Pulkvežleitnants Edijs Prūsis dienesta gaitas Latvijas bruņotajos spēkos sāka pirms vairāk nekā divām desmitgadēm. Šodien viņš vada Latvijas kontingentu NATO miera uzturēšanas operācijā Kosovā (KFOR). Intervijā komandieris atskatās uz savu vairāk nekā 25 gadus ilgo militāro karjeru, raksturo Latvijas karavīru izaicinājumiem pilno ikdienu un atklāj, kā izdodas saliedēt vienotā dūrē karavīrus no dažādām Nacionālo bruņoto spēku vienībām.
Ceļš līdz komandiera amatam
Pulkvežleitnanta E. Prūša militārā karjera sākās 1999. gadā, uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas iestājoties Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Viņa dienesta pieredze ir daudzpusīga – no dienesta Zemessardzē Valmierā un Aizkrauklē līdz dažādiem amatiem Štāba bataljonā, kur viņš komandējis gan vadu, gan rotu, un vēlāk pildījis Štāba priekšnieka pienākumus.
Kosovas misija pulkvežleitnantam ir otrā starptautiskā pieredze; pirms tam, 2010. gadā, viņš dienēja Afganistānā. Lēmums doties uz Kosovu kontingenta komandiera amatā nebija viegls, taču tas balstīts uz ģimenes izpratni un atbalstu. "Mana sieva lieliski izprot, ko nozīmē šāds lēmums un kādi izaicinājumi ar to saistīti," atzīst komandieris.
Dažādas vienības, viena komanda
Viena no lielākajām pulkvežleitnanta E. Prūša prioritātēm, uzsākot misiju, bija kontingenta saliedēšana. Latvijas kontingentu Kosovā veido ne tikai Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīri, bet arī speciālisti no citām struktūrvienībām.
Šodien bažas ir izklīdušas. Pateicoties rūpīgam sagatavošanās posmam un karavīru profesionalitātei, kontingents strādā kā vienots mehānisms. Komandieris uzsver, ka misijā pieredzējušie karavīri ienes mieru un nosvērtību, savukārt jaunajiem tā ir nopietna un koncentrēta pirmā pieredze.
MP un tehniskais atbalsts: Misijas neredzamais mugurkauls
Īpaša loma kontingentā ir Militārajai policijai (MP) un Nodrošinājuma pavēlniecības speciālistiem. MP uzdevumi Kosovā ir daudzpusīgi – no patrulēšanas ielās un kārtības nodrošināšanas starp KFOR nāciju karavīriem līdz augstu amatpersonu pavadīšanai un kritiskās infrastruktūras apsekošanai.
Tikpat svarīgs ir tehniskais nodrošinājums. Latvijas kontingenta rīcībā ir vairāki desmiti militāro transportlīdzekļu, kuru apkope un remonts pilnībā notiek uz vietas bāzē. Automehāniķu profesionālisms, tostarp specifiskas zināšanas elektrotehnikā, garantē, ka tehniskais atbalsts ir augstākajā līmenī un visi uzdevumi tiek izpildīti precīzi.
Ikdiena starptautiskā vidē
Pulkvežleitnanta E. Prūša ikdiena paiet KFOR štābā, pildot sadarbības virsnieka pienākumus. Viņš atbild par civilo sadarbību un dažādu projektu koordinēšanu. Komunikācija ar sabiedrotajiem no daudzām valstīm ir intensīva, un galvenā darba valoda ir angļu.
Tikšanās ar vietējiem iedzīvotājiem – gan serbiem, gan albāņiem – parasti ir pozitīvas. "Cilvēki bieži ir pateicīgi par mūsu darbu, īpaši tajos gadījumos, kad tiek sniegta praktiska palīdzība. Var just, ka mūsu klātbūtne reģionā tiek novērtēta," stāsta komandieris.
Atziņas un vēlējums Latvijai
Lai gan misijas sākumā realitāte nedaudz atšķīrās no iepriekš izveidotajiem priekšstatiem par drošības riskiem, pulkvežleitnants lēmumu doties dienestā nav nožēlojis. Brīvajā laikā viņš ilgojas pēc ģimenes un sava hobija – makšķerēšanas, cerot pēc atgriešanās paspēt uz laivu sezonas atklāšanu.
Vērtējot Latvijas karavīru sniegumu, komandieris ir gandarīts: "Vislabāk mūsu darbu var novērtēt sabiedrotie. No viņiem dzirdam atzinīgus vārdus, ka Latvijas karavīri ir disciplinēti un profesionāli."
Tuvojoties Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai, pulkvežleitnants Edijs Prūsis sūta sveicienus mājās.
Miera uzturēšanas operācijā Kosovā Latvija piedalās ar vieglo kājnieku rotu, kas ir integrēta ASV vadītajā daudznacionālajā bataljonā. Latvijas karavīru galvenais uzdevums ir nodrošināt mobilo spēku aizsardzību, patrulēšanu, pūļa kontroles pasākumus un ātrās reaģēšanas spēju nodrošināšanu.
Jau vēstīts, ka 2021. gada jūnijā Latvija pēc 11 gadu pārtraukuma atsāka dalību KFOR. Ņemot vērā pieaugošo saspīlējumu pie Eiropas robežām un nepieciešamību situāciju stabilizēt, kā arī Latvijas apņemšanos pildīt saistības attiecībā pret NATO un saviem partneriem.
Balstoties uz ANO Drošības padomes 1999. gadā pieņemtu rezolūciju, NATO vadītā starptautiskā operācija Kosovā tika sākta 1999. gada jūnijā pēc ilgstoša starpetniska konflikta Balkānu reģionā, un tās galvenie uzdevumi ir drošas vides izveide un uzturēšana, kas garantē pārvietošanās brīvību visā Kosovas teritorijā visiem pilsoņiem neatkarīgi no viņu etniskās izcelsmes. Tāpat operācijas uzdevums ir atbalstīt un koordinēt starptautiskās humānās palīdzības centienus, atbalstīt un koordinēt Kosovas drošības spēku pilnveidi, kā arī atbalstīt miermīlīgas, stabilas, demokrātiskas un daudz etniskas Kosovas attīstību.
