Gādājot par Ukrainas militāro vajadzību apmierināšanu, aizstāvoties pret Krieviju, nav saprātīgi bruņojumu atdot tādā veidā, ka tas vājinātu NATO Austrumu flangu, šādu viedokli intervijā "Latvijas Avīzei" paudis Vācijas vēstnieks Latvijā Kristians Helts.
Lūgts vērtēt nereti dzirdētos pārmetumus, ka Vācija it kā vilcinājusies ar militāro preču, tostarp tanku "Leopard", piegādēm Ukrainai, vēstnieks skaidrojis, ka salīdzinoši lēnajam procesam ir vairāki iemesli.
Viņš uzsvēris, ka šie tanki ir ieroču sistēma, no kuras ir jēga tikai tad, ja to nodrošina pietiekamā daudzumā. Tas arī bijis iemesls "Leopardu koalīcijas" radīšanai no vairākām NATO dalībvalstīm, kuru Vācija vada kopīgi ar Poliju. "Lai tanki Ukrainā tiešām kalpotu savam mērķim, nepieciešamas noteikta lieluma vienības," piebildis diplomāts.
Kā citu būtisku apsvērumu viņš minējis faktu, ka 2023. gadā Vācija ir vadošā valsts NATO īpaši augstās gatavības spēkos, kas prasa aptuveni 13 000 vācu karavīru ar aprīkojumu. "Un no kurienes tad galu galā nāk šie vācu tanki - tie nenāk no noliktavām, bet gan no bruņoto spēku aktīvajām tanku vienībām."
Vienlaikus Helts uzsvēris, ka Vācija starp Eiropas Savienības valstīm ir lielākais bruņojuma piegādātājs Ukrainai. "Jums jāatceras arī par pretgaisa aizsardzības tankiem, munīciju un vēl daudz citu bruņojuma bezgalgarajā sarakstā, kas izvietots mūsu Aizsardzības ministrijas mājas lapā. Ņemsim par piemēru pretgaisa aizsardzības sistēmu IRIS-T. Tā vēl nav pieejama mūsu pašu armijai, tomēr pašu pirmo šo sistēmu pa taisno nodevām Ukrainai."
Helts atzinis, ka gan Vāciju, gan citas NATO valstis Krievijas sāktais karš savā ziņā pārsteidzis nesagatavotas.