Ukrainas Bruņoto spēku nesenie triecieni tirdzniecības kuģiem Kaspijas jūrā iezīmē būtisku kara ģeogrāfijas paplašināšanos un Kijivas pāreju pie mērķtiecīgas krievijas–Irānas militārās loģistikas graušanas starptautiskajos ūdeņos, norādīts Eiropas Politikas analīzes centra (CEPA) publicētajā analīzē. Kā savā pētījumā uzsver CEPA pētnieks Emils Avdaliani (Emil Avdaliani), šie triecieni publiski izgaismo Kaspijas jūru kā kaimiņvalstu militārā atbalsta artēriju un atsedz nopietnas Irānas aizsardzības vājības reģionā, vienlaikus piespiežot Teherānu atturēties no atklātas militāras atbildes praktisko ierobežojumu dēļ.
Saskaņā ar Irānas varasiestāžu sniegto informāciju, Ukrainas uzbrukumā kuģiem, kas kursēja starp krievijas un Irānas ostām Kaspijas jūrā, bojā gāja viens Irānas jūrnieks un trīs tika ievainoti. Incidenta rezultātā Teherāna izsauca Ukrainas pilnvaroto lietvedi, nosodot triecienu kā "savtīgu un noziedzīgu aktu".
Šis bija pirmais zināmais Ukrainas trieciens Irānas kuģim — iepriekš Kijiva bija uzbrukusi krievijas mērķiem pašā jūras akvatorijā un tās tuvumā. Reaģējot uz to, Irānas Ārlietu ministrija nosauca Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski par "Ukrainas režīma galvu" un solīja uz jūlija beigās notikušajiem triecieniem atbildēt. Vēlāk prezidents Zelenskis apstiprināja triecienus kuģiem, norādot, ka tie transportējuši ar Irānu saistītas militārās kravas, tādējādi kliedējot jebkādas šaubas par Kijivas nodomiem. Viens no mērķiem bija ceļā no krievijas ostas Astrahaņas uz Irānas ostu Anzali.
Juridiskais pamatojums un stratēģiskais aprēķins
Ukrainai jau vairākus gadus ir bijis vairāk nekā pietiekams juridiskais pamatojums vērsties pret Irānu. Neņemot vērā pat 2020. gada incidentu, kad Irānas pretgaisa aizsardzība notrieca Ukrainas pasažieru lidmašīnu, nogalinot 176 cilvēkus, Teherāna kopš 2022. gada ir sniegusi apjomīgu militāro palīdzību krievijai. Lai gan Irānas tiešās palīdzības pīķa periods ir pagājis, Ukrainas trieciena simboliskā nozīme laikā, kad ASV atrodas militārā konfrontācijā ar Islāma Republiku, ir nepārprotama.
No Kijivas skatupunkta, trieciens loģistikas ķēdei, kas savieno Irānu ar krieviju, rada ievērojamus zaudējumus abām valstīm. Tā vietā, lai mēģinātu pārtvert ieročus pēc tam, kad tie jau sasnieguši krieviju, Ukraina cenšas pārtraukt piegādes vēl pirms militārā aprīkojuma nonākšanas ražošanas un izmantošanas ciklā.
Savukārt Irānai sekas ir daudz plašākas. Teherāna pastāvīgi uzsvērusi, ka tā tieši nepiedalās krievijas karā pret Ukrainu, attēlojot komerciālo kuģošanu Kaspijas jūrā kā civilu darbību. Ukrainas uzbrukums šo retoriku grauj, publiski izgaismojot faktu, ka Kaspijas transporta tīkls ir kļuvis par neatņemamu krievijas kara mašīnas sastāvdaļu. Kaspijas jūra krievijai un Irānai ir izšķiroša, jo tā ir vienīgais tiešais savienojums starp abām valstīm — tieši pa šo ceļu 2022. gadā krievijā nogādāja pirmos Irānas "Shahed" dronus.
Irānas atbildes iespējas un militārās vājības
Irāna ir atturējusies no atklātas militāras atriebības. Lai gan daļa analītiķu to skaidro ar spriedzes mazināšanos pēc īsa Irānas un Ukrainas ārlietu ministru telefonsarunas, Teherānas vilcināšanos labāk izskaidro praktiski ierobežojumi.
Uzbrukums parāda, ka Irānai Kaspijas reģionā ir nopietnas vājības. Teherānas uzmanība galvenokārt ir pievērsta militārajai un drošības situācijai Persijas līcī, Irākā, kā arī Afganistānas un Pakistānas pierobežā. Tas nozīmē, ka Kaspijas jūra militārā ziņā ir vājāk aizsargāta — tas izskaidro, kāpēc ASV un Izraēla, kuru triecieni martā nodarīja smagus bojājumus Irānas jūras spēkiem, spējušas tur relatīvi viegli iznīcināt militāros mērķus.
Slēptā atriebība un Dienvidkaukāza faktors
Tādēļ Irānas atriebība varētu sekot vēlāk un daudz slēptākā veidā, visticamāk, ar krievijas un tās plašo izlūkošanas sakaru palīdzību. Piemēram, Irāna varētu palielināt raķešu komponenšu, dronu tehnoloģiju vai elektroniskās karadarbības sistēmu piegādes krievijai, ļaujot Maskavai radīt papildu zaudējumus Ukrainai. Maskava šādu atbalstu augstu vērtē, taču arī pati Irāna pašlaik izjūt būtisku bruņojuma un divējāda lietojuma komponenšu trūkumu pašas aizsardzībai. Tāpat ļoti ticami ir kiberuzbrukumi, ņemot vērā Irānas demonstrētās spējas ietekmēt ārvalstu infrastruktūru un valdības tīklus.
Vienlaikus uzmanību piesaista Ukrainas pieaugošā loma Dienvidkaukāzā. Kijiva pēdējā laikā aktīvi attīsta militāros un ekonomiskos sakarus ar Azerbaidžānu — valsti, kuru Irānas amatpersonas bieži apvaino Izraēlas izlūkdienestu izvietošanā. Baku ciešās saites ar Kijivu var vēl vairāk saasināt Teherānas bažas, īpaši ņemot vērā Azerbaidžānas interesi par Ukrainas bezpilota lidaparātu pieredzi un tehnoloģijām.
Triecieni pret Irānas un krievijas kuģiem Kaspijas jūrā apliecina, ka karš iziet tālu aiz tradicionālajām robežām. Ukrainas droni jau iepriekš apmeklējuši krievijas okupēto Abhāziju Gruzijā un Ziemeļkaukāzu. Kaspijas jūra, kas ilgi uzskatīta par slēgtu stratēģisko telpu starp krieviju, Irānu, Kazahstānu, Azerbaidžānu un Turkmenistānu, tagad pārtop par vēl vienu aktīvu ģeopolitiskās konkurences arēnu, kurā Ukraina mērķtiecīgi grauj plašāko loģistikas arhitektūru, kas uztur krievijas kara mašīnu.
