Igaunija piedāvā Rietumiem stratēģiju Ukrainas uzvarai karā

Ārvalstīs
Sargs.lv/ERR
Ukrainas karavīri Ziemassvētkos
Foto: Reuters/Scanpix

Igaunija sagatavojusi militārās stratēģijas plānu Rietumvalstīm, lai palīdzētu Ukrainai gūt uzvaru karā pret Krieviju trīs gadu laikā. Galvenā tēze šajā plānā – Rietumi nedrīkst baidīties palīdzēt Ukrainai. Eksperti uzskata, ka pašreizējās domstarpības Briselē un Vašingtonā tiks atrisinātas un jau tuvākajā laikā Kijivai tiks sniegta palīdzība nepieciešamajā apjomā.

Plānu sagatavojusi Igaunijas Aizsardzības ministrija, un tas ir paredzēts visām Ramšteinas darba grupas dalībvalstīm kā sava veida uzsaukums, kas uzskatāmi demonstrē, ka konsolidējot Rietumvalstu centienus, vajadzīgs pavisam neliels ieguldījums, lai sasniegtu Ukrainas uzvaru.

Piemēram, visu Ramšteinas darba grupas dalībvalstu kopējais IKP veido 47 triljonus eiro, no kuriem palīdzībai Ukrainai novirzīti tikai 0,2 procenti. Tikmēr Krievijas IKP tiek vērtēts tikai 2 triljonu eiro apmērā.

“Rietumu ekonomika aptuveni desmit reizes pārsniedz Krievijas ekonomiku. Starpība ir milzīga. Problēmu rada tas, ka Krievija jau ir pārgājusi uz kara laika ekonomikas ceļa, respektīvi, puse valsts ekonomikas strādā tikai kara turpināšanai, bet Rietumos tā nebūt nav, tā teikt, vēl nav pamodušies,” atzīmēja Rīgikogu valsts aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Kalevs Stoičesku.

Rietumvalstīm ir jāpalielina militārās rūpniecības apjomi, tomēr pašas Igaunijas piemērs parāda – lai patstāvīgi uzsāktu munīcijas ražošanu, būs nepieciešami vismaz divi gadi. Eksperti uzskata, ka, ja ir politiskā griba, šos termiņus iespējams būtiski paātrināt, gan Igaunijā, gan pārējā Eiropā.

“Ja Rietumu militārās rūpniecības nozarei jau no paša kara sākuma būtu dots skaidrs signāls, ka nepieciešams ievērojami kāpināt ražošanas apjomus, šodien situācija jau būtu pavisam savādāka. Taču politiķi šaubījās, viņiem trūka pārliecības, un šodien tas ir viens no iemesliem, kāpēc nav pietiekami ražošanas apjomi,” pauda Starptautiskā aizsardzības un drošības centra direktors Indreks Kanniks.

“Taču galvenā problēma nav pašreizējie ražošanas apjomi, bet gan Rietumu sabiedroto neizlēmība, un diemžēl pašu galveno lomu šajā visā ieņem ASV. Ja šobrīd Vašingtona spertu skaidrus soļus, arī Eiropas valstis rīkotos izlēmīgāk,” viņš piebilda.

Šonedēļ Lielbritānija un Ukraina noslēdza abpusēju vienošanos par drošības garantijām. Speciālistu ieskatā tieši šādas divpusējas vienošanās kļūs par stabila Ukrainas atbalsta garantiju. Piemēram, Igaunija ir solījusi nosūtīt Ukrainai palīdzību 0,25% apmērā no valsts IKP turpmāko četru gadu laikā.

“Tas sūta vēl spēcīgāku vēstījumu Ukrainai un tās aizstāvjiem, kā arī Krievijai, par to, ka palīdzība Ukrainai tiks sniegta arī turpmāk. Kaut gan esam piedzīvojuši zināmas problēmas Briselē ar Ungāriju, ar premjeru Orbānu, kā arī ASV Senātā Vašingtonā, galu galā šie lēmumi tiks pieņemti,” uzsvēra K. Stoičesku.

Jau vēstīts, ka Ungārija ir bloķējusi ES palīdzības sniegšanu Ukrainai 50 miljardu eiro apmērā, tikmēr ASV Senāts no valsts budžeta izslēdzis palīdzību Ukrainai 61 miljarda dolāru apmērā.

Dalies ar šo ziņu