Vai Putins varētu uzsākt jaunu karu, kuru cer ātri uzvarēt?

Konfliktu zonas
Sargs.lv/ Warsaw Institute
Krievijas autoritārais prezidents Vladimirs Putins kopā ar Krievijas aizsardzības ministru Sergeju Šoigu un Krievijas bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieku Valēriju Gerasimovu vēro militārās mācības
Foto: Foto: AFP/Scanpix

Spriedze pieaug Donbasā, kur Krievijas kontrolēto nemiernieku kaujinieki ķērušies pie smagajiem ieročiem, kamēr Kremlis okupētajā Krimā pieņem provokatīvus lēmumus. Pastāv spekulācijas, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins lūko pēc jauna konflikta, ziņo domnīca “Warsaw Institute”.

Sargs.lv jau rakstīja, ka Kremļa atbalstīto teroristisko grupējumu sarīkotā artilērijas apšaudē Ukrainas Austrumos gājuši bojā četri Ukrainas bruņoto spēku karavīri. Tas bijis par pamatu spriedzes pieaugumam Donbasā, kas nu uzņem jaunus apgriezienus.

Kā tas bieži noticis agrāk, kad Putina režīms saskāries ar grūtībām, tiek spekulēts, vai Putins atkal ķersies pie risinājumiem, kas agrāk labi strādājuši, lai celtu viņa popularitāti Krievijā. Piemēram, Otrais Čečenijas karš (1999), militārā agresija Gruzijā (2008), vai Krimas aneksija un karš Donbasā (2014).

Ar šo agresiju ārvalstīs Kremlis lūko glābt Putina popularitātes reitingu, integrēt savus cilvēkus ap varas iestādēm, kurām uzbrūk “ārējie spēki”, cenšoties novērst uzmanību no ikdienišķām problēmām, kuru šogad netrūkst.

Globālā pandēmija lieliski atspoguļoja Putina un viņa tuvāko līdzgaitnieku atsvešinātību no sabiedrības. Papildus tam, bažas rada politiski jautājumi gan pašā Krievijā, gan ārpus tās, piemēram, opozicionārs Aleksejs Navaļnijs, nepieciešamība sargāt Baltkrievijas autoritāro līderi Aleksandru Lukašenko, kā arī jaunā realitāte Kaukāzā pēc Armēnijas-Azerbaidžānas kara. Ne mazāk svarīga arī nemitīgā sacensība ar Rietumiem.

Nesenais satricinājums, kas sekoja ASV prezidenta Džo Baidena izteikumam, ka viņš Putinu uzskata par “slepkavu”, skaidri norāda, ka pasaule atsakās no domas, ka par Krieviju kā stabilu un spēcīgu partneri, drīzāk vērtējot to kā negodīgu valsti, kas agrāk attiecās uz Maskavas sabiedrotajiem, piemēram, Irānu, Venecuēlu un Sīriju. Tātad, ja Krievijai nav ko zaudēt pasaules mērogā, tai ir vieglāk sākt jauna veida karu. Jautājums ir – kāda veida karš un ar ko?

Ukraina ir visredzamākais mērķis atklātam karam, lai gan Gruzija un Baltijas valstis jūtas apdraudētas hibrīdkara aktivitāšu dēļ.

Dž. Baidena izteikumi par Putinu un tam sekojošā Krievijas vēstnieka ASV atsaukšana uz Maskavu uz “pārrunām”, kas tulkojama kā ievērojama abu valstu attiecību pasliktināšanās, paradoksālā kārtā samazina varbūtību, ka Krievija varētu veikt kādu agresīvu soli aiz savas valsts robežām.

Tomēr nav nekā labāka par Baidena vārdiem, lai nostiprinātu krievu tautas uzticību valsts vadītājam, daudzi Krievijā uzbrukumu Putinam uzskatīs par uzbrukumu valstij.

Tāpat ASV prezidenta retorikas un izteikumu dēļ Kremlis iegūst ērtu attaisnojumu, lai pastiprinātu represijas valstī, tai skaitā pret Navaļniju atbalstošo kustību, neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem un NVO.

Jaunā Federālā drošības dienesta jeb FSB vadītāja vietnieka iecelšana ir zīme, ka Kremļa amatpersonas cenšas apslāpēt opozīciju.

Tieši tā izskatīsies Putina “ātrās uzvaras” karš, kas vērsts pret daļu savu tautiešu. Mērķis vairs nav atjaunot uzticību, Putinam tas vairs nerūp, jo viņš apzinās, ka tas nav iespējams. Vienīgais mērķis ir novērst visus iekšējos draudus, izmantojot visus pieejamos līdzekļus. 

Dalies ar šo ziņu