ASV izlūkdienesti: Atlicis maz laika, lai novērstu Krievijas iebrukumu Ukrainā

Konfliktu zonas
Sargs.lv/The New York Times/Stars and Stripes
Image
Krievijas bruņoto spēku mācības okupētajā Krimā
Foto: Sergei Malgavko/TASS/Scanpix

ASV izlūkdienesti brīdinājušas savus Eiropas sabiedrotos, ka atlicis ļoti neliels laiks, lai novērstu plaša mēroga Krievijas uzbrukumu Ukrainai. Jau šobrīd Ukrainas robežu tuvumā sapulcinātas Krievijas taktiskās bataljona līmeņa kaujas grupas, kuras ieņēmušas izejas pozīcijas iespējamam iebrukumam Ukrainā. Lai novērstu Krievijas agresiju pret Ukrainu ASV mudina Eiropas sabiedrotos kopīgi strādāt pie ekonomisko un militāro risinājumu paketes.

Pēdējo nedēļu laikā Krievija arvien vairāk savelk spēkus pie Ukrainas robežām. Kā uzskata ASV izlūkdienestu pārstāvji, atšķirībā no šī gada sākuma, kad Krievija jau savilka savus spēkus Ukrainas pierobežā, šoreiz šis solis no Krievijas puses netiek uztverts kā blefs.

Kā vēsta “The New York Times” ASV Nacionālās izlūkošanas direktore Avrila Heina (Avril Haines) aizvaditās nedēļas nogalē devās uz Briseli, lai par ASV bažām saistībā ar gaidāmo Krievijas iebrukumu Ukrainā, ziņotu NATO valstu vēstniekiem. Tāpat pagājušās nedēļas nogalē ASV Bruņoto spēku štābu priekšnieks ģenerālis Marks Millijs (Mark Milley) aizvadīja sarunas ar Ukrainas bruņoto spēku komandieri ģenerālleitnantu Valēriju Zalužniju (Valery Zalyzhny), lai pārrunātu Krievijas aktivitātes šajā reģionā.

ASV un britu izlūkdienesti arvien vairāk ir pārliecināti, ka Krievijas autoritārais prezidents Vladimirs Putins apsver militāru uzbrukumu, lai pārņemtu kontroli pār lielāku Ukrainas teritoriju vai destabilizētu situāciju Ukrainā, kas varētu novest pie Kremlim tīkamas valdības nākšanu pie varas.

Iepriekš par iespējamu Krievijas uzbrukumu tika ziņots aprīlī, kad Krievija savilka spēkus pie Ukrainas robežām. Taču šā brīža spēku savilkšana liecina par lielāku iesaistīto personālu un daudz attīstītākām ieroču sistēmām. Tas raisa arvien vairāk aizdomu, ka Krievija pie Ukrainas robežām izvērš arī tāda spējas, kas varētu slāpēt Ukrainas izlūkošanas dronu signālus.

“Kinētiska konflikta risks nav neizbēgams, jo visi tam nepieciešamie līdzekļi jau ir savilkti,” laikrakstam “The New York Times” skaidro bijušais ASV Armijas Eiropā komandieris un Eiropas Politikas pētījuma centra pētnieks atvaļinātais ģenerālleitnants Bens Hodžs (Ben Hodges). “Ja Rietumi savā nostājā pret Krieviju nebūs saliedēti un gatavi strādāt kopā, tad risks, ka Krievija varētu izdarīt nepareizu un postošu aprēķinu, būtiski pieaugs,” viņš sacīja.

Image
Krievijas karavīri mācībās Tālajos Austrumos/ Yuri Smityuk/TASS/Scanpix
Foto: Yuri Smityuk/TASS/Scanpix
Foto: Krievijas karavīri mācībās Tālajos Austrumos/ Yuri Smityuk/TASS/Scanpix

Kā norāda ASV izlūkdienestu pārstāvji V. Putins jau ilgu laiku ir neapmierināts ar Vācijas un Francijas virzīto Ukrainas miera procesu. Daži bijušie izlūkdienestu pārstāvji uzskata, ka Krievijas autoritārais līderis šādi ir apņēmies īstenot plānu par sauszemes ceļa izveidi starp Ukrainas austrumiem, kurus okupējuši Kremļa atbalstītie teroristi, uz Krievijas karaspēka okupēto Krimu. Tādējādi ASV analītiķu ieskatā Krievija uzskata, ka tuvākie pāris mēneši ir unikāls laika posms, lai rīkotos, vajadzības gadījumā izmantojot spēku.

Šo iespēju logu paver Vācijas ilggadējās kancleres Angelas Merkeles aiziešana no politikas. Šādi uz Ukrainu tiktu izdarīts mazāks spiediens, liekot tai piekāpties Krievijas prasību priekšā. Savukārt augošās enerģijas cenas padarījušas Eiropu atkarīgu no salīdzinoši lētās Krievijas gāzes. Šo faktu vēl vairāk pastiprina apstāklis, ka Eiropas gāzes krātuves arvien vairāk tiek iztukšotas. Šādos apstākļos Eiropas valstis, baidoties no Krievijas enerģijas piegāžu pārtraukšanas, varētu neatbalstīt stingrākas pret Krieviju vērstās sankcijas pat gadījumā, ja Krievija iebruktu Ukrainā. Jau šobrīd Krievija manipulē ar energopiegādēm Eiropai. Tas ļauj V. Putinam sajusties daudz spējīgākam jaunu avantūru aizsākšanā. Turklāt, ņemot vērā ierobežotās energopiegādes Eiropai un ar to saistītās augstās enerboresursus cenas, Krievijas rīcībā ir vairāk naudas, lai finansētu šādas, iespējami liela mēroga militārās operācijas.

Image
Krievijas speciālo uzdevumu vienību treniņi
Foto: Stanislav Krasilnikov/TASS/Scanpix
Foto: Krievijas speciālo uzdevumu vienību treniņi/Stanislav Krasilnikov/TASS/Scanpix
Kā norāda “The New York Times”, ASV vēla panākt “kopēju recepti” gan pašas ASV gan Eiropas sabiedroto rīcībai gadījumā, ja Krievija nolemtu uzbrukt Ukrainai. Vēl aizvien Krievijas ekonomikā ir daudzi segmenti pret kuriem nav piemērotas Rietumvalstu sankcijas. Lai tās piemērotu gadījumā, ja Krievija iebruktu Ukrainā un tās arī būtu efektīvas, nepieciešams visaptverošs Eiropas sabiedroto atbalsts.

Tikmēr Krievija pulcē karaspēku ap Ukrainas robežām. Piemēram, okupētajā Krimā Krievija nosūtījusi lielu skaitu karavīru uz Opukas ragā esošo kādreizējo noliktavas kompleksu. Tāpat gar Ukrainas robežu tiek izvietoti Krievijas tanki, artilērijas iekārtas, kā arī tuvās distances taktisko ballistisko raķešu kompleksi “Iskander”.

Image
Krievijas karavīri "Iskander" taktisko ballistisko raķešu palaišanas iekārtā lādē kaujas raķeti/Dmitry Rogulin/TASS/Scanpix
Foto: Dmitry Rogulin/TASS/Scanpix
Foto: Krievijas karavīri "Iskander" taktisko ballistisko raķešu palaišanas iekārtā lādē kaujas raķeti/Dmitry Rogulin/TASS/Scanpix

Aizvadītās nedēļas sākumā satraukumu par Krievijas spēku savilkšanu gar Ukrainas robežu paudis arī ASV aizsardzības sekretārs Lojds Ostins (Lloyd Austin). “Mēs neesam droši par to, ko Putina kungs plāno, taču šī karaspēka pārvietošana ir mūsu uzmanības centrā,” viņš atzina.

Satraukums par Krievijas nodomiem, pulcējot karaspēku ap Ukrainas robežām, nāk pēc Centrālās Izlūkošanas pārvaldes direktora Viljama Bērnsa (William Burns) vizītes Maskavā, kurš tās laikā ASV prezidenta Džo Baidena vārdā brīdinājis Krieviju neuzbrukt Ukrainai, norādot, ka gadījumā, ja Krievija centīsies sagrābt jaunas teritorijas, to gaida stingra Rietumu atbilde.

Image
Krievijas autoritārais prezidents Vladimirs Putins uzrunā Krievijas ārlietu ministrijas pārstāvjus/Stanislav Krasilnikov/TASS/Scanpix
Foto: Stanislav Krasilnikov/TASS/Scanpix
Foto: Krievijas autoritārais prezidents Vladimirs Putins uzrunā Krievijas ārlietu ministrijas pārstāvjus/Stanislav Krasilnikov/TASS/Scanpix

Kā uz to reaģējusi Krievija, vēl ir pāragri spriest. Daži “The New York Times” avotiem norāda, ka Krievijas režīms, iespējamus, Rietumu asas reakcijas draudus neuztver nopietni. Tāpat vienota viedokļa nav arī izlūkdienestu ekspertu vidē, kuri aizvien diskutē par to, vai Baltkrievijas režīma izraisītā migrācijas krīze uz Eiropas Austrumu robežām ir daļa no Krievijas spēku savilkšanas ap Ukrainu. Lai gan tieša Krievijas iesaiste migrantu krīzē nav konstatēta, daudzi uzskata, ka pašpasludinātais Baltkrievijas vadonis Aleksandrs Lukašenko to ir izraisījis ar Krievijas atbalstu.

Tikmēr “Stars and Stripes” ziņo, ka ASV izlūkdienestu nodotie materiāli Eiropas sabiedrotajiem liecina, ka Krievijas karaspēks ir sagatavots pēkšņam plaša mēroga uzbrukumam Ukrainai vairākos virzienos, gadījumā, ja V. Putins izšķirsies par labu iebrukumam.

Kā liecina ASV vērtējums, V. Putins uzbrukumu varētu sākt nākamā gada sākumā.

Image
Krievijas bruņoto spēku reaktīvā zalvjuguns sistēma Tornado-G/EPA/Scanpix
Foto: EPA/Scanpix
Foto: Krievijas bruņoto spēku reaktīvā zalvjuguns sistēma Tornado-G/EPA/Scanpix
Saskaņā ar ASV izlūkdienestu informāciju, Krievijas karaspēks Ukrainā varētu iebrukt no okupētās Krimas, Krievijas un arī Baltkrievijas puses. Kopumā uzbrukumā varētu tikt izmantotas 100 bataljona līmeņa taktiskās grupas, kuru sastāvā kopumā būtu vismaz 100 tūkstoši karavīru. Šie karavīri ir apgādāti, lai spētu karot skarbos apstākļos, tostarp zemās gaisa temperatūrās. To daudzums un bruņojums ļauj veikt uzbrukumus plašā teritorijā, kā arī ilgstoši okupēt un noturēt sagrābtās teritorijas.

Kā apgalvojuši vairāki “Stars and Stripes” avoti, šobrīd vismaz puse no Krievijas bruņoto spēku taktiskajām grupām ir ieņēmušas savas izejas pozīcijas, turklāt to uzbrukumam tiks piesaistīts gaisa atbalsts.

Image
Obligātā militārā dienesta karavīri Krievijas bruņotajos spēkos/Maxim Kiselev/TASS/Scanpix
Foto: Maxim Kiselev/TASS/Scanpix
Foto: Obligātā militārā dienesta karavīri Krievijas bruņotajos spēkos/Maxim Kiselev/TASS/Scanpix

Zīmīgi ka nesen Maskava iesaukusi aktīvajā dienestā desmitiem tūkstošu rezervistu. Šis ir bezprecedenta solis, kāds sperts pirmo reizi kopš Padomju savienības sabrukuma. Šāda uzbrukuma gadījumā rezervistu loma būtu sagrābto teritoriju nostiprināšana pēc tam, kad savu uzdevumu būtu paveikušas taktiskās bataljona līmeņu kaujas grupas. Tiesa, Maskava pati nav publiski paziņojusi par rezervistu iesaukšanu.

“Stars and Stripes” arī raksta, ka līdztekus datiem par karaspēka koncentrāciju, ASV ir nodevušas Ukrainai informāciju par pret Kijevu vērstas Krievijas dezinformācijas pieaugumu. Saskaņā ar šo ziņojumu, Maskava ir piesaistījusi aģentus, kuru uzdevums ir radīt iekšējo destabilizāciju Ukrainā.

Tikmēr V.Putins pagājušajā nedēļā noliedzis plānus par gaidāmo iebrukumu, taču slavējis situāciju, kurā Rietumvalstu vidū arvien pieaug satraukums par iespējamo Krievijas rīcību. V.Putins kārtējo reizi apsūdzēja Rietumus, norādot, ka šīs valstis nav pietiekoši nopietni uztvērušas Krievijas novilktās “sarkanās līnijas” Ukrainas jautājumā.

Dalies ar šo ziņu