I. Mūrniece: NBS un Latvijas sabiedrība beidzot sāk atgūties no 1940. gada morālās traumas

Viedoklis
Sargs.lv
Ināra Mūrniece
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Mums ir fantastiski bruņotie spēki, kuri pēdējo gadu laikā piedzīvojuši strauju izaugsmi. Arī Latvijas sabiedrība ir kļuvusi daudz nobriedušākā un morāli spēcīgāka, lai vajadzības gadījumā visiem spēkiem aizstāvētu savu valsti. Tas nozīmē, ka Latvijas sabiedrība un bruņotie spēki sāk atgūties no 1940. gada traumas, kad bija “jāpaliek savās vietās” bez tiesībām pretoties. Tā intervijā portālam “Sargs.lv” atzīst aizsardzības ministre Ināra Mūrniece, kura šajā amatā stājās pēc astoņiem nostrādātiem gadiem Saeimas priekšsēdētājas pozīcijā.

Kā stāsta ministre, interese par aizsardzības nozari viņai bijusi allaž, turklāt iepriekšējā pieredze Saeimas priekšsēdētājas amatā tam nākusi tikai par labu. Iepriekš veiktais darbs, pārstāvot valsti ārpolitiski tik pat lielā mērā bija saistīts ar drošības jautājumu risināšanu.

Savos uzskatos I. Mūrniece ir stingra – valsts aizsardzības dienests tiks ieviests, NBS kaujas spējas tiks attīstītas, un finansējuma pieaugums nozarei gaidāms straujāks nekā iepriekš paredzēts. Vienlaikus šajā procesā nebūs vietas korupcijai.

Sarunā ar “Sargs.lv” ministre neslēpj -  viņai nepatīk tie vīrieši, kuri kara gadījumā gatavi bēgt no Latvijas, pārlaižot grūtības citās, daudz drošākās un mierīgākās valstīs, kamēr pārējai Latvijas sabiedrībai nāktos karot ar iebrucējiem. Tā vietā viņa iesaka ņemt piemēru no Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska, kurš mūsdienu Rietumu patērētāju sabiedrības pasaulē atgriezis tādas vērtības kā drosme, vīrišķība un pašaizliedzība, pildot savu pienākumu pat vislielāko draudu apstākļos.

Atgriešanās pie saknēm

I. Mūrniece divus Saeimas sasaukumus pēc kārtas pildījusi Saeimas priekšsēdētājas amata pienākumus. Viņa atgādina – sākotnēji kā aizsardzības ministres kandidāte viņa virzīta pirms 13. Saeimas vēlēšanām. Arī strādājot Saeimas priekšsēdētājas amatā, darbs ar valsts drošības jautājumiem bijis teju nemitīgs.

Image
Ināra Mūrniece
Foto: Reinis Inkēns/Saeima
“Ārpolitika pēdējos gados ir tik cieši savijusies ar drošības politiku - tās ir vienas monētas divas puses. Saeimas priekšsēdētājs ir tā amatpersona, kura valsti pārstāv ārpolitikā. Šajā darba laukā ir arī ļoti daudz drošības jautājumu,” viņa stāsta.

Tomēr interese par valsts drošību pašreizējai aizsardzības ministrei radusies vēl agrāk, pildot žurnālistes darbu deviņdesmito gadu sākumā. Par šo laiku viņa stāsta ar lepnumu un īpašu siltumu.

“Tolaik Nacionālie bruņotie spēki Latvijā tikai veidojās, notika Krievijas armijas izvešana, veidojās Zemessardze. Cilvēkos bija ļoti daudz gribas veidot pašiem savus bruņotos spēkus un Zemessardzi. Pretstatā padomju armijai, uz ko Latvijā allaž raudzījās kā uz okupācijas armiju, tā beidzot bija mūsu - Latvijas armija ar zelta saulīti kokardē,” viņa atminās.

Esot žurnāliste, I. Mūrniece viesojusies daudzās Zemessardzes vienībās, un tās izveides process atstājis uz viņu personīgu iespaidu. Nu jau aizsardzības ministres amatā, viņa atkal tikusies ar daudziem no tā laika karavīriem un zemessargiem, un ministre atzīst, ka “daudzi no viņiem vēl aizvien ir “vella pulvera” pilni”.

“Pa šiem gadiem mūsu bruņotie spēki ir fantastiski izauguši un modernizējušies. Mums ir fantastiski un profesionāli bruņotie spēki, mēs esam NATO sastāvā, mēs zinām savus attīstības plānus un zinām, kāpēc mums ir jāuzlabo valsts aizsardzības sistēma,” viņa saka.

Valsts aizsardzības dienests kā pamats spēcīgai aizsardzības sistēmai

Kā savas kadences galveno prioritāti I. Mūrniece min valsts aizsardzības dienesta (VAD) ieviešanu.

 “Mēs veidosim pilnībā apmācītas, ekipētas un apgādātas rezerves vienības, kuras tiks regulāri apmācītas arī pēc aktīvā dienesta,” saka aizsardzības ministre.  

Viņa atzīst, ka kopš sākotnējās idejas par VAD ieviešanu diskusiju bijis daudz. Arī Latvijas sabiedrība, I. Mūrnieces ieskatā, šobrīd ir gatavāka pieņemt šo ideju.

Image
karavīri
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Ministre atgādina, ka diskusiju par valsts aizsardzības dienesta ieviešanu jau pirms vairākiem gadiem aizsāka Nacionālā Apvienība. Tika sagatavots likumprojekts, kas tomēr neguva nepieciešamo atbalstu. Pārņemot VAD likumprojektu no 13. Saeimas, tas ticis būtiski pārstrādāts un uzlabots.

Lai arī likuma virzības gaitā sabiedrībā bijušas plašas diskusijas par to, vai šāds dienests vispār nepieciešams un kam tajā dienēt, ministre ir pārliecināta, ka aizvadītā pusgada laikā sabiedrība ir daudz gatavāka VAD ieviešanai.

Viņa atgādina, ka pirms piesaukt NATO 5. panta sabiedroto saistības pret Latviju, pašai Latvijas sabiedrībai jāatceras 3. pantā teiktais. Tas nosaka katras NATO dalībvalsts pienākumu primāri rūpēties par savas drošības nodrošināšanu. Tikmēr iebildumos un skeptiskajos viedokļos, kas vērsti pret VAD, ministre saskata ne tikai bruņoto spēku, bet arī visas Latvijas sabiedrības psiholoģisko traumu, ko nācās piedzīvot līdz ar padomju okupāciju 1940. gadā.

“Mūsu bruņotie spēki un Zemessardze kopš dibināšanas ir dzīvojusi ar milzīgu patriotisma izjūtu, bet vienlaikus milzīgu morālo traumu. 1940. gadā tika izpildīta pavēle – “palikt savās vietās” un nepretoties. Vainas apziņa par iepriekšējo paaudžu un politiķu kļūdainajiem lēmumiem aizvien ir dzīva. Tas nozīmē, ka tautas izpratne par godu, misiju un dienestu ir salīdzinoši augsta. Iepriekš pieņemtie likuma grozījumi, kas ne tikai ļauj, bet arī liek pretoties iebrucējam bruņota iebrukuma gadījumā, bija viens solis uz priekšu, lai mazinātu šo vainas apziņu. Pēc šī likuma pieņemšanas vainas apziņa par toreizējo nepretošanos nedaudz mazinājās. VAD ieviešana ir nākamais solis,” viņa secina.

Daudziem pārdomāt savu nostāju lika arī Krievijas agresija pret Ukrainu. “Mēs redzam, kā karo Krievija. Tā iznīcina civiliedzīvotājus un bērnus, infrastruktūru. Tā dara visu, lai izmērdētu Ukraiņu tautu.  Krievijas rīcība un tās barbariskās kara vešanas paņēmieni mainījuši izpratni ne tikai Latvijā, Ukrainā un Austrumeiropā, bet arī visā NATO kopumā,” atzina I. Mūrniece.

Turklāt VAD ieviešana ir daļa no visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas attīstības Latvijā. Tās svarīga sadaļa ir ne tikai VAD, bet arī valsts aizsardzības mācība Latvijas skolās, kas jau drīzumā kļūs par obligātu priekšmetu.

Vaicāta, kā iedrošināt vecākus runāt ar saviem bērniem par VAD un kā iedrošināt viņus doties dienēt, ministre aicina atcerēties Zemessardzes dibināšanu, kad daudziem pilsoņiem došanās dienestā šķita pašsaprotama. Kopš tā laika bruņotie spēki ir kļuvuši par profesionāliem un NATO standartiem atbilstošiem spēkiem.

Image
karavīri
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

“Tā ir vieta, kur attīstīties un iegūt personības briedumu. Iespējams, kādam jaunietim šis gads būs nepieciešams, lai saprastu, ko dzīvē darīt tālāk. Citam tā izrādīsies nākamā darba vieta. Mēs no savas puses dosim iespēju turpināt dienestu visiem jauniešiem,” viņa sacīja.

Vienlaikus ministre atzina – mūsdienu jauniešu priekšstatu par dienestu drīzāk veidos to jauniešu pieredzes stāsti, kuri būs iestājušies dienestā pirmie – šogad vēl brīvprātīgi.

“Katram cilvēkam ir svarīga emocionālā un racionālā pieredze. [..] Pirmie brīvprātīgie dienēs Ādažos – turpat, kur mūsu sabiedrotie. Viņi trenēsies kopā ar mūsu sabiedrotajiem. Tam vajadzētu kļūt par stimulu brīvprātīgi pieteikties dienestā arī citiem jauniešiem,” viņa atzina.

Lai gan pagaidām Saeima vēl nav pieņēmusi Valsts aizsardzības dienesta likumu, tā virzība ir raita, atrisinot daudzas līdzšinējās neskaidrības. Arī koalīcijas partneru vidū VAD ieviešanai ir pilnīgs atbalsts. Jauno VAD karavīru apmācībai šī gada budžetā  piešķirti 3,2 miljoni eiro. Vajadzības gadījumā Aizsardzības ministrija gatava paplašināt arī savu infrastruktūru, pārņemot savā pārziņā un atjaunojot slēgtās internātskolas vai citus objektus, kurus būtu iespējams pārveidot par VAD karavīru kazarmām.

“Jāteic, ka tā ir visbūtiskākā reforma mūsu aizsardzības jomai. [..] Mums nevajag, lai šis dienests būtu vienkārši simbolisks – ar mazu iesaukto skaitu. Mums ir nepieciešams, lai tas būtu efektīvs. [..] Brīdinu, ka mēs turpināsim uzturēt ambīciju par labi apmācītu, pilnībā apgādātu un apbruņotu rezerves vienību izveidi,” uzsvēra I. Mūrniece.

Straujāka spēju nostiprināšana

Kā otro prioritāti ministre min tālāku NBS kaujas spēju stiprināšanu, ieviešot gan vidējā darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmas, iegādājoties krasta aizsardzības raķetes un tālās darbības precīzās artilērijas raķešu sistēmas HIMARS.

“Esmu gandarīta, ka šiem mērķiem ir piešķirts ievērojams finansējums. Koalīcijā ir vienošanās, ka šie līdzekļi ir nepieciešami, lai mēs varētu iegādāties to, kas ir vajadzīgs, turklāt mēs to izdarīsim krietni agrāk nekā tas bija plānots iepriekš,” teica ministre.

Image
HIMARS
Foto: št.vsrž. Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija
Krievijas iebrukums Ukrainā arī licis daudz straujāk virzīt uz priekšu plānoto aizsardzības izdevumu palielinājumu – ja iepriekš 3% finansējumu no valsts iekšzemes kopprodukta aizsardzības nozare sliecās sasniegt 2027. gadā, tad līdz ar NBS spēju attīstības projektu ātrāku ieviešanu, šis līmenis tiks sasniegts ātrāk. “Cik strauji, to vēl neprognozēšu, bet tas būs ātrāk,” viņa piebilda.

Vienlaikus I. Mūrniece uzsvēra – pieaugot finansējumam, attieksme pret jebkura veida korupciju būs neiecietīga. “Tā būs nulles tolerance jebkurām koruptīvām darbībām,” viņa piebilda.

Dalies ar šo ziņu