Tuvojoties Jaunsargu Pašpārvaldes desmitajai gadadienai, Jaunsardzes centra direktors pulkvežleitnants Aivis Mirbahs tikās ar pašpārvaldes bijušiem un esošo vadītāju un izteica pateicību par ieguldījumu kustībā. Jaunsardzes centra direktors uzsver – jauniešu jau sasniegtais un uzsāktās karjeras liecina, ka Jaunsardzes pašpārvaldē iegūtās prasmes palīdzējušas ar panākumiem bruģēt visu tālāko dzīves ceļu.
Jau nākošgad Jaunsargu pašpārvalde atzīmēs savu desmito gadadienu. Gatavojoties šim nozīmīgajam notikumam, teju tik tikko ievēlētā pašpārvalde sākusi projektu, katru mēnesi daloties ar tās bijušo un esošo dalībnieku atmiņu stāstiem, tādējādi stāstot par organizācijas vēsturi un attīstību. Šīs iniciatīvas mudināts Jaunsardzes centra direktors vēlējies satikt esošo un bijušos pašpārvaldes vadītājus, lai pārrunātu paveikto un arī pateiktos par ieguldīto Jaunsardzes un jaunsargu labā.
Pulkvežleitnants uzsver – pašpārvaldei ir ļoti būtiska loma organizācijā. Tā ir saikne starp centra direktoru un Jaunsardzi. “Viņi sniedz ziņas un jaunumus no centra direktora par attīstību, nākamajiem projektiem un aktualitātēm jaunsargiem. Savukārt centra direktoram viņi izklāsta aktualitātes, izaicinājumus un arī problēmas no jaunsargu puses. Reizēm norises, kuras kādā brīdī centra vadībai nešķiet svarīgas, bet dzirdot tās paša jaunsarga un no viņa skata punkta, tās iegūst pavisam citu prioritāti,” viņš saka.
Tāpat tieši Jaunsargu pašpārvalde ir struktūrvienība, kura kustībā identificē un organizē jaunsargiem nepieciešamos pasākumus. Pulkvežleitnants kā labu piemēru min pašpārvaldes iesaisti starptautiskajā nometnē “Baltic Guards”, kurā piedalījās jaunieši no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Lielbritānijas un Ukrainas. Tajā pašpārvalde organizēja saliedēšanās pasākumus. Jaunieši paši sagatavojuši visus pasākumus, izveidojuši tāmi, pasūtījuši un iegādājušies nepieciešamo inventāru, uztaisījuši vajadzīgās lietas, galu galā, noorganizējuši lielisku pasākumu.
Par to, ka tā patiešām ir pievienotā vērtība, Jaunsardzes centra direktors pārliecinājies, satiekot bijušos Jaunsargu pašpārvaldes vadītājus.
“Skatoties uz viņu sasniegumiem un uzsāktajām karjerām, tad jāsaka godīgi – ļoti iespaidīgi. Tas liecina, ka tiešām šīs prasmes, kuras iepriekš minēju, viņiem ir palīdzējušas bruģēt dzīves ceļu ar panākumiem. Esmu ļoti gandarīts,” viņš saka.
Arī “Sargs.lv” iepazinās un aprunājās ar teju visiem bijušajiem Jaunsargu pašpārvaldes bijušajiem un arī esošo vadītāju.
Romāns Gagunovs pašpārvaldē darbojās no 2014. – 2016. gada novembrim un bija 2. Jaunsargu pašpārvaldes vadītājs. Pēc vidusskolas absolvēšanas viņš studēja Rīgas Stradiņu Universitātē, kur apguva politiku un politisko komunikāciju. Šobrīd viņš strādā Saeimā un paralēli studē maģistrantūrā Rīgas Stradiņu Universitātē reģionālo politiku un valsts pārvaldību. Jaunsardzē Romāns iestājies aptuveni desmit gadu vecumā. Pirmā nodarbība tā iepatikusies, ka kustībā kopumā pavadīti asoņi gadi, no kuriem pēdējos divus gadus vadījis Jaunsardzes pašpārvaldi.
Viņš stāsta – tolaik tā bija nesen izveidota struktūrvienība, tāpēc daudzi nezināja, kas tā ir un kāda ir tās loma. Arī daļai instruktoru bijusi skepse, tāpēc viņa vadītās komandas viens no galvenajiem uzdevumiem bijis skaidrot pašpārvaldes lomu un darbību. Tolaik sācies darbs pie pašpārvaldes vizuālās identitātes, izstrādājot Jaunsargu pašpārvaldes logo. Tas pamazām vainagojies ar to, ka gan instruktoriem mainījies priekšstats par pašpārvaldi, gan arī to jau sāka atpazīt plašāka sabiedrības daļa, arī toreizējā aizsardzības nozares vadība. Romāns norāda – tas bijis pamats, lai jau nākošā pašpārvalde varētu pilnvērtīgi pievērsties saviem uzdevumiem.
Romāns atzīst, ka viņa sākotnējais mērķis, kā jau lielai daļai jaunsargu, bijis saistīt savu dzīvi ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un studijām Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Tomēr pēc diviem gadiem pašpārvaldē viņa intereses virzījušās politikas virzienā. Atskatoties uz pašpārvaldē aizvadīto laiku, viņš saka – apgūtas daudzas zināšanas un prasmes, kas noder arī pašreizējā darbā Saeimā.
3. Jaunsargu pašpārvaldi vadīja Eva Spriņģe. Tagad viņa mācās Banku augstskolas bakalaura studiju programmā “Finanses” 2. kursā, kā arī strādā privātā, starptautiskā uzņēmumā par Jaunāko finanšu speciālisti un darbojas starpdisciplinārā studentu programmā ar vienu no Latvijas bankām.
Eva Jaunsardzē bijusi īsu mirkli, līdz kļuvusi par pašpārvaldes vadītāju – kustībā iestājusies 2015. gadā pašas intereses dēļ un mammas mudināta. Jau pēc gada viņa izlēmusi kandidēt uz pašpārvaldes vadītājas amatu. Šādu lēmumu pieņēmusi tieši ziņkāres un intereses dēļ. Pēcāk jau saskatījusi, ka pašpārvaldē ir izaugsmes iespējas un darbs tur patiesi iepaticies.
Atskatoties uz paveikto, Eva uzsver – tas viss ir lieliskas komandas nopelns un darbs. Viņas vadītās pašpārvaldes termiņā mainījies tās profils, kad pasākumu un aktivitāšu organizēšana kļuvusi par vienu no pašpārvaldes galvenajiem uzdevumiem. Organizēti daudzi pasākumi – atbildīgākais un uzdevumiem piepildītākais bija saliedēšanās pasākumu organizēšana un vadīšana starptautiskajā jauniešu nometnē “Baltic Guards”, kur jauniešiem teju viss bijis jāpaveic patstāvīgi.
Gūtā pieredze Jaunsardzē un Jaunsargu pašpārvaldē Evai sniegusi spēju raudzīties daudz plašāk. Lai arī tagad viņa ne visos kolektīvos ir vadītāja, profesionālajā sfērā pirmie soļi sperti veiksmīgi. Tāpat pašpārvaldē gūta arī izpratne par vadītāja lomu jebkurā organizācijā, kā arī dzelžaina stresa noturība, jo pienākumu pildīšana nebūt nebija viegla.
Roberts Kokins Jaunsardzē sāka darboties 2014. gada septembrī. Viss sācies ar Zemessardzes rīkoto pasākumu skolā. Pēcāk parādījusies iespēja pievienoties Jaunsardzei. Viņš stāsta, ka dalība jaunsargu nometnē tā gada vasarā likusi saprast, ka viņš atradis savu īsto vietu. Savukārt pašpārvaldē viņš darbojās no 2016. gada, un divus gadus vēlāk kļuva arī par 4. Jaunsargu pašpārvaldes vadītāju. Šogad Roberts absolvēs 12. klasi Raunas vidusskolā un drīzumā kārtos arī iestājeksāmenus, lai uzsāktu studijas Policijas koledžā.
Viņš atceras – ilgi domājis, vai kandidēt Jaunsargu pašpārvaldes vēlēšanās, lai kļūtu par tās dalībnieku. Tolaik viņam bijis grūti iziet no sava komforta zonas, līdz ar to tas bijis pirmais solis – to izdarīt. Šis solis rezultējies ar pašpārvaldes vadītāja vietnieka pozīciju. Pēc diviem gadiem viņam atkal nācies pieņemt lēmumu – turpināt darbu pašpārvaldē, vai noslēgt šo posmu. Roberts izlēmis kandidēt un teju ar visām balsīm “par” kļuva par jauno Jaunsargu pašpārvaldes vadītāju
Arī viņa vadībā pašpārvalde paveikusi daudz. Atjaunota Jaunsardzei svarīga dokumentācija – ētikas kodekss, kas pielīdzināts mūsdienu situācijai. Tāpat arī viņa vadītā komanda iesaistījusies organizāciju regulējošo jauno normatīvu aktu izstrādē, atjaunojot formas tērpa nēsāšanas kārtību. Roberts gan piebilst – diemžēl daudzas ieceres un pasākumus neizdevās īstenot, jo to ierobežoja ārkārtas situācija valstī. Adaptējoties noteikumiem, pašpārvalde varējusi vien sagatavoties nākamajām pašpārvaldes vēlēšanām. Tas gan izdarīts kā nākas.
Savukārt daloties būtiskākajos ieguvumos no laika Jaunsardzē un Jaunsargu pašpārvaldē, viņš kā pirmo izceļ disciplīnu.
Vadot Jaunsardzes pašpārvaldi, jaunietis ieguvis prasmes, kas izrādījušas lieti noderīgas civilajā dzīvē – atbildība, laika plānošana, kā arī spēja ieklausīties gan citos, gan sevī pašā.
Savukārt pašreizējo – 5. Jaunsargu pašpārvaldi vada Bauskas novada jaunsargs Gints Zilpuris, kurš šogad absolvēs 9. klasi. Jaunsardzē viņš darbojas teju trīs gadus, bet par Jaunsargu pašpārvaldes vadītāju kļuva šogad. Gints atklāj, ka sākotnēji nav bijis drošs, vai vēlas kandidēt, tomēr izlēmis – jāmēģina, jo tā ir pieredze, kas dzīvē tikai noderēs. Joprojām lielākoties visas pašpārvaldes aktivitātes notiekot tiešsaistē, līdz ar to tur norit arī lielākais pašpārvaldes darbs. Kā atklāj Gints – šobrīd norit aktīvs darbs pie Jaunsardzes popularizēšanas un tiešsaistes pasākumu organizēšanas.
Kā līdz šim vērtīgāko Jaunsardzē iegūto pieredzi Gints izceļ zināšanas militārajā jomā. Viņš atklāj, ka arī viņa tēvs ir karavīrs, tāpēc sākotnēji domājis, ka nav daudz jauna, ko kustība viņam varot sniegt. Tomēr, uzsākot gaitas Jaunsardzē un iepazīstot vienības instruktoru Raivi Naumovu, Gints sapratis, ka iespējams apgūt daudz vairāk, nekā sākotnēji domājis.
Iegūtā Jaunsargu pašpārvaldes vadītāja pieredze viņam noderēšot nākotnē militārajā jomā. Šobrīd Gints plāno savu dzīvi saistīt ar dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos.
Ar jauniešiem tikās arī Jaunsardzes centra Plānošanas nodaļas vecākā eksperte mācību jautājumos Judīte Suharevska. Viņa ir atbildīga par Jaunsargu pašpārvaldi kopš tās pirmsākumiem. Viņa norāda – lai arī ar bijušajiem pašpārvaldes vadītājiem joprojām uztur regulāru kontaktu, viņus vienkopus satikt ir svētki.
Jaunsargu pašpārvaldes aizsākumi meklējami 2010.gadā, kad 3. - 4.decembrī Nacionālajā Aizsardzības akadēmijā notika 2. Jaunsardzes konference “Jaunsardzes 2010. – 2014. vadlīnijas. Jaunsargu līdzdalība”. Konferences ietvaros sanāca darba grupa, kuras uzdevums bija sniegt priekšlikumus Jaunsargu pašpārvaldes struktūrai, darbības principiem, uzdevumiem un mērķiem. Sīkākus un detalizētākus Jaunsargu pašpārvaldes izveides principus izstrādāja 2011.gadā, kad pašpārvaldes projekts tika iesniegts Aizsardzības ministrijā kā Jaunā politikas iniciatīva. Iniciatīva guva atbalstu un tika uzsākta tās īstenošana. Tika izstrādāts svarīgs dokuments “Jaunsargu pašpārvaldes nolikums” un organizētas pirmās Jaunsargu pašpārvaldes vēlēšanas.
Jaunsargu pašpārvalde ir neatkarīga, demokrātiska un sabiedriska Jaunsardzes pašpārvaldes forma, kuras darbu koordinē Jaunsardzes centrs. Jaunsargi no sava vidus ievēlē Jaunsargu pašpārvaldi, kas pārstāv jaunsargu intereses, veicina sabiedriskās dzīves veidošanos un mācību procesa efektivitāti.
Pašpārvaldes darbības mērķis ir panākt jaunsargu un Jaunsarzdes centra interešu saskaņošanu, jaunsargu aktīvu iesaistīšanos patriotiskās audzināšanas un mācību procesā, kā arī sabiedriskā darba organizēšanā.
