NEPLP: Lai nosargātu informatīvo telpu, finansiāls atbalsts jāsniedz arī komercmedijiem

- NEPLP arī ietilpst Eiropas Raidorganizāciju Regulatoru kopienā (EPRA). Tas nodrošina regulāras diskusijas un viedokļu apmaiņu starp mediju uzraugiem, dod iespēju iegūt plašu informāciju par attīstību un to pārraudzību Eiropā un citiem aktuāliem jautājumiem. Kādas ir aktualitātes citās valstīs tieši Krievijas propagandas sakarā? Vai ar kolēģiem diskutējat par šo jautājumu? Vai arī no viņiem ir iniciatīvas kā mazināt viltus ziņu izplatīšanu caur medijiem?

- Jā, mana vietniece Aurēlija Ieva Druviete un Monitoringa centrs ļoti aktīvi piedalās šajās visās diskusijās. Tomēr jāsaprot, ka Krievijas propagandas ietekme ir aktuāla tikai Baltijas valstīs un citas valstis Eiropas Savienībā to neredz kā aktuālu problēmu. Līdz ar to ir jāiegulda milzīgs darbs, lai pārliecinātu kolēģus un šo problēmu viņiem skaidrotu. Piemēram, sadarbība ar Zviedrijas regulatoru varbūt nebija tik efektīva, kā mēs vēlētos. Tāpēc mēs ar Patriku Grīvu braucām uz Zviedriju, kur tikāmies gan ar regulatora vadību, gan Zviedrijas premjera biroju, gan ar Kultūras ministriju, kā arī ar citām institūcijām un skaidrojām Latvijas situāciju. Tāpēc Zviedrijas attieksme pret viņu programmas “Rossija RTR” slēgšanu bija klusējoša, nevis iebilstoša - jo tika veikts šis skaidrojošais darbs. Mums ir ļoti daudz jāstāsta un jārunā ar Eiropas kolēģiem par to, ka tā Latvijā ir aktuāla problēma. Es domāju, ka šī izpratne lēnām sāk mainīties.

- Kā, jūsuprāt, Latvijas sabiedrībā mainīt šo izpratni?

- Es domāju, ka stiprinot vietējo saturu. Es vēlreiz gribu uzsvērt, ka Latvijas informatīvā telpa ir Latvijas vietējais saturs un mediju daudzveidība. Tādēļ ir jāsaglabā maksimāli daudz televīziju, radio staciju, jo, ja paliks viens spēlētājs, kuram nav konkurentu, tad cilvēkiem nebūs izvēles. Tiks pazaudēta mediju daudzveidība un cilvēki aizies uz “Netflix” vai Krievijas programmām. Tāpēc valsts atbalsts ir jāsniedz ne tikai sabiedriskajiem, bet arī komercmedijiem.

- Vairākkārt runāts par nepieciešamību veidot atsevišķu LTV kanālu krievu valodā. Šo iniciatīvu 2015. gadā NEPLP arī atbalstīja. Tagad par to vairs nedzird. Vai no idejas esat atteikušies?

Igaunijas piemērs, kur tika izveidota programma mazākumtautību valodās, ir ļoti neveiksmīgs. Šobrīd pašas LTV vīzija ir izveidot mazākumtautību multimediju platformu, uz kuras tiek pārnests saturs mazākumtautību valodās. Savukārt LVT7 kļūst par programmu, kas raida latviešu valodā. Protams, es biju paziņojis par vienošanos ar Latvijas Televīziju, ka šī pāreja notiek no 1. janvāra. Tomēr tas drīzāk notiks aptuveni nākamā gada otrā pusē. Šī ir pašas televīzijas vīzija, kuru mēs pilnībā atbalstām un uz to, protams, ir jāiet.

- Ko dos LTV7 atteikšanās no mazākumtautību satura?

Šobrīd LTV7 ir grūti pozicionēt kā kādu konkrētu programmu. To nevar dēvēt par sporta programmu, jo sporta pārraides pārklājas ar saturu mazākumtautību valodās un kaut kas ir jāupurē. Līdz ar to programmu nav iespējams pozicionēt ne kā mazākumtautību programmu, ne kā sporta programmu, ne arī kā veselīga dzīvesveida programmu.

Šīs izmaiņas, pirmkārt, ļaus attīstīt programmu. Savukārt pārnestais saturs uz multimediju platformu ļaus uzrunāt cilvēkus, kuri runā mazākumtautību valodās, jo LTV7 nesasniedz auditoriju pietiekami efektīvi. Ņemot vērā, ka šis saturs ir ļoti kvalitatīvs, kuru rada ļoti spēcīga žurnālistu komanda, mēs redzam, ka caur šīm multimediju platformām mazākumtautību auditoriju ir iespējams uzrunāt. Turklāt tas būs lojāls saturs valstij, kuru radīs uzticams medijs un uzticama komanda. Tāpēc es domāju, ka tas ir ceļš, kas jāiet.

- Daudzi eksperti sacījuši, ka pret Krievijas propagandu var cīnīties, stiprinot Latvijas sabiedriskos medijus. Kas tiek darīts, lai tie būtu konkurētspējīgi un finansējums būtu pietiekams? Kāds ir risinājums, jo skaidrs, ka naudas nekad nepietiek?

Tāpat Latvijas Televīzija šogad saņēma 1.8 miljonus eiro programmu izklaides kompleksa nomaiņai, pagājušajā gadā 750 tūkstoši tik novirzīti Latvijas radio darbinieku atalgojumam un kapacitātes stiprināšanai, kā arī tādam pašam mērķim tika novirzīti 250 tūkstoši Latvijas Televīzijai. Vēl pirms diviem gadiem, tas gan jāprecizē, vairāk nekā 400 tūkstoši eiro tika piešķirti Latvijas radio darbinieku atalgojumam un vairāk nekā 300 tūkstoši, tas jāprecizē, Latvijas televīzijas darbinieku atalgojumam. Šie finanšu piešķīrumi sabiedriskajiem medijiem pēdējo gadu laikā ir bijuši tik augsti, kā nekad. Vienlaikus, protams, ar to nepietiek. Manuprāt, iziešana no reklāmas tirgus ļoti būtiski mainīs šo situāciju.

- Martā, sākoties pandēmijai, jūs aicinājāt valdību iekļaut mediju nozari ārkārtējā situācijā atbalstāmo nozaru sarakstā, kā arī sekmēt Latvijas mediju vides saglabāšanu. Kā mediju nozare pārdzīvojusi pēdējos Covid-19 mēnešus?

Mediju nozare ne tikai tika iekļauta atbalstāmo nozaru sarakstā. Pēc tam valdība piešķīra vienu miljonu eiro tieši elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kā arī līdzekļi tika piešķirti arī Kultūras ministrijai, kas atbalstīja interneta portālus un drukāto presi. Tomēr reklāmas kritumi bija dramatiski. Daudziem tie bija pat 60% ienākumu zuduma. Šis viens miljons eiro, ko konkursa kārtībā saņēma mediji, manuprāt, izglāba ļoti daudzus no slēgšanas. Citādāk mēs būtu ļoti sašaurinājuši savu informatīvo telpu.

- Kas šobrīd ir lielākie izaicinājumi, ņemot vērā, ka reklāmas tirgus ir ievērojami krities un komercmediju ienākumi mazinājušies. Kāda šobrīd ir situācija?