Kamēr Rietumu izlūkdienestu amatpersonas cīnās, lai novērotu Maskavas nākamos soļus, tai kārtējo reizi palielinot savu bruņoto spēku klātbūtni uz robežas ar Ukrainu, ikviens, kurš cieši sekoja līdzi septembrī notikušajām Krievijas un Baltkrievijas kopīgajām militārajām mācībām “Zapad 2021”, guva dažādas īpaši nozīmīgas atziņas, ASV domnīcai “Atlantic Council” raksta analītiķis ASV Armijas Kara koledžas Stratēģisko pētījumu institūta profesors Džons R. Denijs.
Kamēr no militārajām mācībām “Zapad 2021” bija iespējams uzzināt gana daudz par Krievijas spējām, doktrīnu un metodēm, Rietumiem īpaši nozīmīga bija iegūtā stratēģiskā līmeņa informācija, tostarp par Maskavas partnerattiecībām ar Ķīnu, tās plāniem Arktikā, kā arī izpratni par starptautiskajiem ieroču kontroles nolīgumiem.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka nesenā Krievijas bruņoto spēku palielināšana Ukrainas tuvumā radījusi bažas par vēl vienu iespējamu iebrukumu. Desmitiem tūkstošu Krievijas karavīru, tostarp bruņoto spēku un elites sauszemes vienības, ir ieņēmuši pozīcijas netālu no Ukrainas robežas un okupētajā Krimā. Savu izvietošanos Krievijas karaspēks dažkārt veic naktīs, lai slēptu savu kustību. ASV amatpersonas arī brīdinājušas sabiedrotos, ka Krievijas iebrukums Ukrainā var būt nenovēršams, un laiks, lai izjauktu šos plānus, strauji rit uz priekšu.
Rietumu frontē ir viss, izņemot klusumu
Analītiķis uzsver – nesenās Krievijas karaspēka kustības atklāj, ka Ukraina joprojām ir nemitīgā apdraudējumā.
Neraugoties uz to, ka Kremlis ziņoja par karaspēka izvešanu, ko tas pie Ukrainas robežas savilka šī gada aprīlī, izraisot starptautiskas bažas par iebrukumu, 90% no tehnikas un personāla faktiski tika atstāti turpat. Sākotnēji uzskatīts, ka šie spēki tur atstāti, gatavojoties militārajām mācībām “Zapad 2021”, bet mācības nu sen kā beigušās, tikmēr Krievija pēdējo nedēļu laikā sava karaspēka klātbūtni ir tikai palielinājusi, nevis pārcēlusi uz citu vietu.
Tikmēr Krievijā un Baltkrievijā notikušās mācības “Zapad 2021” apliecināja Krievijas prezidenta Vladimira Putina un pašpasludinātā Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko arvien pieaugošo stratēģisko un militāro partnerību, demonstrējot – Maskavas un Minskas attiecības kļuvušas daudz ciešākas.
Minska izrādīja gatavību Baltkrievijā uzņemt tūkstošiem Krievijas karavīru, kā arī vadīt savietojamības vingrinājumus. Piemēram, Baltkrievijā tika izveidots jauns kopīgs kaujas apmācību centrs, kas paredzēts gaisa spēku un pretgaisa aizsardzības vienību apmācībai, kur Maskava izvietoja arī savus iznīcinātājus “Su-30”, lai veiktu kopīgas operācijas un patrulētu pie abu valstu robežām.
Zināmā mērā šie soļi arīdzan atspoguļo plašāku stratēģisko tendenci veidot ciešākas divpusējās politiskās attiecības starp abām valstīm, kuras spējušas attālināties no Rietumiem, pateicoties pašu neapdomīgajai rīcībai, piemēram, A. Lukašenko režīma Baltkrievijas opozīcijas apspiešana un, protams, Krievijas veiktā Krimas okupācija. Līdz ar to visdrīzāk V. Putins un A. Lukašenko sliecas arvien vairāk sadarboties viens ar otru, to darot uz Rietumu valstu rēķina.
Vilcināšanās austrumos
Papildus Baltkrievijai Krievija piedalīties “Zapad 2021” aicināja arī daudzus citus starptautiskos partnerus, un starp tiem, kas nosūtīja savus karavīrus, bija Armēnija, Indija, Kazahstāna, Kirgizstāna, Mongolija, Tadžikistāna un Serbija.
Tikmēr Ķīna uz mācībām izvēlējās sūtīt tikai novērotājus. Interesanti gan, ka iepriekš Ķīna sniegusi savu ieguldījumu trīs iepriekšējās Krievijā notikušajās stratēģiskā līmeņa mācībās – “Vostok” 2018. gadā, “Tsentr” 2019. gadā un “Kavkaz” 2020. gadā. Turklāt, ņemot vērā izskanējušos apgalvojumus, ka abu valstu sadarbība militārajās mācībās tikai pieaug, Pekinas lēmums izvairīties no “Zapad 2021” šķiet pretrunīgs.
Tikpat interesants ir arī veids, kā Maskava pasniedz Krievijas un Ķīnas militāro sadarbību. Tikai dažas nedēļas pirms “Zapad 2021” aktīvās fāzes sākuma desmit līdz 30 tūkstoši karavīru no Krievijas un Ķīnas piedalījās plaša mēroga militārajās mācībās Ķīnas ziemeļu centrālajā Ningsijas reģionā. Sākotnēji vingrinājums bija pazīstams kā “Sibu/Cooperation-2021”, bet pēc laika tika pozicionēts kā daļa no “Zapad 2021” mācībām, to pārsaucot par “Zapad/Interaction 2021”.
Kāpēc gan Pekina piedalās ar “Zapad” saistītās mācības, bet nenosūta karaspēku uz mācību galveno daļu Baltkrievijā un Rietumkrievijā? Jo tā vēlas “spēlē” saglabāt Eiropu, izvairoties no tēla, ka Ķīna ir drošības apdraudējums kontinentā, lai gan tā ir.
Turklāt, neskatoties uz arvien pieaugošo pierādījumu daudzumu, lielākā daļa Eiropas Ķīnu joprojām neuzskata par apdraudējumu. Piemēram, pēc NATO samita jūnijā Francijas prezidents Emanuels Makrons atzīmēja, ka “Ziemeļatlantijā nav Ķīnas karaspēka.” Ķīnas līderi, iespējams, ļoti vēlas arī turpmāk saglabāt šo nepareizo priekšstatu par tās klātbūtni Eiropas kaimiņos, kas izskaidrotu tās atturēšanos no karaspēka nosūtīšanas uz “Zapad 2021”.
Modernizācijas pieskāriens
Militārās mācības “Zapad 2021” arī demonstrēja Krievijas centienus modernizēt savus bruņotos spēkus. Viens no būtiskākajiem stratēģiskajiem secinājumiem, kas jāizdara no šī vingrinājuma, ir tās centieni mācīties no nesenajām militārajām operācijām, jo īpaši Ukrainā, Sīrijā un Kalnu Karabahā, kā arī attīstīt un izvērst progresīvas reaģēšanas spējas.
“Zapad 2021” tika plaši izmantoti bezpilota lidaparāti jeb droni, kā arī spārnotās raķetes, kuras Krievija izmantojusi Ukrainā, Sīrijā un Kalnu Karabahā, lai atvairītu pretinieka spēkus, īpaši dronus. Jāatzīmē, ka Krievija militāro mācību scenāriju izstrādā pat ļoti skrupulozi, salīdzinot, piemēram, ar Rietumvalstu bruņotajiem spēkiem. Dažkārt, lai nodrošinātu iespējami veiksmīgāku iznākumu, Krievijas karaspēks veic izmēģinājuma vingrinājumu pirms faktiskajām militārajām mācībām. Tikmēr scenāriji, pēc kuriem norisinās vingrinājumi, ietver gūtās mācības no nesenajām operācijām, kurās Krievija piedalījusies vai rūpīgi novērojusi.
Ziemeļu izpēte
Krievijas un Baltkrievijas kopīgās mācības atklāja arī Arktikas pieaugošo stratēģisko nozīmi.
Lai gan “Zapad 2021” mācības pamatā notika pie Polijas un Lietuvas robežām, kā arī Krievijas Mulino poligonā netālu no Ņižņijnovgorodas, lielā daļā aktivitāšu jūrā un piekrastē bija iesaistīta Krievijas Ziemeļu flote, kurai piešķirts tāds pats statuss kā četriem citiem Krievijas militārajiem rajoniem, kļūstot par neatkarīgu militāri administratīvu vienību, un tai bija daudz nozīmīgāka loma nekā pēdējās “Zapad” mācībās 2017. gadā. Šī modernizācijas statuss apvieno visus Krievijas militāros līdzekļus un spējas neatkarīgi darbības nozares vienā administratīvā vienībā, būtiski stiprinot Ziemeļu flotes spēku.
Nekādu saistību
Visbeidzot “Zapad 2021” pierādīja, ka Krievija turpina ignorēt lielāko daļu starptautisko ieroču kontroles nolīgumu, kas ierobežo tās spēju attīstīt, slēpt un destabilizēt uzbrūkošās militārās spējas un darbības Eiropā.
Piemēram, 1990. gada Vīnes dokuments un tā turpmākie atjauninājumi nosaka – militārajās mācībās, sasniedzot 13 000 dalībnieku atzīmi, obligāti jāpieaicina Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotāji. Tikai dažas dienas pirms militāro mācību sākuma Krievijas Aizsardzības ministrijas paziņoja, ka “Zapad 2021” piedalīsies aptuveni 200 000 karavīru. Taču, apgalvojot, ka šie spēki iesaistīti virknē atšķirīgos un diskrētos mācību pasākumos, Maskava izvairījās no Vīnes dokumenta saistībām, faktiski zaudējot līguma uzticību un drošības veidošanas nolūkus.
Taču vismaz šobrīd “Zapad 2021” skaidri norāda uz Maskavas neieinteresētību nopietnos ieroču kontroles un uzticības veidošanas pasākumos Eiropā, aktualizējot jautājumu – vai šādi instrumenti maz darbojas, kad tie nepieciešami visvairāk.
Iespējams, daži no secinājumiem ir vairāk operatīvi nekā stratēģiski. Tomēr galvenais, kas no tā iezīmējas, ir akūto Krievijas draudu ilgstošais raksturs, ar ko saskaras Rietumi – ne tikai ģeogrāfiskajā telpā no Barenca jūras līdz Baltijas un Melnajai jūrai, bet arī informācijas, politikas un kiberjomā. Lai arī ekonomisku un demogrāfisku iemeslu dēļ Krievijas ietekme ilgtermiņā mazinās, tā joprojām būs nopietns, eksistenciāls un graujošs drauds arī tad, ja Rietumu uzmanību un pūles arvien vairāk patērēs Ķīna. To atkārtoti un ļoti skaidri pierāda kārtējā Krievijas spēku palielināšana pie robežas ar Ukrainu.
