valstis, kuras līdz šim ir bijušas neitrālas. Zviedrijas un Somijas kopējais lēmums iestāties NATO ir ievērojami mainījis abu valstu iekšējo situāciju. Tas ir bijis ievērojams un varbūt nedaudz negaidīts lēmums, jo pat bīstamākajos Aukstā kara gados, abas valstis nelēma par labu pievienošanās NATO.

K. Bilts skaidroja, ka neitralitāte dažādās valstīs ir atšķirīga, taču šobrīd ir nepieciešams veidot pasaules drošību un kārtību vienoti.

Diskusijas eksperti bija vienisprātis, ka Krievijai ir jāuzņemas atbildība par veiktajiem kara noziegumiem Ukrainā. Eiropa nevarēs justies pilnībā droši, kamēr Krievija nevēlēsies pārtraukt agresiju. Eksperti norādīja, ka, ja Krievija vēlētos, tad tā varētu izveidot spēcīgu valsti, kurā jau šobrīd dzīvo 140 miljoni cilvēku.

Tāpat diskusijas dalībnieki uzskata, ka ANO Drošības padomē netiks sodīts Krievijas autoritārais valdnieks Vladimirs Putins, jo Krievijai ir piešķirtas veto tiesības lēmumu pieņemšanā. Šajā gadījumā runa nav par viena līdera atbildību, bet gan par visas kolektīvās sabiedrības atbildību. Krievijā ir nepieciešams veikt “deputinizāciju”, taču tas būs garš un sarežģīts process, lai liktu Krievijas iedzīvotājiem saprast Rietumu vērtības un to nozīmi.

Image

Egils Levits norādīja, ka šobrīd ir iesaldēti ievērojami Krievijas aktīvi, kurus būtu nepieciešams izmantot reparāciju izmaksāšanā Ukrainai. Krievija ir atbildīga par Ukrainas infrastruktūras un iedzīvotāju iznīcināšanu, tāpēc Rietumu valstīm ir kopīgi jāstrādā, lai sniegtu Ukrainai palīdzību. Mūsdienu Ukraina ir pārvērtusies no postpadomju valsts uz valsti, kura vistiešākajā veidā aizstāv Rietumu vērtības.

No 21. līdz 22.oktobrim Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) norisinās ikgadējais drošības un ārpolitikas forums "Rīgas konference". Šogad pasākums pulcēs 517 dalībniekus no 38 valstīm gan klātienē, gan tiešsaistē. Plašāka auditorija var sekot pasākuma tiešraidei Rīgas konferences vietnē www.rigaconference.lv, kā arī “Facebook”, “YouTube” un citās interneta platformās Latvijā, kā arī starptautiskajos medijos.

Rīgas konferenci kopīgi organizē Latvijas Transatlantiskā organizācija (LATO), Latvijas Republikas Ārlietu ministrija un Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija, cieši sadarbojoties ar NATO Publiskās diplomātijas nodaļu un Konrāda Adenauera fondu Baltijas valstīs.