Igaunijas Iekšējās drošības dienests: Pandēmija nav mazinājusi Kremļa aktivitāti Igaunijā

Ārvalstīs
Sargs.lv/ERR.ee
Karogs pie Krievijas vēstniecības Tallinā
Foto: Foto: Valery Sharifulin/TASS/Scanpix

Neskatoties uz pandēmijas radītajiem ierobežojumiem, kas ietekmē ceļošanu un pulcēšanos, tie nav mazinājuši Krievijas aktivitāti operācijās pret Igauniju, tā savā gada pārskatā raksta Igaunijas Iekšējās drošības dienests (KAPO).

Pandēmijas iespaidā Kremļa ietekme un izlūkošanas aktivitātes pret Igauniju nav mazinājušās. Slēgtas robežas un publiskas pulcēšanās ierobežojumi likuši vietējiem Kremļa politikas vadītājiem pāriet tiešsaistē,” raksta KAPO ģenerāldirektors Arnolds Sinisalu.

A.Sinisalu atzīmēja, ka Krievijas spiegošanas aktivitātes ir nepārtraukts un pastāvīgs drauds Igaunijai.

Pārskatā lasāms, ka nemierīgajā ierobežojumu laikā vietējie Kremļa sekotāji redzēja iespēju “izplatīt savus ziņojumus, pastiprinot ietekmes aktivitātes sociālajos tīklos”.

“Pēc Krievijas valdošās elites parauga viņi vispirms mēģināja vīrusa jautājumu pārvērst ticības jautājumā. Tomēr pavasaris parādīja, ka krīzes laikā mūsu krievvalodīgie iedzīvotāji vēršas pie informācijas kanāliem, par kuru uzticamību viņi var būt droši. Igaunijas oficiālo informācijas kanālu un sabiedrisko apraižu krievu valodas kanālu auditorija ievērojami pieaugusi,” raksta KAPO.

Igaunijas ziņu portāla “ERR” krievu valodas portālu “rus.err.ee” 2019. gadā nedēļā apmeklēja vidēji 83 000 cilvēku. Pagājušajā gadā, saskaņā ar “Gemius Prisma” pētījumu, apmeklētāju skaits pieauga līdz aptuveni 149 000 nedēļā. Aptaujas veicēja “Kantar Emor” dati liecina, ka krievu valodā pārraidīto TV kanālu “ETV +” skatījās 29,1% no Igaunijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem. 2020. gadā šis skaitlis pieauga līdz 31,9%.

Kad informācija par pandēmiju nebija priekšplānā, Kremlis fokusējās uz tradicionālākām tēmām, piemēram, kritizēta NATO.

2018.gadā dibināta Ukrainas Pareizticīgā baznīca, kuras neatkarību atzina Konstantinopole, tomēr pēdējos gados tā ir vājinājusi Krievijas Pareizticīgās baznīcas stāvokli.

“Lai palielinātu Maskavas patriarhāta ietekmi, Kremlis ir veicinājis draudzes darbību tās kaimiņvalstīs, kā tas bija redzams Igaunijā, kad pagājušajā gadā viens no Maskavas baznīcas vietējiem vadītājiem Tallinā apsprieda Kremļa iecienītākās propagandas tēmas. Baznīcas vadītājs publiskā pasākumā apgalvoja, ka jebkura pieeja Otrā pasaules kara notikumiem, kas atšķiras no Kremļa naratīva, ir noziedzīga vēstures pārrakstīšana,” norāda ISS.

“Vietējie Maskavas baznīcas pārstāvji pagājušajā gadā organizēja vēstures konferenci ar mērķi parādīt Igauniju kā senu Krievijas Pareizticīgās baznīcas teritoriju. Tos, kas iebilst pret šādu pieeju, baznīca sauc par pareizticīgo pasaules dalītājiem,” piebilst ISS.

Vairāki vietēji Krievijas aktīvisti un Krievijas vēstniecība ietekmēšanas operācijās izmantojusi ar pandēmiju un vīrusu saistītus tematus. Pirmajā grupā bija cilvēki, kas meklēja iespējas, kā Igaunijā krievus vakcinēt ar “Sputnik” vakcīnu. Interese šķērsot robežu, lai saņemtu vakcīnu bija samērā neliela. Krievijas vēstniecība Tallinā mēģināja attīstīt humāno sadarbību ar Igaunijas institūcijām, tomēr tas tika darīts propagandas interesēs,” raksta KAPO.

Igaunijas iekšējais drošības dienests atzīst, ka Kremļa vēlme saglabāt bilingvālo izglītību, lai izraisītu šķelšanos Igaunijā nav zudusi. “Kremļa vēlme bija ar virtuālās telpas palīdzību atrast jaunus krievus ārpus Krievijas, kuri no mājām mācījās attālināti, taču Igaunijā netika novēroti ievērojami rezultāti,” teikts gadagrāmatā.

Saskaņā ar ISS, Kremlis aizstāj savu “maigās varas” izteicienu ar it kā labāk saprotamu frāzi “humānā darbība”.

“Jevgeņijs Primakovs, kurš tika iecelts par jauno “Russotrudnichestvo” vadītāju 2020.gadā, raksturoja Baltijas valstu pozitīvo iesaisti humānajā sadarbībā kā ilgtermiņa mērķi, kas būtībā nozīmē krievu kopienas, kas lojāla Krievijai, uzturēšanu. Paredzams, ka šādas kopienas ietekmēs lēmumus par aizsardzības politiku bijušās Padomju Savienības valstīs. Neskatoties uz jauno vārdu krājumu un šķietami jaunajām metodēm, Kremlis joprojām cenšas sasniegt savas šķelšanas politikas tradicionālos mērķus: iejaukties ārvalstu iekšpolitikā, izjaukt ES kopējo ārpolitiku un sankciju politiku,” teikts gadagrāmatā.

Krievijas Federācijas konstitūcijai pagājušajā gadā tika pievienots teikums par ārzemēs dzīvojošo tautiešu aizsardzību. KAPO raksta, ka laiks rādīs, vai pievienotais punkts kalpos par attaisnojumu, lai iejauktos citu valstu lietās.

Krievijas kriminālkodekss arī tika papildināts ar sadaļu, kurā paredzēti sodi par krievu kara kapu un pieminekļu bojāšanu un iznīcināšanu citās valstīs. Notikuši arī centieni vienkāršot imigrāciju, ko veicināja grozījums Pilsonības likumā.

“Šie likuma grozījumi galvenokārt kalpo ar propagandu saistītiem mērķim. Tomēr, veicot šādus likuma grozījumus, Krievija varētu izraisīt nopietnus starptautiskus konfliktus. Turklāt šiem likuma grozījumiem var būt negaidītas sekas tā dēvētajiem Igaunijas aizdomīgajiem iedzīvotājiem, kad tie apmeklē Krieviju tranzītā un līdzīgās situācijās. Šīs personas var nezināt par tiesvedību, kas pret viņiem uzsākta Krievijā,” teikts gadagrāmatā.  

Dalies ar šo ziņu