Pieaugot diskusijām par iespējamu ASV karavīru aiziešanu no Eiropas Kosovā pieaug arī satraukums par drošības vakuumu. Spriedze starp albāņu un serbu kopienām joprojām ir augsta, un NATO klātbūtne tiek uzskatīta par vienīgo faktoru, kas attur no atklāta konflikta. Tā teikts Eiropas Politikas analīzes centra (CEPA) pētījumā, kurā apkopotas vietējo organizāciju un iedzīvotāju aplēsēs par drošības situāciju Kosovā.
Kosovā pašlaik dien aptuveni 4600 NATO karavīru, galvenokārt no Itālijas un ASV, kā arī Latvijas, kas veido KFOR miera uzturēšanas spēku kodolu. Ap 600 amerikāņu karavīru klātbūtne tiek uzskatīta par stūrakmeni gan Kosovas iedzīvotāju uzticībai starptautiskajai aizsardzībai, gan Serbijas atturēšanai no provokatīvām darbībām.
Vienlaikus Kosovā darbojas arī Eiropas Savienības likuma varas misija EULEX, kas veidota, lai stiprinātu tiesiskumu un institūcijas, taču tās efektivitāte tiek vērtēta pretrunīgi. Kritiķi norāda, ka bez militāra atbalsta šī civilā misija nespēj nodrošināt reālu ietekmi uz drošību, īpaši paaugstināta riska vietās, kā Mitrovicā.
ASV spēku iespējamā samazināšana atsedz dziļāku problēmu – Eiropas paļaušanos uz ASV militāro spēku kā garantu nestabilajos reģionos. Līdz šim Eiropas Savienība nav spējusi piedāvāt alternatīvu militāru klātbūtni Kosovā.
Lai gan Briselē tiek apspriesta kopējās drošības un aizsardzības politikas (CSDP) nostiprināšana, praksē trūkst gan spēju, gan vienotības. Eiropas dalībvalstu iekšējās politikas šķelšanās, kā arī nevēlēšanās uzņemties riskus sarežģītos reģionos, kavē reālu alternatīvu izveidi
Šis vakuums paver iespējas Krievijai – valsts, kas tradicionāli atbalsta Serbiju un iebilst pret Kosovas neatkarību. Maskava bieži izmanto diplomātisko un informācijas telpu, lai diskreditētu NATO klātbūtni un veicinātu spriedzi Balkānos.
Mitrovica joprojām ir simbolisks un reāls šķelšanās punkts Kosovā. Pilsētu sadala Ibras upe un “Jaunais tilts”, kas kopš 2012. gada ir slēgts transportam. Tilta abos galos atrodas NATO karavīri. Pilsētas ziemeļu daļā dominē serbu iedzīvotāji, dienvidos – albāņi. Sociālā integrācija šeit faktiski nav notikusi.
“Serbijas un Kosovas valdības nav pietiekami darījušas, lai sabiedrību patiešām integrētu,” pētījumu centram norāda Aferdita Sila, organizācijas “Community Building Mitrovica” vadītāja. “Institucionāli tas ir noticis, bet cilvēku līmenī – nē.”
Lai gan Kosovā vairs nedārd sprādzieni un nav dzirdami šāvieni, miera nav – vien konflikta pauze. Politiskais klimats ir saasināts – valdības krīze, ES sankcijas un augsts korupcijas līmenis bremzē gan iekšējos reformu procesus, gan samierināšanās centienus.
Pēc Silas teiktā, tieši politika ir lielākais šķērslis reālai sabiedrības saliedēšanai. “Mums ir daudz problēmu, bet politika ir galvenā – tā izmanto konfliktu, nevis risina to,” viņa uzsver.
Gaidāmās pašvaldību vēlēšanas tikai pastiprina šīs bažas. Pastāv risks, ka politiķi vēlreiz izmantos Mitrovicas spriedzi populistiskos mērķos, tā vietā lai veicinātu izlīgumu.
Kosovas situācija izgaismo plašāku problēmu – starptautiskā miera uzturēšana nodrošina drošību, bet ne vienmēr veicina ilgtspējīgu mieru. Pēc 25 gadiem daudzi Mitrovicas iedzīvotāji joprojām nav nekad bijuši otrā pilsētas pusē.
Šobrīd Eiropas valstīm jāizšķiras – vai tās būs gatavas uzņemties lielāku atbildību reģiona drošībā, īpaši laikā, kad ASV pamazām pārnes prioritātes uz Indijas un Klusā okeāna reģionu. Kosovas nākotne šajā izvēlē būs pārbaudes akmens.
