Kremļa režīms agresorvalstī krievijā šoruden visiem spēkiem centīsies noorganizēt un aizvadīt tā sauktās “parlamenta vēlēšanas”, lai pēc tām iegūtu varas mandātu tālākajām agresīvajām darbībām pret Ukrainu. Taču krievijas iekšienē turpina pieaugt neapmierinātība ar kara noziedznieka un diktatora Vladimira Putina režīmu. Tāpēc nevar izslēgt scenāriju, ka režīmam kritiskos apstākļos krievija var atcelt plānotās vēlēšanas un to vietā izsludināt kara stāvokli, kas ļautu esošajai varai palikt nemainīgai. Tā portāla “Sargs.lv” raidierakstā “Droši ir zināt” sacīja politikas zinātņu doktors un ilggadējs krievijas politisko procesu pētnieks Andis Kudors.
Viņš atzina, ka kremļa režīms visiem spēkiem vēlas sarīkot vēlēšanas. Tiesa, tās nebūs nedz godīgas, nedz atklātas. A. Kudora ieskatā, tā būs demokrātiskā procesa imitācija, kurai ir vairāki mērķi.
Pirmais no tiem — ārvalstīs parādīt, ka krievijā pastāv demokrātija un tauta ir pārapstiprinājusi valdošo režīmu. Otrs — šādā veidā pārapstiprināt paša noziedzīgā režīma leģitimitāti.
Tomēr A. Kudora ieskatā panākt puslīdz ticamu rezultātu pat ar balsojuma viltošanu Putina režīmam šoreiz būs krietni izaicinošāk. Pēc piecus gadus ilgušās agresijas pret Ukrainu vienkāršie krievi savā ikdienā arvien pamanāmāk saprot, ka karš postoši skar ikvienu no viņiem.
Viņš gan uzsvēra, ka krievijas režīms jau gadiem ir pieradis melot, tādēļ vēlēšanu rezultātu viltošana kārtējo reizi būs novērojama arī septembrī. Turklāt, pat ja galvenajai varas partijai tā saukto “oficiālo balsu” būs mazāk, režīms gala rezultātu sakompilēs, talkā ņemot tā saukto “sistēmisko opozīciju” un šo partiju balsis, kas patiesībā ir uzskatāmas par Kremļa varas satelītiem.
Kā piemēru eksperts min agresorvalstī pazīstamās blogeres un izklaides industrijas pārstāves Viktorijas Boņas veltīto videouzrunu diktatoram V. Putinam. Tajā blogere veltīja kritiku krievijā notiekošajam un aicināja tautu uz protestiem. Lai gan viņas rīcību asi kritizēja Kremļa režīma galvenais propagandists Vladimirs Solovjovs, pēcāk viņš blogerei bija spiests atvainoties. Kā uzsver A. Kudors, tieši Solovjova atvainošanās liecina, ka šāds rīkojums tiešā veidā dots no Kremļa informācijas politikas veidotājiem.
Lai gan šobrīd viss liecina, ka tā sauktās “parlamenta vēlēšanas” krievijā septembrī varētu notikt, nevar izslēgt iespēju, ka, vēl vairāk pasliktinoties iekšpolitiskajai situācijai un pieaugot sabiedrības neapmierinātībai ar varas partiju “Vienotā krievija”, režīms varētu pasludināt kara stāvokli. Tas ļautu vēlēšanas nerīkot un sabiedrisko procesu kontroli padarīt vēl ciešāku.
Iemesls šādam scenārijam ir krievijas karaspēka bēdīgais stāvoklis pirms teju pieciem gadiem sāktajā agresijā pret Ukrainu, kur krievijas armija ik dienu cieš lielus dzīvā spēka un tehnikas zaudējumus. Lai situāciju uzlabotu un gūtu kaut jel kādus panākumus, ģenerāļi Putinam pieprasa veikt mobilizāciju. Tomēr mobilizācijas iespēja sabiedrībā tiek uzlūkota ar bailēm, tādējādi šāds lēmums būtu ārkārtīgi nepopulārs. Kā tā tiks paveikta, šobrīd nav skaidrs.
Kā norāda eksperts, tam jau ir vairāki priekšnosacījumi. Piemēram, Maskavas pareizticīgā baznīca agresiju pret Ukrainu, pārkāpjot jebkuras kristīgās baznīcas normas, nosaukusi par “svēto karu”. Tāpat vērojama retorikas maiņa krievijas oficiālajā propagandā. Vēl salīdzinoši nesen krievijas iebrukumu Ukrainā par “karu” nosauca Putina preses sekretārs un Kremļa galvenais runasvīrs Dmitrijs Peskovs. Terminoloģijas maiņa, aizstājot vārdu salikumu “speciālā militārā operācija” ar vārdu “karš”, vērojama arī citu oficiālo amatpersonu un propagandistu publiskajā komunikācijā. “Kā visi zinām, agrāk par vārda “karš” lietošanu sēdināja cietumā,” piebilst A. Kudors.
Kā uzsver politologs, Kremlī aizvien uzskata — par spīti sabiedrības neapmierinātībai un nepopulāriem lēmumiem (kāds noteikti būtu lēmums par jaunu mobilizācijas vilni), valdošais režīms ir pārliecināts par savu spēju saglabāt varu.
Vienlaikus A. Kudors atzina, ka Putina vadītais režīms šādai situācijai ir laicīgi gatavojies, izveidojot iekšējo nemieru un dumpju apspiešanai domāto Nacionālo gvardi [Rosgvardija] ar bijušo diktatora miesassargu ģenerāli Viktoru Zolotovu priekšgalā.
Kā atzīmēja eksperts, šobrīd diktatora V. Putina leģitimitāte krievijas sabiedrībā turas uz bailēm no ārējā ienaidnieka un pastāvīga konflikta ar Ukrainu. Ja tāda vairs nebūs, sabiedrība politiķiem arvien vairāk sāks uzdot nepatīkamus jautājumus par notiekošo pašu mājās.
Pilnu interviju ar krievijas politisko procesu pētnieku A. Kudoru skaties šeit:
