Raksturs, ko nesalauzt: kaprāles Elīnas Ķiršakmenes stāsts par uzvarām dienestā un sportā

Militāro karjeru Elīna uzsāka Jūras spēku Ūdenslīdēju komandā. Nokārtojot iestājpārbaudījumus, kur sievietēm un vīriešiem bija pilnīgi vienādi normatīvi, viņa burtiski iemīlēja komandas enerģiju un dinamisko procesu. Tomēr pēc laika veselības problēmas ieviesa savas korekcijas — lai paliktu vienībā, būtu nepieciešama operācija ar neparedzamu iznākumu. Tas bija brīdis, kad nācās izvērtēt turpmāko ceļu un pieņemt smagu lēmumu.

Pagrieziens notika pagājušā gada vasarā, kad Elīna tika piekomandēta kā instruktore Sauszemes spēku 2. mehanizētā kājnieku bataljona pamatapmācības kursā. Tur viņu uzrunāja viss: kolektīvs, vide un lieliskā infrastruktūra. Kā sportistei Elīnai izšķiroša bija iespēja kvalitatīvi trenēties, un sporta zāles pieejamība kļuva par vienu no galvenajiem iemesliem, kāpēc viņa izvēlējās turpināt dienestu tieši Sauszemes spēkos.

Image

Raksturojot savu pašreizējo vienību, kaprāle izceļ tajā valdošo draudzību, humoru un saliedētību, ko veido divi vaļi — cilvēki un vadība.

Iepriekšējā pieredze ūdenslīdējos, kur viņa bija vienīgā sieviete starp vairāk nekā divdesmit vīriešiem, viņu pamatīgi norūdīja un iemācīja novērtēt labu, brīvu humoru. Otrs faktors ir vadības stils — cieņpilna attieksme neatkarīgi no uzplečiem. Iespēja ar vada, rotas vai bataljona vadību runāt atklāti un bez bailēm rada drošības sajūtu, kas vienību no darba kolektīva pārvērš vienā lielā ģimenē.

Image

Elīnas sportiskā bāze ielikta jau skolas laikā Amatas pamatskolā, kur izmēģinātas dažādas vieglatlētikas disciplīnas — no tāllēkšanas līdz šķēpa mešanai. Vēlāk sekoja garo distanču skriešana, bet ceļa trauma lika mainīt virzienu, un Elīna pievērsās riteņbraukšanai. Sākusi kā entuziaste, viņa ātri tika pamanīta, un ar atbalstu drīz vien parakstīja līgumu ar profesionālu Beļģijas riteņbraukšanas komandu.

Tomēr Covid-19 pandēmijas ierobežojumi un komandas iekšējie sarežģījumi šo posmu saīsināja. Pusgads Spānijā lika saprast — lai sasniegtu pašu augstāko virsotni riteņbraukšanā, ir nepieciešams milzīgs talants, finanses un specifisks atbalsts. Atgriežoties Latvijā, viņa lēma sekot senam sapnim un kļūt par karavīru, lai pārbaudītu, vai tas ir viņas īstais dzīves ceļš.

Elīna ir pārliecināta — mūsdienu karavīram jābūt universālam. Ar vienveidīgu fizisko sagatavotību nepietiek, ir jāspēj skriet, peldēt, braukt ar velosipēdu un attīstīt ķermeni vispusīgi. Viņai pašai vislabāk patīk sacensības ar papildu izaicinājumiem — krosi un šķēršļu skrējieni ar somām vai svariem, kur lieti noder no riteņbraukšanas mantotā izcilā izturība un spēja ilgstoši strādāt augstas slodzes apstākļos.

Image

Lēmums doties uz Kosovu Elīnai bijis viegls — viņai patīk kustība, pārmaiņas un jauni izaicinājumi. Kā sportiste viņa augstu vērtē tur pieejamās treniņu iespējas, bet sadzīves apstākļus uztver ar karavīram raksturīgu mieru.

"Puņķi, asaras", bet vienmēr līdz galam

Elīnas neatlaidība un vēlme būt priekšgalā nav tikai ambīcijas — tas ir viņas raksturs, ko izveidojis sports. Viņa pati atzīst, ka latiņu sev uzliek ļoti augstu, tāpēc ceļā uz mērķi reizēm ir arī "puņķi un asaras", un jebkura neveiksme vai trauma tiek pārdzīvota emocionāli.

"Sports mani ir mentāli izveidojis. Tas iemācījis iet līdz galam, nepadoties grūtībās un vienmēr censties būt priekšgalā," uzsver kaprāle.

Image

Kā tik spēcīga sieviete atgūst enerģiju? Kā pati skaidro, viņa ir no Kaltenes, tāpēc viņas miera osta ir jūra un daba — Roja un Kolka. Lai gan ikdienā viņa ir komunikabla un gatava jokošanai, vislabāk Elīna atjaunojas vienatnē. Grāmatas, īpaši vēsturiskie romāni, mūzika un pavisam vienkāršs, nesteidzīgs sestdienas rīts ar labu seriālu fonā ir tas, kas palīdz kaprālei Elīnai Ķiršakmenei uzlādēt baterijas, lai atkal dotos dienestā un rādītu priekšzīmi citiem.