NEPLP: Lai nosargātu informatīvo telpu, finansiāls atbalsts jāsniedz arī komercmedijiem

Latvijā
Sargs.lv
mediji
Foto: Foto: Pixabay.com

Latvijas medijiem daudzu gadu garumā par vietējās auditorijas piesaisti nācies konkurēt ne tikai ar Krievijas propagandas medijiem, bet arī ar interneta filmu un televīzijas kanāliem. Arvien sarūkošās iespējas finansējuma piesaistē visakūtāk vietējie mediji izjuta “Covid – 19” pandēmijas laikā, kad daudzi no tiem bija spiesti domāt par darbinieku atlaišanu. Turpretim Krievijā, kuras propagandas kanāli ar Latvijai naidīgiem vēstījumiem aizvien tiek retranslēti vietējo televīzijas operatoru paketēs, finansējums šim gadam tika palielināts. Kā stiprināt Latvijas medijus, neļaujot tiem krasi samazināt darbības apjomus, intervijā “Sargs.lv” stāsta Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.

- NEPLP arī ietilpst Eiropas Raidorganizāciju Regulatoru kopienā (EPRA). Tas nodrošina regulāras diskusijas un viedokļu apmaiņu starp mediju uzraugiem, dod iespēju iegūt plašu informāciju par attīstību un to pārraudzību Eiropā un citiem aktuāliem jautājumiem. Kādas ir aktualitātes citās valstīs tieši Krievijas propagandas sakarā? Vai ar kolēģiem diskutējat par šo jautājumu? Vai arī no viņiem ir iniciatīvas kā mazināt viltus ziņu izplatīšanu caur medijiem?

- Jā, mana vietniece Aurēlija Ieva Druviete un Monitoringa centrs ļoti aktīvi piedalās šajās visās diskusijās. Tomēr jāsaprot, ka Krievijas propagandas ietekme ir aktuāla tikai Baltijas valstīs un citas valstis Eiropas Savienībā to neredz kā aktuālu problēmu. Līdz ar to ir jāiegulda milzīgs darbs, lai pārliecinātu kolēģus un šo problēmu viņiem skaidrotu. Piemēram, sadarbība ar Zviedrijas regulatoru varbūt nebija tik efektīva, kā mēs vēlētos. Tāpēc mēs ar Patriku Grīvu braucām uz Zviedriju, kur tikāmies gan ar regulatora vadību, gan Zviedrijas premjera biroju, gan ar Kultūras ministriju, kā arī ar citām institūcijām un skaidrojām Latvijas situāciju. Tāpēc Zviedrijas attieksme pret viņu programmas “Rossija RTR” slēgšanu bija klusējoša, nevis iebilstoša - jo tika veikts šis skaidrojošais darbs. Mums ir ļoti daudz jāstāsta un jārunā ar Eiropas kolēģiem par to, ka tā Latvijā ir aktuāla problēma. Es domāju, ka šī izpratne lēnām sāk mainīties.

- Kā, jūsuprāt, Latvijas sabiedrībā mainīt šo izpratni?

- Es domāju, ka stiprinot vietējo saturu. Es vēlreiz gribu uzsvērt, ka Latvijas informatīvā telpa ir Latvijas vietējais saturs un mediju daudzveidība. Tādēļ ir jāsaglabā maksimāli daudz televīziju, radio staciju, jo, ja paliks viens spēlētājs, kuram nav konkurentu, tad cilvēkiem nebūs izvēles. Tiks pazaudēta mediju daudzveidība un cilvēki aizies uz “Netflix” vai Krievijas programmām. Tāpēc valsts atbalsts ir jāsniedz ne tikai sabiedriskajiem, bet arī komercmedijiem.

Bieži vien mēs aizmirstam par to, ka komercmedijus kopumā patērē lielāka sabiedrības daļa, nekā sabiedriskos. Tā ir milzīga auditorija, kura ir jāuzrunā un kurai ir jādod saturs. Jāsaprot, ka visas šīs Krievijas programmas paņem cilvēkus ne tikai ar ziņām, bet arī ar izklaidi. Tāpēc valstij ir jāatbalsta arī izklaides saturs, jo cilvēki nevar skatīties un klausīties tikai analītiku. Ir jānodrošina satura daudzveidība. Tikai tad, ja mediji tiks atbalstīti, mediju telpa būs stipra. Savukārt, ja valsts atbalsts privātajiem medijiem beigsies, tad es domāju, ka mēs arī lēnām zaudēsim savu mediju telpu.

- Vairākkārt runāts par nepieciešamību veidot atsevišķu LTV kanālu krievu valodā. Šo iniciatīvu 2015. gadā NEPLP arī atbalstīja. Tagad par to vairs nedzird. Vai no idejas esat atteikušies?

Igaunijas piemērs, kur tika izveidota programma mazākumtautību valodās, ir ļoti neveiksmīgs. Šobrīd pašas LTV vīzija ir izveidot mazākumtautību multimediju platformu, uz kuras tiek pārnests saturs mazākumtautību valodās. Savukārt LVT7 kļūst par programmu, kas raida latviešu valodā. Protams, es biju paziņojis par vienošanos ar Latvijas Televīziju, ka šī pāreja notiek no 1. janvāra. Tomēr tas drīzāk notiks aptuveni nākamā gada otrā pusē. Šī ir pašas televīzijas vīzija, kuru mēs pilnībā atbalstām un uz to, protams, ir jāiet.

- Ko dos LTV7 atteikšanās no mazākumtautību satura?

Šobrīd LTV7 ir grūti pozicionēt kā kādu konkrētu programmu. To nevar dēvēt par sporta programmu, jo sporta pārraides pārklājas ar saturu mazākumtautību valodās un kaut kas ir jāupurē. Līdz ar to programmu nav iespējams pozicionēt ne kā mazākumtautību programmu, ne kā sporta programmu, ne arī kā veselīga dzīvesveida programmu.

Šīs izmaiņas, pirmkārt, ļaus attīstīt programmu. Savukārt pārnestais saturs uz multimediju platformu ļaus uzrunāt cilvēkus, kuri runā mazākumtautību valodās, jo LTV7 nesasniedz auditoriju pietiekami efektīvi. Ņemot vērā, ka šis saturs ir ļoti kvalitatīvs, kuru rada ļoti spēcīga žurnālistu komanda, mēs redzam, ka caur šīm multimediju platformām mazākumtautību auditoriju ir iespējams uzrunāt. Turklāt tas būs lojāls saturs valstij, kuru radīs uzticams medijs un uzticama komanda. Tāpēc es domāju, ka tas ir ceļš, kas jāiet.

- Daudzi eksperti sacījuši, ka pret Krievijas propagandu var cīnīties, stiprinot Latvijas sabiedriskos medijus. Kas tiek darīts, lai tie būtu konkurētspējīgi un finansējums būtu pietiekams? Kāds ir risinājums, jo skaidrs, ka naudas nekad nepietiek?

Pirmkārt, ir jāstiprina ne tikai sabiedriskie mediji, bet visi Latvijas mediji. Galu galā Latvijas informatīvā telpa ir viss saturs, ko ražo Latvijas mediji. Vienlaikus sabiedrisko mediju stiprināšana ir viena no galvenajām prioritātēm, kas ierakstīta likumā. Līdz ar to NEPLP galvenā prioritāte ir iziešana no reklāmas tirgus. Turklāt nav nekādu indikāciju, ka tas no 1. janvāra varētu nenotikt. Tas ļoti būtiski mainīs situāciju, kurā atrodas sabiedriskie mediji. Šī mērķa uzsākšanai pagājušajā gadā tika piešķirti pieci miljoni eiro. Savukārt šogad mēs prasām vēl vairāk - astoņu miljonus eiro. Šī nauda kompensēs sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus vienlaikus ļaus tiem arī attīstīties.

Tāpat Latvijas Televīzija šogad saņēma 1.8 miljonus eiro programmu izklaides kompleksa nomaiņai, pagājušajā gadā 750 tūkstoši tik novirzīti Latvijas radio darbinieku atalgojumam un kapacitātes stiprināšanai, kā arī tādam pašam mērķim tika novirzīti 250 tūkstoši Latvijas Televīzijai. Vēl pirms diviem gadiem, tas gan jāprecizē, vairāk nekā 400 tūkstoši eiro tika piešķirti Latvijas radio darbinieku atalgojumam un vairāk nekā 300 tūkstoši, tas jāprecizē, Latvijas televīzijas darbinieku atalgojumam. Šie finanšu piešķīrumi sabiedriskajiem medijiem pēdējo gadu laikā ir bijuši tik augsti, kā nekad. Vienlaikus, protams, ar to nepietiek. Manuprāt, iziešana no reklāmas tirgus ļoti būtiski mainīs šo situāciju.

- Martā, sākoties pandēmijai, jūs aicinājāt valdību iekļaut mediju nozari ārkārtējā situācijā atbalstāmo nozaru sarakstā, kā arī sekmēt Latvijas mediju vides saglabāšanu. Kā mediju nozare pārdzīvojusi pēdējos Covid-19 mēnešus?

Mediju nozare ne tikai tika iekļauta atbalstāmo nozaru sarakstā. Pēc tam valdība piešķīra vienu miljonu eiro tieši elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kā arī līdzekļi tika piešķirti arī Kultūras ministrijai, kas atbalstīja interneta portālus un drukāto presi. Tomēr reklāmas kritumi bija dramatiski. Daudziem tie bija pat 60% ienākumu zuduma. Šis viens miljons eiro, ko konkursa kārtībā saņēma mediji, manuprāt, izglāba ļoti daudzus no slēgšanas. Citādāk mēs būtu ļoti sašaurinājuši savu informatīvo telpu.

- Kas šobrīd ir lielākie izaicinājumi, ņemot vērā, ka reklāmas tirgus ir ievērojami krities un komercmediju ienākumi mazinājušies. Kāda šobrīd ir situācija?

Protams, lielākie izaicinājumi ir cilvēki un atalgojums. Ļoti vienkāršs piemērs, bet, manuprāt, ļoti spilgti ilustrē situāciju – radio programmā ļoti viegli aizstāt dzīvo saturu ar mūziku. Protams, pirmais, kas tiek optimizēts - tiek atlaisti cilvēki. Tāpēc mūsu konkursos bija nosacījums, ka vismaz 75% finansējuma jāparedz darbinieku atalgojumam. Jo lielāks finansējums tika novirzīts darbinieku atalgojumam, jo vairāk punktus atsevišķos konkursos pretendenti varēja saņemt. Tas arī ļāva neatlaist satura radītājus, žurnālistus un operatorus. Piemēram, pateicoties šiem konkursiem “Nekā personīga” varēja turpināt strādāt, TV3 ziņas, kā arī visas radio rīta programmas, kuras būtu vienkārši slēgtas. Tas arī atsevišķās radio stacijās ļāva attīstīt jaunus produktus. Beidzoties atbalstam cilvēku saglabāšana darbā atkal būs liels izaicinājums.

Dalies ar šo ziņu