Apvienotā Karaliste: Sprādzieni Krimā būtiski skāruši Krievijas Melnās jūras floti

Konfliktu zonas
BBC/Sargs.lv
Dūmu mākonis no Saki lidlauka 9.augustā
Foto: Dūmu mākonis no Saki lidlauka Krievijas okupētajā Krimas pussalā 9.augustā/Foto: AP/Scanpix

Šonedēļ notikušie sprādzieni aviācijas bāzē Krievijas okupētajā Krimas pussalā ir “ievērojami degradējuši” Krievijas Melnās jūras floti, atsaucoties uz Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas ziņoto, vēsta “BBC”.

Jau ziņots, ka Krievijas pārvaldīto Saki militāro lidlauku Krimas rietumos otrdien, 9. augustā, satricināja virkne sprādzienu. Sprādzienu rezultātā gāja bojā viens cilvēks, kā arī tika iznīcinātas astoņas Krievijas kaujas lidmašīnas.

Ukraina atbildību nav uzņēmusies, taču satelītuzņēmumi liecina par mērķtiecīga uzbrukuma iespējamību.

Tāpat sprādzienu cēlonis nav skaidrs, taču, kā ministrija ziņo, “gandrīz noteikti tika iznīcinātas vai nopietni bojātas” vismaz trīs daudzfunkcionālas lidmašīnas un pieci iznīcinātāji-bumbvedēji.

Apvienotā Karaliste arī atzīmē, ka astoņu kaujas lidmašīnu zaudēšana radīs tikai nelielu iespiedumu Maskavas kopējā gaisa kuģu flotē, taču tas būs būtisks šķērslis Krievijas Jūras spēku Melnās jūras flotei.

“Flotes jūras aviācijas spēja tagad ir ievērojami pasliktinājusies,” bilst ministrija.

Saki lidlauka flote tiek izmantota, lai stātos pretī Ukrainas karaspēkam valsts dienvidos, un, iespējams, tā veic izlūkošanas uzdevumus tālāk uz austrumiem.

Daļa bumbvedēju devās no bāzes uz Mariupoli, Krievijas apšaudes lielā mērā iznīcināto ostas pilsētu, pirms tā maijā nonāca Maskavas rokās.

Krievija noliedz, ka sprādzienos būtu bojātas kādas tās lidmašīnas, taču satelītuzņēmumi liecina par pretējo.

Image
Saki lidlauks pirms sprādzieniem
Saki lidlauks pirms sprādzieniem/Foto:Planet Labs PBC/BBC
Image
Saki lidlauks pēc  sprādzieniem
Saki lidlauks pēc sprādzieniem/Foto: Planet Labs PBC/BBC

Tikmēr Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pēc sprādziena Krimā norādīja, ka amatpersonām jāpārtrauc runāt ar žurnālistiem par Kijivas militāro taktiku.

Laikraksti “New York Times” un “Washington Post”, atsaucoties uz neidentificētām amatpersonām, lēš, ka vainīgi ir Ukrainas spēki, taču Ukrainas aizsardzības ministrs izteicis norādi, ka vainīgi varētu būt neuzmanīgi Krievijas karavīri.

“Karš noteikti nav laiks iedomībai un skaļiem paziņojumiem. Jo mazāk detaļu jūs izpaudīsit par mūsu aizsardzības plāniem, jo labāk būs šo aizsardzības plānu īstenošana,” sacīja V. Zelenskis.

Jebkurš Ukrainas uzbrukums Krimā tiktu uzskatīts par kara eskalāciju. Krievija arīdzan izteica brīdinājumu pagājušajā mēnesī, kad valsts bijušais prezidents Dmitrijs Medvedevs draudēja: “Tūlīt pienāks tiesas diena, ja Ukraina vērsīsies pret Krimu.”

Neskaitot Krimu, V. Zelenskis mudināja starptautisko sabiedrību nekavējoties rīkoties, lai “izdzītu” Krievijas karaspēku no okupētās Zaporožjes atomelektrostacijas, kas ir lielākā Eiropā.

“Tikai Krievijas spēku pilnīga atvilkšana garantētu kodoldrošību visai Eiropai,” viņš piebilda, nosodot “Krievijas kodolšantāžu”.

Okupētās atomelektrostacijas darbinieki “BBC” ir aprakstījuši, ka Krievijas karaspēks to izmanto kā militāro bāzi.

Dalies ar šo ziņu