Ukrainas loma Eiropas un globālajā drošībā ir radikāli mainījusies kopš 2022. gada, kad ārvalstu militārā palīdzība bija eksistenciāli svarīga, lai valsts spētu izturēt Krievijas pilna mēroga iebrukumu. Kā savā analītiskajā rakstā uzsver ukraiņu medijs "United24", 2026. gadā Ukraina vairs nav uzskatāma tikai par pasīvu palīdzības saņēmēju. Ar tādām iniciatīvām kā PURL, divpusējiem drošības līgumiem un kaujās pārbaudītu dronu tehnoloģiju ekspertīzi Ukraina šodien aktīvi piedalās visas Eiropas aizsardzības arhitektūras veidošanā, sniedzot neatsveramu un abpusēji izdevīgu ieguldījumu savu sabiedroto drošībā.
Sadarbība starp Ukrainu un tās Eiropas partneriem laika gaitā ir kļuvusi ievērojami spēcīgāka, un tagad Ukraina ir spējīga sniegt palīdzību pretī saviem sabiedrotajiem. Situācija 2026. gadā būtiski atšķiras no tās, kāda tā bija 2022. gadā, skaidri parādot, kuras valstis uzņemas līderību ne tikai Ukrainas, bet arī savas personīgās drošības garantēšanā.
Ukrainas starptautiskā atbalsta tīkls ir piedzīvojis nopietnu evolūciju. Ja kādreiz militārajā palīdzībā dominēja Amerikas Savienotās Valstis, tad tagad Eiropas valstis un plašākas starptautiskās koalīcijas ir uzņēmušās daudz lielāku lomu Ukrainas aizsardzības finansēšanā, ieroču piegādē un ilgtermiņa drošības sadarbības investīcijās.
Šī iniciatīva turpina paplašināties. 2026. gada maijā Norvēģija šim fondam novirzīja 300 miljonus ASV dolāru. Agrāk, tā paša gada martā, PURL iniciatīvai pievienojās Bulgārija, papildinot tādas valstis kā Apvienotā Karaliste, Rumānija, Albānija, Kanāda un Polija. Tas ir kļuvis par vienu no galvenajiem mehānismiem, kā Ukraina šobrīd piesaista globālu finansiālo atbalstu — tiek lēsts, ka šogad fonda apjoms sasniegs 15 miljardus dolāru. Viens no galvenajiem fokusa punktiem līdz šim ir bijusi pretgaisa aizsardzība, kas ir kritiski svarīga, lai atvairītu Krievijas raķešu un dronu uzbrukumus.
Ukrainas partneri Eiropā
2025. gada decembrī Eiropas Savienības atbalsts ieroču iepirkumu un palīdzības izdevumu ziņā apsteidza ASV apjomus. ES beidzot vienojās par 90 miljardu eiro aizdevuma piešķiršanu Ukrainai. Papildus tam 2026. gada aprīlī ES valstis apsolīja Ukrainai vēl 21 miljardu eiro.
Daudzas ES valstis ir ievērojami palielinājušas savu iesaisti laikā, kad ASV atbalsts ir samazinājies, kļūstot par Ukrainas fundamentāliem partneriem. Piemēram, Vācija ir novirzījusi 11,5 miljardus eiro un ir kļuvusi par Ukrainas lielāko ieroču piegādātāju.
Arī valstis ārpus ES, piemēram, Apvienotā Karaliste un Norvēģija, dažādos veidos cieši sadarbojas ar Ukrainu. Lielbritānija ir parakstījusi 100 gadu partnerības līgumu ar Ukrainu, nodrošinot atbalstu aizsardzības un karavīru apmācības jomā. Savukārt Norvēģija, papildus ieguldījumam PURL fondā, novirzījusi 8 miljardus ASV dolāru Ukrainas enerģētikas un aizsardzības nozaru atbalstam.
Kā Ukraina palīdz citām valstīm stiprināt to aizsardzību
Galvenā atšķirība no 2022. gada ir tā, ka šobrīd Ukraina sniedz milzīgu pienesumu tām valstīm, kuras nodrošina tai palīdzību.
Kopuzņēmumi sniedz labumu abām pusēm — lielisks piemērs ir Vācijas un Ukrainas dronu partnerība, kurā abas valstis kopīgi izstrādā tālā rādiusa dronus. Tāpat darbojas programma Brave Germany, kas ietver informācijas apmaiņu un vispārēju sadarbību, sniedzot Vācijai piekļuvi Ukrainas militārajai ekosistēmai DELTA, Ukrainas tehnoloģijām un iespējai kopīgi trenēt mākslīgā intelekta (AI) modeļus, izmantojot reālus kaujas datus. Līdzīgs divpusējs līgums militārajā jomā noslēgts arī starp Ukrainu un Norvēģiju.
Raugoties ārpus Eiropas robežām, Ukraina plāno eksportēt dronus pat uz ASV. Tāpat Ukraina ir nosūtījusi savus ekspertus uz Persijas līča valstīm un pārdod dronus vairākām Tuvo Austrumu valstīm, kuras pašas nesen saskārušas ar tāda paša tipa Irānas ražoto dronu uzbrukumiem, kādus Ukraina Krievijas iebrukuma dēļ neitralizē jau gadiem.
Kā ir mainījusies Ukrainas starptautiskā loma kopš 2022. gada
ASV ražotie ieroči joprojām ir svarīgi Ukrainas aizsardzībai, tomēr tās palīdzība kopš 2025. gada sākuma praktiski ir apstājusies. Lai gan atsevišķos kara posmos ASV palīdzības pauzes šķita eksistenciāli bīstamas, tagad Ukraina spēj turpināt cīņu pret Krieviju, pateicoties savai militārajai rūpniecībai un Eiropas, kā arī citu partneru (piemēram, Japānas un Kanādas) atbalstam.
Kīles Pasaules ekonomikas institūta (Kiel Institute) dati skaidri parāda, kā laika gaitā ir mainījusies sniegtā palīdzība. Ņemot vērā PURL iniciatīvas pastāvīgo izaugsmi gan finansējuma, gan dalībvalstu skaita ziņā, atbalsts Ukrainai nemazinās. Eiropa un citi PURL partneri ir nelokāmi Ukrainas aizsardzības atbalstītāji, un arvien vairāk valstu apzinās, ka šis ir abpusēji izdevīgs darījums, īpaši pateicoties Ukrainas unikālajai kaujas pieredzei un kompetencei dronu karā.
Otra būtiska izmaiņa ir tā, ka Ukraina šodien tiešā veidā stiprina citu nāciju drošību. Ukraina spēj apturēt un pat atspiest atpakaļ Krievijas spēkus, regulāri veikt tāla rādiusa triecienus Krievijas teritorijā un nepārtraukti ieviest inovācijas.
Ukrainas pašreizējais un nākotnes ieguldījums bez šaubām palīdzēs arī citām valstīm visā pasaulē. Taču Ukrainai joprojām ir nepieciešama palīdzība gaisa telpas slēgšanā un cīņā pret Krievijas agresiju. Tāpēc PURL iniciatīva ir tik izšķiroša — tā nodrošina tik ļoti vajadzīgos pretgaisa aizsardzības līdzekļus. Tomēr pozīcija, kādā Ukraina atrodas 2026. gadā, ir tālu no tās, kādā tā bija 2022. gadā. Tagad tā ir līdztiesīgs partneris, kas kļūst par Eiropas un globālās drošības stūrakmeni.
