Jaunsardzes centra vadība, tiekoties ar Jaunsargu pašpārvaldes vadītājiem, pateicas par paveikto

Jaunsardze
Sargs.lv
Image
bilde
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Tuvojoties Jaunsargu Pašpārvaldes desmitajai gadadienai, Jaunsardzes centra direktors pulkvežleitnants Aivis Mirbahs tikās ar pašpārvaldes bijušiem un esošo vadītāju un izteica pateicību par ieguldījumu kustībā. Jaunsardzes centra direktors uzsver – jauniešu jau sasniegtais un uzsāktās karjeras liecina, ka Jaunsardzes pašpārvaldē iegūtās prasmes palīdzējušas ar panākumiem bruģēt visu tālāko dzīves ceļu.

Jau nākošgad Jaunsargu pašpārvalde atzīmēs savu desmito gadadienu. Gatavojoties šim nozīmīgajam notikumam, teju tik tikko ievēlētā pašpārvalde sākusi projektu, katru mēnesi daloties ar tās bijušo un esošo dalībnieku atmiņu stāstiem, tādējādi stāstot par organizācijas vēsturi un attīstību. Šīs iniciatīvas mudināts Jaunsardzes centra direktors vēlējies satikt esošo un bijušos pašpārvaldes vadītājus, lai pārrunātu paveikto un arī pateiktos par ieguldīto Jaunsardzes un jaunsargu labā.

Pulkvežleitnants uzsver – pašpārvaldei ir ļoti būtiska loma organizācijā. Tā ir saikne starp centra direktoru un Jaunsardzi. “Viņi sniedz ziņas un jaunumus no centra direktora par attīstību, nākamajiem projektiem un aktualitātēm jaunsargiem. Savukārt centra direktoram viņi izklāsta aktualitātes, izaicinājumus un arī problēmas no jaunsargu puses. Reizēm norises, kuras kādā brīdī centra vadībai nešķiet svarīgas, bet dzirdot tās paša jaunsarga un no viņa skata punkta, tās iegūst pavisam citu prioritāti,” viņš saka.

Tāpat tieši Jaunsargu pašpārvalde ir struktūrvienība, kura kustībā identificē un organizē jaunsargiem nepieciešamos pasākumus. Pulkvežleitnants kā labu piemēru min pašpārvaldes iesaisti starptautiskajā nometnē “Baltic Guards”, kurā piedalījās jaunieši no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Lielbritānijas un Ukrainas. Tajā pašpārvalde organizēja saliedēšanās pasākumus. Jaunieši paši sagatavojuši visus pasākumus, izveidojuši tāmi, pasūtījuši un iegādājušies nepieciešamo inventāru, uztaisījuši vajadzīgās lietas, galu galā, noorganizējuši lielisku pasākumu.

“Jaunsardzē vēlamies jaunietī attīstīt dzīvei nepieciešamās pamatiemaņas, patriotismu un vēlmi un zināšanas aizstāvēt savu valsti. Pašpārvalde, manuprāt, ir nākamais līmenis, kurā jaunietis saprot, kā viņš pats ar savu aktivitāti var sasniegt rezultātu. Viņam jāiet cauri dažādām biznesa modeļa fāzēm – jāģenerē ideja, jāveic plānošanas procesam, pašam tas jārealizē un beigās arī jāsaprot atskaites punkts. Tā, manuprāt, ir liela pievienotā vērtība un pieredze dzīvei,” uzsver pulkvežleitnants A. Mirbahs.

Par to, ka tā patiešām ir pievienotā vērtība, Jaunsardzes centra direktors pārliecinājies, satiekot bijušos Jaunsargu pašpārvaldes vadītājus.

“Skatoties uz viņu sasniegumiem un uzsāktajām karjerām, tad jāsaka godīgi – ļoti iespaidīgi. Tas liecina, ka tiešām šīs prasmes, kuras iepriekš minēju, viņiem ir palīdzējušas bruģēt dzīves ceļu ar panākumiem. Esmu ļoti gandarīts,” viņš saka.

Arī “Sargs.lv” iepazinās un aprunājās ar teju visiem bijušajiem Jaunsargu pašpārvaldes bijušajiem un arī esošo vadītāju.

Romāns Gagunovs pašpārvaldē darbojās no 2014. – 2016. gada novembrim un bija 2. Jaunsargu pašpārvaldes vadītājs. Pēc vidusskolas absolvēšanas viņš studēja Rīgas Stradiņu Universitātē, kur apguva politiku un politisko komunikāciju. Šobrīd viņš strādā Saeimā un paralēli studē maģistrantūrā Rīgas Stradiņu Universitātē reģionālo politiku un valsts pārvaldību. Jaunsardzē Romāns iestājies aptuveni desmit gadu vecumā. Pirmā nodarbība tā iepatikusies, ka kustībā kopumā pavadīti asoņi gadi, no kuriem pēdējos divus gadus vadījis Jaunsardzes pašpārvaldi.

Image
bilde
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Viņš stāsta – tolaik tā bija nesen izveidota struktūrvienība, tāpēc daudzi nezināja, kas tā ir un kāda ir tās loma. Arī daļai instruktoru bijusi skepse, tāpēc viņa vadītās komandas viens no galvenajiem uzdevumiem bijis skaidrot pašpārvaldes lomu un darbību. Tolaik sācies darbs pie pašpārvaldes vizuālās identitātes, izstrādājot Jaunsargu pašpārvaldes logo. Tas pamazām vainagojies ar to, ka gan instruktoriem mainījies priekšstats par pašpārvaldi, gan arī to jau sāka atpazīt plašāka sabiedrības daļa, arī toreizējā aizsardzības nozares vadība. Romāns norāda – tas bijis pamats, lai jau nākošā pašpārvalde varētu pilnvērtīgi pievērsties saviem uzdevumiem.

Romāns atzīst, ka viņa sākotnējais mērķis, kā jau lielai daļai jaunsargu, bijis saistīt savu dzīvi ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un studijām Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Tomēr pēc diviem gadiem pašpārvaldē viņa intereses virzījušās politikas virzienā. Atskatoties uz pašpārvaldē aizvadīto laiku, viņš saka – apgūtas daudzas zināšanas un prasmes, kas noder arī pašreizējā darbā Saeimā.

“Primāri tā ir komunikācija. Tolaik mums bija daudz jākomunicē gan ar jaunsargiem, gan instruktoriem. Tas bija viens no sarežģītākajiem uzdevumiem, jo daudzi instruktori bija skeptiski un nebija izpratnes par pašpārvaldi. Otrs būtiskākais ieguvums ir pašdisciplīna, spēja organizēt gan savu darbu un arī lielākus pasākumus. Mēs daudz laika veltījām dažādu pasākumu organizēšanai, par ko šobrīd pašpārvalde jau uzņēmusies vadību un dara diezgan daudz. Šīs prasmes tagad man noder visvairāk,” stāsta Romāns.

3. Jaunsargu pašpārvaldi vadīja Eva Spriņģe. Tagad viņa mācās Banku augstskolas bakalaura studiju programmā “Finanses” 2. kursā, kā arī strādā privātā, starptautiskā uzņēmumā par Jaunāko finanšu speciālisti un darbojas starpdisciplinārā studentu programmā ar vienu no Latvijas bankām.

Eva Jaunsardzē bijusi īsu mirkli, līdz kļuvusi par pašpārvaldes vadītāju – kustībā iestājusies 2015. gadā pašas intereses dēļ un mammas mudināta. Jau pēc gada viņa izlēmusi kandidēt uz pašpārvaldes vadītājas amatu. Šādu lēmumu pieņēmusi tieši ziņkāres un intereses dēļ. Pēcāk jau saskatījusi, ka pašpārvaldē ir izaugsmes iespējas un darbs tur patiesi iepaticies.

Atskatoties uz paveikto, Eva uzsver – tas viss ir lieliskas komandas nopelns un darbs. Viņas vadītās pašpārvaldes termiņā mainījies tās profils, kad pasākumu un aktivitāšu organizēšana kļuvusi par vienu no pašpārvaldes galvenajiem uzdevumiem. Organizēti daudzi pasākumi – atbildīgākais un uzdevumiem piepildītākais bija saliedēšanās pasākumu organizēšana un vadīšana starptautiskajā jauniešu nometnē “Baltic Guards”, kur jauniešiem teju viss bijis jāpaveic patstāvīgi.

Gūtā pieredze Jaunsardzē un Jaunsargu pašpārvaldē Evai sniegusi spēju raudzīties daudz plašāk. Lai arī tagad viņa ne visos kolektīvos ir vadītāja, profesionālajā sfērā pirmie soļi sperti veiksmīgi. Tāpat pašpārvaldē gūta arī izpratne par vadītāja lomu jebkurā organizācijā, kā arī dzelžaina stresa noturība, jo pienākumu pildīšana nebūt nebija viegla.

“Jaunsardze nav tikai par un ap militāro jomu. Daudziem ir nepareizs priekšstats, ka visu laiku formas tērpā būs jāskrien un jāšauj. Jaunsardze ir arī patriotiskā audzināšana, turklāt tajā darbojas augsti kvalificēti instruktori. Tā ir saturīga laika pavadīšana jauniešiem, kas ļoti audzina raksturu,” uzsver Eva.

Roberts Kokins Jaunsardzē sāka darboties 2014. gada septembrī. Viss sācies ar Zemessardzes rīkoto pasākumu skolā. Pēcāk parādījusies iespēja pievienoties Jaunsardzei. Viņš stāsta, ka dalība jaunsargu nometnē tā gada vasarā likusi saprast, ka viņš atradis savu īsto vietu. Savukārt pašpārvaldē viņš darbojās no 2016. gada, un divus gadus vēlāk kļuva arī par 4. Jaunsargu pašpārvaldes vadītāju. Šogad Roberts absolvēs 12. klasi Raunas vidusskolā un drīzumā kārtos arī iestājeksāmenus, lai uzsāktu studijas Policijas koledžā.

Image
bilde
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Viņš atceras – ilgi domājis, vai kandidēt Jaunsargu pašpārvaldes vēlēšanās, lai kļūtu par tās dalībnieku. Tolaik viņam bijis grūti iziet no sava komforta zonas, līdz ar to tas bijis pirmais solis – to izdarīt. Šis solis rezultējies ar pašpārvaldes vadītāja vietnieka pozīciju. Pēc diviem gadiem viņam atkal nācies pieņemt lēmumu – turpināt darbu pašpārvaldē, vai noslēgt šo posmu. Roberts izlēmis kandidēt un teju ar visām balsīm “par” kļuva par jauno Jaunsargu pašpārvaldes vadītāju

Arī viņa vadībā pašpārvalde paveikusi daudz. Atjaunota Jaunsardzei svarīga dokumentācija – ētikas kodekss, kas pielīdzināts mūsdienu situācijai. Tāpat arī viņa vadītā komanda iesaistījusies organizāciju regulējošo jauno normatīvu aktu izstrādē, atjaunojot formas tērpa nēsāšanas kārtību. Roberts gan piebilst – diemžēl daudzas ieceres un pasākumus neizdevās īstenot, jo to ierobežoja ārkārtas situācija valstī. Adaptējoties noteikumiem, pašpārvalde varējusi vien sagatavoties nākamajām pašpārvaldes vēlēšanām. Tas gan izdarīts kā nākas.

Savukārt daloties būtiskākajos ieguvumos no laika Jaunsardzē un Jaunsargu pašpārvaldē, viņš kā pirmo izceļ disciplīnu.

“To jau ieguvu uzreiz pēc pirmās nodarbības. Tagad paskatoties uz citiem jauniešiem, vienmēr pirmais, ko ieraugu ir disciplīnu. Tas laikam notiek automātiski – kad pēc sevis vērtē citus, kā viņi attiecas pret citiem cilvēkiem, kā viņi uztver lietas. Tas viss, manuprāt, pamatā saistās ar disciplīnu, kas izpaužas gan darbos, gan vienkārši ikdienā. Jaunsardzē tas bija īpaši būtiski, ko uzsvēra arī instruktors. Tu runāji, kad vajadzēja, nerunāji pretī, bet gan uzklausīji visus un savu viedokli izpaudi ar mērķi, ka tas nav vienīgais,” stāsta viņš.

Vadot Jaunsardzes pašpārvaldi, jaunietis ieguvis prasmes, kas izrādījušas lieti noderīgas civilajā dzīvē – atbildība, laika plānošana, kā arī spēja ieklausīties gan citos, gan sevī pašā.

“Iemācījos neskriet ar pirmo ideju, bet izvērtēt, kas ir pareizākais, ko vajag darīt un kā tas jādara. Arī šobrīd sabiedrībā mums īpaši svarīgi uzklausīt citus. Pašpārvaldē, īpaši kā vadītājam, bija lieliska iespēja to apgūt – uzklausīt visus viedokļus, strādāt komandā, kā arī konsultēties pirms pieņemt gala lēmumu,” saka Roberts.

Savukārt pašreizējo – 5. Jaunsargu pašpārvaldi vada Bauskas novada jaunsargs Gints Zilpuris, kurš šogad absolvēs 9. klasi. Jaunsardzē viņš darbojas teju trīs gadus, bet par Jaunsargu pašpārvaldes vadītāju kļuva šogad. Gints atklāj, ka sākotnēji nav bijis drošs, vai vēlas kandidēt, tomēr izlēmis – jāmēģina, jo tā ir pieredze, kas dzīvē tikai noderēs. Joprojām lielākoties visas pašpārvaldes aktivitātes notiekot tiešsaistē, līdz ar to tur norit arī lielākais pašpārvaldes darbs. Kā atklāj Gints – šobrīd norit aktīvs darbs pie Jaunsardzes popularizēšanas un tiešsaistes pasākumu organizēšanas.

Image
bilde
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Kā līdz šim vērtīgāko Jaunsardzē iegūto pieredzi Gints izceļ zināšanas militārajā jomā. Viņš atklāj, ka arī viņa tēvs ir karavīrs, tāpēc sākotnēji domājis, ka nav daudz jauna, ko kustība viņam varot sniegt. Tomēr, uzsākot gaitas Jaunsardzē un iepazīstot vienības instruktoru Raivi Naumovu, Gints sapratis, ka iespējams apgūt daudz vairāk, nekā sākotnēji domājis.

Iegūtā Jaunsargu pašpārvaldes vadītāja pieredze viņam noderēšot nākotnē militārajā jomā. Šobrīd Gints plāno savu dzīvi saistīt ar dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Ar jauniešiem tikās arī Jaunsardzes centra Plānošanas nodaļas vecākā eksperte mācību jautājumos Judīte Suharevska. Viņa ir atbildīga par Jaunsargu pašpārvaldi kopš tās pirmsākumiem. Viņa norāda – lai arī ar bijušajiem pašpārvaldes vadītājiem joprojām uztur regulāru kontaktu, viņus vienkopus satikt ir svētki.

Image
bilde
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
“Idejas jaunsargiem ir daudz, bet tās nereti ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem, tāpēc sapratu, ka arī paši jaunsargi ir jāizglīto par Jaunsardzes centra sistēmu – kā notiek naudas plūsma, kā tiek plānots budžets un kādiem projektiem līdzekļi tiek novirzīti. Tad Jaunsardzes semināros rodas pašu jauniuešu pievienotā vērtība. Tā ir ne tikai kopā sanākšana, bet arī jautājumu risināšana, bet arī dažādu lietišķo prasmju apguve. Jaunsargi te apgūst lietišķo runu, oficiālo saraksti, komunikācijas prasmi, konfliktu risināšanu, kā arī līderismu un laika plānošanu. Savukārt piesaistītie lektori šīs prasmes paceļ vēl augstākā līmenī,” stāsta J. Suharevska.

Jaunsargu pašpārvaldes aizsākumi meklējami 2010.gadā, kad 3. - 4.decembrī Nacionālajā Aizsardzības akadēmijā notika 2. Jaunsardzes konference “Jaunsardzes 2010. – 2014. vadlīnijas. Jaunsargu līdzdalība”. Konferences ietvaros sanāca darba grupa, kuras uzdevums bija sniegt priekšlikumus Jaunsargu pašpārvaldes struktūrai, darbības principiem, uzdevumiem un mērķiem. Sīkākus un detalizētākus Jaunsargu pašpārvaldes izveides principus izstrādāja 2011.gadā, kad pašpārvaldes projekts tika iesniegts Aizsardzības ministrijā kā Jaunā politikas iniciatīva. Iniciatīva guva atbalstu un tika uzsākta tās īstenošana.  Tika izstrādāts svarīgs dokuments “Jaunsargu pašpārvaldes nolikums” un organizētas pirmās Jaunsargu pašpārvaldes vēlēšanas.

Jaunsargu pašpārvalde ir neatkarīga, demokrātiska un sabiedriska Jaunsardzes pašpārvaldes forma, kuras darbu koordinē Jaunsardzes centrs. Jaunsargi no sava vidus ievēlē Jaunsargu pašpārvaldi, kas pārstāv jaunsargu intereses, veicina sabiedriskās dzīves veidošanos un mācību procesa efektivitāti.

Pašpārvaldes darbības mērķis ir panākt jaunsargu un Jaunsarzdes centra interešu saskaņošanu, jaunsargu aktīvu iesaistīšanos patriotiskās audzināšanas un mācību procesā, kā arī sabiedriskā darba organizēšanā.

Dalies ar šo ziņu