A. Kudors: kremlis centīsies noorganizēt "vēlēšanas", taču nevar izslēgt kara stāvokļa pasludināšanu

Viedoklis
Sargs.lv
Vēlēšanas krievijā
Foto: Atlantic Council

Kremļa režīms agresorvalstī krievijā šoruden visiem spēkiem centīsies noorganizēt un aizvadīt tā sauktās “parlamenta vēlēšanas”, lai pēc tām iegūtu varas mandātu tālākajām agresīvajām darbībām pret Ukrainu. Taču krievijas iekšienē turpina pieaugt neapmierinātība ar kara noziedznieka un diktatora Vladimira Putina režīmu. Tāpēc nevar izslēgt scenāriju, ka režīmam kritiskos apstākļos krievija var atcelt plānotās vēlēšanas un to vietā izsludināt kara stāvokli, kas ļautu esošajai varai palikt nemainīgai. Tā portāla “Sargs.lv” raidierakstā “Droši ir zināt” sacīja politikas zinātņu doktors un ilggadējs krievijas politisko procesu pētnieks Andis Kudors.

Viņš atzina, ka kremļa režīms visiem spēkiem vēlas sarīkot vēlēšanas. Tiesa, tās nebūs nedz godīgas, nedz atklātas. A. Kudora ieskatā, tā būs demokrātiskā procesa imitācija, kurai ir vairāki mērķi.

Pirmais no tiem — ārvalstīs parādīt, ka krievijā pastāv demokrātija un tauta ir pārapstiprinājusi valdošo režīmu. Otrs — šādā veidā pārapstiprināt paša noziedzīgā režīma leģitimitāti.

“Skaidrs, ka tā būs vēlēšanu imitācija. Tur nav un nekad nav bijusi demokrātija, bet režīmam vajag kaut kādu soli, kādu aktu, lai Rietumos esošajai sabiedrības daļai, kura aizvien slimo ar “Šrēdera slimību” – Rietumvalstu politiķiem, kuri sevi aizvien turpina mānīt ar domu, ka krievijā ir demokrātija – apstiprinātu, ka tauta nobalsoja, tātad režīmam kaut kāda jēga un leģitimitāte ir,” skaidroja pētnieks.

Tomēr A. Kudora ieskatā panākt puslīdz ticamu rezultātu pat ar balsojuma viltošanu Putina režīmam šoreiz būs krietni izaicinošāk. Pēc piecus gadus ilgušās agresijas pret Ukrainu vienkāršie krievi savā ikdienā arvien pamanāmāk saprot, ka karš postoši skar ikvienu no viņiem.

“Varas partija “Vienotā krievija” parasti Maskavā un Sanktpēterburgā vēlēšanās savāca tikai aptuveni 30% balsu. Iemesls tam bija tāds, ka šajās pilsētās tomēr dzīvoja krievijas sabiedrības izglītotākā daļa. Tagad tā ir prom. Otrs faktors — sabiedrības neapmierinātība ar degošajām “Wildberries” noliktavām ir liela. Ukrainas triecieni un to radītais degvielas deficīts skar ikvienu. Pat tā sauktie “Z-blogeri” ir neapmierināti, ka Ukraina netiek iekarota, turklāt tā spēj pārcelt karadarbību uz krieviju,” skaidroja A. Kudors.

Viņš gan uzsvēra, ka krievijas režīms jau gadiem ir pieradis melot, tādēļ vēlēšanu rezultātu viltošana kārtējo reizi būs novērojama arī septembrī. Turklāt, pat ja galvenajai varas partijai tā saukto “oficiālo balsu” būs mazāk, režīms gala rezultātu sakompilēs, talkā ņemot tā saukto “sistēmisko opozīciju” un šo partiju balsis, kas patiesībā ir uzskatāmas par Kremļa varas satelītiem.

“Ir tāds teiciens — ja tu nevari sabantuju apstādināt, tad nostājies tā priekšgalā. To krievi māk,” uzsver A. Kudors.

Kā piemēru eksperts min agresorvalstī pazīstamās blogeres un izklaides industrijas pārstāves Viktorijas Boņas veltīto videouzrunu diktatoram V. Putinam. Tajā blogere veltīja kritiku krievijā notiekošajam un aicināja tautu uz protestiem. Lai gan viņas rīcību asi kritizēja Kremļa režīma galvenais propagandists Vladimirs Solovjovs, pēcāk viņš blogerei bija spiests atvainoties. Kā uzsver A. Kudors, tieši Solovjova atvainošanās liecina, ka šāds rīkojums tiešā veidā dots no Kremļa informācijas politikas veidotājiem.

“Boņa varēja izraisīt vēl lielāku šūpošanos krievijas sabiedrībā, un Kremlis no tā nobijās. Tāpēc Solovjovs viņai atvainojās par asajiem vārdiem. Šoreiz viņi pa īstam satrūkās. Tas, ka tika noorganizēta Solovjova atvainošanās, notika tāpēc, ka situācija Kremļa režīmam šoreiz ir izteikti sliktāka nekā pirms 2021. gada vēlēšanām,” uzskata politologs.

Lai gan šobrīd viss liecina, ka tā sauktās “parlamenta vēlēšanas” krievijā septembrī varētu notikt, nevar izslēgt iespēju, ka, vēl vairāk pasliktinoties iekšpolitiskajai situācijai un pieaugot sabiedrības neapmierinātībai ar varas partiju “Vienotā krievija”, režīms varētu pasludināt kara stāvokli. Tas ļautu vēlēšanas nerīkot un sabiedrisko procesu kontroli padarīt vēl ciešāku.

Iemesls šādam scenārijam ir krievijas karaspēka bēdīgais stāvoklis pirms teju pieciem gadiem sāktajā agresijā pret Ukrainu, kur krievijas armija ik dienu cieš lielus dzīvā spēka un tehnikas zaudējumus. Lai situāciju uzlabotu un gūtu kaut jel kādus panākumus, ģenerāļi Putinam pieprasa veikt mobilizāciju. Tomēr mobilizācijas iespēja sabiedrībā tiek uzlūkota ar bailēm, tādējādi šāds lēmums būtu ārkārtīgi nepopulārs. Kā tā tiks paveikta, šobrīd nav skaidrs.

“Visi varianti ir iespējami, tāpēc no galda nenoņemam nevienu. Mobilizācija var būt slēpta. Tikpat labi režīms var ieslēgt skaļruņus un sākt atskaņot Otrā pasaules kara dziesmu “Vstavaj, strana ogromnaja”. [..] Ja režīms satrūksies pa īstam, tad gan viņi ieslēgs ruporus un paziņos, ka iepriekš sāktā agresija vairs nav “speciālā militārā operācija”, bet gan īsts “karš”,” uzskata A. Kudors.

Kā norāda eksperts, tam jau ir vairāki priekšnosacījumi. Piemēram, Maskavas pareizticīgā baznīca agresiju pret Ukrainu, pārkāpjot jebkuras kristīgās baznīcas normas, nosaukusi par “svēto karu”. Tāpat vērojama retorikas maiņa krievijas oficiālajā propagandā. Vēl salīdzinoši nesen krievijas iebrukumu Ukrainā par “karu” nosauca Putina preses sekretārs un Kremļa galvenais runasvīrs Dmitrijs Peskovs. Terminoloģijas maiņa, aizstājot vārdu salikumu “speciālā militārā operācija” ar vārdu “karš”, vērojama arī citu oficiālo amatpersonu un propagandistu publiskajā komunikācijā. “Kā visi zinām, agrāk par vārda “karš” lietošanu sēdināja cietumā,” piebilst A. Kudors.

Kā uzsver politologs, Kremlī aizvien uzskata — par spīti sabiedrības neapmierinātībai un nepopulāriem lēmumiem (kāds noteikti būtu lēmums par jaunu mobilizācijas vilni), valdošais režīms ir pārliecināts par savu spēju saglabāt varu.

“Iepriekš bija prognozes, ka gadījumā, ja Putins paaugstinās pensionēšanās vecumu, režīms to nepārdzīvos. Nekas nenotika. Viņš uzņēmās par to atbildību, un nekas nenotika. Tas nozīmē, ka režīma stresa testi ir bijuši. Pēc tiem nekas nenotika, taču Krievijā nevar izslēgt, kādā brīdī kaut kas arī var notikt,” sacīja eksperts, piebilstot, ka nemieri un dumpji agresorvalsts vēsturē allaž sākušies spontāni.

Vienlaikus A. Kudors atzina, ka Putina vadītais režīms šādai situācijai ir laicīgi gatavojies, izveidojot iekšējo nemieru un dumpju apspiešanai domāto Nacionālo gvardi [Rosgvardija] ar bijušo diktatora miesassargu ģenerāli Viktoru Zolotovu priekšgalā.

“Viņi [Putina varas elite] nerīkosies tā, kā rīkojās Gorbačovs. Viņi ir skaidri izvēlējušies — ja kaut kas sāksies, viņi nogalinās. Lukašenko bija gatavs nogalināt un izturēja. Arī Ziemeļkorejas režīms pastāv, pateicoties represijām. Tur, kur ir gatavi cirst galvas, režīmi var izturēt ļoti lielu spriedzi,” atzina A. Kudors. Tomēr viņš piebilda: krievija nav nedz Ziemeļkoreja, nedz Baltkrievija, tāpēc tālākos notikumus ir grūti prognozēt.

Kā atzīmēja eksperts, šobrīd diktatora V. Putina leģitimitāte krievijas sabiedrībā turas uz bailēm no ārējā ienaidnieka un pastāvīga konflikta ar Ukrainu. Ja tāda vairs nebūs, sabiedrība politiķiem arvien vairāk sāks uzdot nepatīkamus jautājumus par notiekošo pašu mājās.

“Lai gan režīms lielās, ka sankcijas to neietekmē, Ukrainas Bruņotie spēki ar lidrobotu triecieniem to dara lieliski. Ja ne pilnā mērā ietekmē ekonomisko, tad sabiedrības psiholoģisko stāvokli noteikti,” paskaidroja A. Kudors.

Pilnu interviju ar krievijas politisko procesu pētnieku A. Kudoru skaties šeit:

 

Dalies ar šo ziņu