Pēdējā gada laikā Krievija arvien vairāk centusies palielināt savu militāro pārspēku Baltijas valstu pierobežā. Tas nozīmē, ka potenciāls Krievijas bruņoto spēku uzbrukums šobrīd ir vienīgais eksistenciālais drauds Baltijas valstu neatkarībai. Tā savā jaunākajā ziņojumā uzsver Igaunijas Ārējais izlūkdienests.
Gada laikā pie Baltijas robežām, Krievijas Rietumu militārajā apgabalā izvietotas trīs armijas pavēlniecības, pieci divīziju komandcentri un 15 mehanizētie pulki, no kuriem tuvākais atrodas vien 28 kilometru attālumā no Igaunijas robežas.
Izlūkošanas eksperti gan norāda – arī 2020. gadā riski, ka Krievija varētu sākt militāru konfliktu Baltijas valstīs, ir mazi. “Krievija vēlas izvairīties no militāra konflikta ar NATO,” skaidrots ziņojumā. Tas gan nenozīmē, ka valsts bruņotie spēki pārstās uzsākto “preventīvās militārās darbības” konceptu.
Tas nozīmē, ka Baltija Krievijas skatījumā ir vien kaujas lauks potenciālam militāram konfliktam ar ASV. Tāpēc arī kaimiņvalsts attiecības ar Latviju, Lietuvu un Igauniju veido pēc tā, kādas konkrētajā brīdī ir tās attiecības ar Vašingtonu. “Sliktākajā gadījumā militārs uzbrukums varētu tikt aizsākts, ja Krievijas vadība paļautos uz nepatiesu draudu izvērtējumu un pēkšņu politisku pārrēķināšanos,” uzsver Igaunijas izlūkdienesta pārstāvji.
Foto: Scanpix/Sergei Bobylev/TASS
Kaut arī Krievijai piemīt zināms pārspēks, tās militārā ražošanas sfēra pēdējā laikā piedzīvojusi vērā ņemamus triecienus ASV un Eiropas noteikto sankciju rezultātā. Piemēram, atcelta “Mistral” helikopteru bāzes kuģa piegāde, “Grigorovich” klases fregašu ražošana, kā arī laiku aizturēta arī piecu kaujas kuģu būvniecība. Sankcijas Krievijai aizliedz iegādāties ražošanā nepieciešamās komponentes no Rietumiem, tāpēc tai jāizlīdzas ar vietējiem materiāliem. Tieši tāpēc vairumu savas tehnikas Krievija šobrīd izlēmusi modernizēt tā vietā, lai ražotu pilnīgi jaunas tehnikas vienības.
2016. gadā, pēc Rietumu sankciju noteikšanas un ieviestajiem tehnoloģiju importa aizliegumiem, Krievija bija spiesta pārtraukt jaunā komunikācijas satelīta “Sfera-V” izstrādi, jo tajā esošās Krievijas elektroniskās komponentes satelītu padarīja tik smagu, ka to nevarēja palaist orbītā.
Lai mēģinātu apiet Rietumvalstu noteiktās sankcijas, Krievija uzsāka sadarbību ar ārvalstīm, kuras nav noteikušas sankcijas pret Krieviju. Sadarbojoties ar šajās valstīs izvietotajām bruņojuma ražošanas kompānijām, kur kā viens no līdzīpašniekiem ir arī kāds no vadošajiem Rietumu militāro tehnoloģiju uzņēmumiem, Krievija cerēja tikt pie vajadzīgajiem materiāliem un zināšanām par Rietumu tehnoloģijām, informē Igaunijas izlūkdienests. Kā piemēru dienests min Kazahstānas un Dienvidāfrikas bruņutransportieru izstrādes uzņēmumu “Kazakhstan Paramount Engineering”. Tas darbību uzsāka 2015. gadā - uzreiz pēc tam, kad pret Krieviju tika noteiktas starptautiskās sankcijas. Uzņēmums šobrīd sadarbojas ar Krievijas militāro koncernu “UralVagonZavod”, bet iepriekš sadarbojies arī ar NATO dalībvalstu aizsardzības jomas uzņēmumiem. Arī Azerbaidžānas nacionālās aizsardzības jomas uzņēmumi sadarbojušies gan ar Krieviju, gan NATO valstīm.
Foto: Scanpix/TASS
Tieši tāpēc Igaunijas izlūkdienests īpaši uzsver uz tik ļoti nepieciešamo kiberdrošību un tās nemitīgu uzlabošanu. Diemžēl par savām nelikumīgajām darbībām Krievija no Rietumvalstīm nav saņēmusi nekādu sodu, kas raida signālu par kiberoperāciju veiksmīgo sevis attaisnošanu.
Igaunijas speciālisti pauž bažas, ka tieši starptautiskās organizācijas turpmāk varētu būt vienas no mērķauditorijām Krievijas uzbrukumiem.
“Krievijai patīk veikt uzbrukumus institūciju “vājākajiem ķēdes posmiem” jeb dalībvalstīm, kuru kiberdrošības līmenis ir zemāks nekā citām.” Mērķējot vājāko valstu un institūciju virzienā, Krievija var iegūt sensitīvu informāciju par starptautisku organizāciju, tās darbībām un plāniem,” teikts ziņojumā.
Kamēr potenciālie Krievijas ieguvumi no šādām kiberoperācijām pārsniegs seku nopietnību, ar kādu tā saskarsies, atklājoties uzbrukuma vaininiekam, Krievija, visticamāk, turpinās savu interešu sasniegšanai izmantot kiberuzbrukumus, ziņojumā norāda Igaunijas Ārējais izlūkdienests.