Krievija aizvien turpina saglabāt liela apmēra bruņotos spēkus pie abu valstu robežas, tā šonedēļ, tiekoties ar ASV senatoriem, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Tikšanās laikā V. Zelenskis paziņoja, ka pēc šajā pavasarī fiksētās masveida spēku savilkšanas pie Ukrainas robežām un Krievijas okupētajā Krimas pussalā, Krievija savu solījumu par spēku atvilkšanu pildījusi vien daļēji.
Aprīlī Krievijas spēku savilkšana sekoja regulāriem pamiera pārkāpumiem Austrumukrainā, ko īstenoja Krievijas atbalstītie teroristisko režīmu kaujinieki, vairojot aizdomas par plaša mēroga vardarbības atsākšanos.
Sākotnēji Krievija savu spēku savilkšanu pamatoja ar militārajām mācībām Ukrainas pierobežā. Tām noslēdzoties aprīļa beigās, Krievijas bruņoto spēku vadība paziņoja par spēku atvilkšanu. Tiesa, izvesti tika tikai karavīri, kamēr ieroči palikuši Krievijas Dienvidrietumos Ukrainas robežas tuvumā. Šādu lēmumu Krievijas aizsardzības resors pamato ar septembrī gaidāmajām mācībām “Zapad 2021”.
Kā tikšanās laikā uzsvēra Ukrainas prezidents V.Zelenskis, Krievija no abu valstu pierobežas izvedusi vien nelielu daļu no 100000 lielā karavīru skaita.
“Krievija ir atvilkusi tikai ap 10000 karavīru,” sacīja V. Zelenskis ASV senatoriem, kuri viesojās Kijevā. “Krievijas oficiāli izsludinātā spēku atvilkšana palikusi tikai deklaratīvā līmenī,” piebilda Ukrainas prezidents.
Vizītes laikā Senāta Ārlietu komitejas pārstāve no Demokrātu partijas senatore Džanne Šahena (Jeanne Shaheen), Republikāņu senators no Ohaio štata Robs Portmans (Rob Portman) un Konektikutu pārstāvošais demokrāts Kriss Merfijs (Chris Murphy) uzsvēra abu Senātā pārstāvēto partiju stingru atbalstu Ukrainai.
“Šī abu partiju senatoru vizīte Ukrainā ir skaidrs ASV signāls, ka Savienotās valstis ir apņēmības pilnas atjaunot savas transatlantiskās attiecības un atjaunot ASV globālo līderību, sludinot demokrātiskās vērtības,” savā paziņojumā uzsvēra senatori.
“Mēs pārrunājām nepieciešamību stiprināt abu valstu sadarbību, nodrošinot vēl efektīvāku militāro atbalstu Ukrainai, lai valsts spētu sevi efektīvi aizsargāt, sacīja senators R. Portmans.
Krievijas iebrukums Ukrainā sākās 2014. gadā, kad, pēc Maskavai draudzīgā prezidenta Viktora Janukoviča gāšanas tautas protestos, Krievija okupēja un pēcāk nelikumīgi anektēja Urainai piederošo Krimas pussalu.
Pēcāk Krievija izraisīja konfliktu Ukrainas Austrumos. Septiņus gadus ilgušajā karā pret Kremļa atbaltītajiem kaujiniekiem bojā gājuši 14 000 cilvēku, savukārt Austrumukrainas industriāli attīstītais Donbasa reģions ir sagrauts.
Lai gan 2015. gadā ar Vācijas un Francijas atbalstu tika panākta vienošanās par liela mēroga cīņu pārtraukšanu, sīkas apšaudes uz abu pušu kontaktlīnijas turpinās aizvien.
Ukraina un Rietumu valstis vaino Krieviju par Austrumukrainas teroristisko režīmu apgādāšanu ar ieročiem un kaujiniekiem. Maskava šīs apsūdzības ir noliegusi.
Nesen Kremlis stingri brīdināja Ukrainas varas iestādes nekādā gadījumā necensties atgūt kontroli pār separātistu kontrolētajiem Austrumukrainas apgabaliem, draudot iebrukt, lai “aizstāvētu civiliedzīvotājus”, no kuriem liela daļa saņēmusi Krievijas pilsonību.
Maskava arī paudusi neapmierinātību ar kopīgajām NATO un Ukrainas militārajām mācībām, norādot, ka tās Ukrainas militārajās aprindās veicina vēlmi konfliktu atrisināt ar spēka palīdzību.
Krievijas Aizsardzības ministrijas preses sekretārs ģenerālmajors Igors Konašenkovs paziņoja, ka Krievija rūpīgi uzmanīs NATO mācības “Sea Breeze”, ko jūnijā un jūlijā plāno aizvadīt Ukraina kopā ar NATO dalībvalstīm.
Ģenerālmajors I. Konašenkovs aliansi apvainoja centienos mācības izmantot kā piesegu munīcijas un ieroču piegādēm Ukrainai. Viņš arī brīdināja, ka Krievijas bruņotie spēki rūpīgi sekos gaidāmajām mācībām.
