Lietuvas valdība jau sen ir noraizējusies, ka tā pamazām zaudē Lietuvā dzīvojošo etnisko minoritāšu – krievu un poļu valodā runājošo pilsoņu – sirdis un prātus, jo tie aizvien vairāk patērē Krievijas mediju, īpaši televīzijas kanālu, saturu, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs "LRT.lt". Izteikti tas ir Lietuvas dienvidu daļā, piemēram, Šaļčininku pilsētā, kas ir Lietuvas poļu kultūras centrs, jo tajā vairāk nekā puse iedzīvotāju ir poļi. Lai pretotos Maskavas mediju propagandai, Lietuva vēlas veidot jaunu TV kanālu, taču norāda - Lietuvai vienai šāds projekts varētu izmaksāt pārāk dārgi. Iespējams, visām trim Baltijas valstīm jāvienojas kopīgā cīņā ar dezinformācijas plūsmu, ko rada "austrumu kaimiņš".
Polijas televīzijas tīkls “Telewizja Polska” (TVP) ir viens no sešiem Polijas kanāliem, kas tiek pārraidīts reģionā ap Viļņu, kur dzīvo lielākā daļa poliski runājošo iedzīvotāju. “TVP Wilno”, kas ir daļa no Polijas sabiedriskās apraides tīkla, koncentrējas tieši uz šo reģionu ar mērķi apkarot Krievijas mediju ietekmi uz Lietuvas etniskajām minoritātēm.
Kā norāda “TVP Wilno” reportieris Rīsards Rotkevičs (Ryszard Rotkiewicz), “tas darbojas mūsu labā, mēs konkurējam ar Krievijas propagandu.”
“Ir skaidrs, ka šāda situācija nerada piemērotu vidi pareiza informatīvā fona rādīšanai,” atzīst Lietuvas kultūras ministrs Vigants Gasparavičs (Vygintas Gasparavičius). Viens no iespējamiem risinājumiem Maskavas propagandas apkarošanai būtu jauna krievu valodā raidoša TV kanāla izveide Viļņas reģionā. Pētījumi rāda, ka Krievijas propaganda caur citiem kanāliem, ne Maskavas kontrolētajiem, cilvēkus tik ļoti neietekmē.
Tikmēr Lietuvas Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Laurins Kasčiūns (Laurynas Kasčiūnas) norāda – jūtams, ko Lietuvas etnisko minoritāšu orientācija uz austrumiem nemaz neesot tik izteikta, tāpēc valsts uzdevums ir piedāvāt viņiem informācijas alternatīvu.
Šaļčininki ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvā uz dienvidiem no Viļņas, netālu no Baltkrievijas robežas. Šaļčininku pilsēta ir Lietuvas poļu kultūras centrs, jo apmēram 70% no pilsētas iedzīvotājiem ir poļi.
Lietuvas valdības virzienā jau vairākkārt raidīta kritika par nevērību pret krieviski un poļu valodā runājošajiem Lietuvas dienvidaustrumu reģionu iedzīvotājiem. Viļņas rajona pašvaldības padomes loceklis Vaids Augūns (Vaidas Augūnas) atzīst – Lietuvas dienvidaustrumu reģions ir pārāk mazs, lai tam būtu nozīme, turklāt tajā ir daudz citu problēmu, tāpēc pilnvērtīgas informatīvās telpas nodrošināšanā daudzas valdības iepriekš nav vēlējušās iesaistīties.
Viļņā bāzētā Austrumeiropas studiju centra analītiķis Adams Roževičs (Adamas Roževičius) novērojis, ka Lietuvas poļu minoritāte arvien vairāk sāk uztvert krievu valodu un Krievijas mediju raidīto, kamēr poļu valoda zaudē nozīmību.
Lietuvas analītiķi un politiķi ir vienisprātis, ka lielāki ieguldījumi izglītībā un labu darba vietu radīšanā reģionā, kas šobrīd ir viens no nabadzīgākajiem valstī, varētu daudz efektīvāk palīdzēt cīnīties ar Krievijas ietekmi caur dažādiem kanāliem, tostarp medijiem.
