Lietuvas premjerministre: Turpināt strīdēties ar Rietumiem par Kaļiņingradas tranzītu nav racionāli

Ārvalstīs
LETA/BNS
Virzienu norāde vilciena stacijā uz Lietuvas un agresorvalsts Krievijas Kaļiņingradas eksklāva teritorijas
Foto: REUTERS/Scanpix

Nebūtu racionāli turpināt strīdu ar Rietumu partneriem par tranzītu uz Kaļiņingradas apgabalu, ceturtdien paziņoja Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte, aicinot turpināt koncentrēties uz atbalstu Ukrainai, kas aizstāvas pret Krievijas iebrukumu, un jaunām sankcijām pret Krieviju.

"Nav racionāli izšķiest mūsu laiku un novērst uzmanību, un izmantot to, lai spriestu, vai no kādas Krievijas daļas uz Kaļiņingradas apgabalu pa dzelzceļu var transportēt vienu kilotonnu tērauda," Šimonīte ceturtdien sacīja žurnālistiem.

Tā viņa komentēja Eiropas Komisijas (EK) trešdien publiskotās vadlīnijas, kas paredz atļaut uz Kaļiņingradas apgabalu tranzītā vest preces no Krievijas, kuras nepieciešamas Krievijas anklāva vajadzībām, bet ir Eiropas Savienības (ES) sankciju sarakstā.

Tranzīts caur Lietuvu uz Kaļiņingradas apgabalu atsevišķu preču grupām tika apturēts pēc tam, kad spēkā stājās ES sankcijas pret Krieviju saistībā ar tās iebrukumu Ukrainā.

Lietuvas un EK pārstāvji pēdējās nedēļās konsultācijās diskutējuši par tranzīta aizliegumu, pret kuru asi protestēja Maskava.

Tālāki strīdi "Kremlim būtu reāla uzvara," atzina Lietuvas premjerministre.

"Tādēļ prioritātei vajadzētu būt turpināt pilnībā atbalstīt Ukrainu karā pret Krieviju un pēc iespējas ātrāk vienoties par septīto sankciju paketi, kas gaidāma drīzumā," viņa sacīja.

Kā norādīja Šimonīte, Lietuva izvēlējusies ņemt vērā EK vadlīnijas par tranzītu, "jo cienām pašu institūciju un tās mandātu" un "cienām vienotu pieeju, kas ir viena no vadlīniju galvenajiem uzdevumiem".

Lietuvas premjerministre paskaidroja, ka gadījumā, ja Viļņa atteiktos pieņemt Briseles vadlīnijas, strīds tiktu risināts ES Tiesā.

Šimonīte sacīja, ka EK nav pienākuma vadlīnijas saskaņot ar dalībvalstīm, tādēļ Lietuva ir pateicīga par konsultācijām, komentāriem un ierosinājumiem.

"Tomēr Eiropas Komisijas viedokli pauž Eiropas Komisija, un Lietuvas Republikas institūcijām nevajadzētu un nevarētu uzņemties atbildību par Eiropas Komisijas viedokli," klāstīja Šimonīte.

Atjauninātās EK vadlīnijas noteic, ka Lietuvai un citām ES dalībvalstīm ir jāpārbauda, vai tranzīta apmērs saglabājas vēsturiski vidējā pēdējo trīs gadu līmenī, lai garantētu, ka sankciju dēļ aizliegtās preces Kaļiņingradas apgabalā tiek ievestas atbilstoši vietējam patēriņam un netiek eksportētas uz ES dalībvalstīm.

Lietuvai ir visi nepieciešamie dati, lai izlemtu, vai tranzīta apmērs atbilst apgabala vajadzībām, paziņoja Šimonīte.

Viņa pieļāva, ka tranzīts uz Kaļiņingradas apgabalu vairs nebūs tādas, kāds tas bija pirms jūnijā stājās spēkā pirmie aizliegumi, bet Lietuva to atbalstot, lai gan varasiestādēm ir jāsagatavojas tranzīta preču kontrolei.

Kā viņa informēja, kopš sankciju Krievijas eksportam uz ES pieņemšanas Lietuva par tranzītu ar Kaļiņingradas apgabalu ir runājusi "gan ar Eiropas Komisiju, gan stratēģiskajiem partneriem", bet sankciju izpilde esot pārrunāta tikai ar EK.

Jau vēstīts, ka jūnija vidū stājās spēkā ES sankcijas Krievijas dzelzs, tērauda un melno metālu pārvadājumiem caur ES. 10.jūlijā tam pievienojās cements un alkohols, 10.augustā - ogles un 5.decembrī naftas produkti. Kad spēkā būs visas sankcijas, tām pakļauta būs apmēram puse no Krievijas kravām uz Kaļiņingradas apgabalu.

Saistībā ar sankcijām Lietuva aizliedza šo preču tranzītu pa dzelzceļu uz Kaļiņingradas apgabalu.

Pasažieru un pārtikas pārvadājumi nav traucēti, kā arī bez ierobežojumiem turpinās gaisa un jūras satiksme uz Kaļiņingradas apgabalu.

Krievija ir draudējusi ar atbildes pasākumiem Lietuvai, jo Maskavas vērtējumā, Lietuvas aizliegums nozīmē Kaļiņingradas blokādi, bet līdz šim tie nav konkretizēti.

Vācijas kanclers Olafs Šolcs iepriekš publiski aicināja atjaunot sankcijām pakļauto preču tranzītu uz Kaļiņingradas apgabalu.

Dalies ar šo ziņu