Viedoklis: Jo sliktāk Kremlim iet, jo vairāk saasinās kodolšantāža

Viedoklis
LETA
Jānis Sārts
Foto: Evija Trifanova/LETA

Krievijas kodolšantāžas drauds varētu pieaugt proporcionāli Ukrainas panākumiem frontē, tomēr Rietumiem nevajadzētu ļauties panikai, norādījis NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra "Stratcom" vadītājs Jānis Sārts.

"Ir liels prieks par Ukrainas panākumiem kaujas laukos, bet atcerēsimies, ka jo sliktāk Kremlim iet, jo vairāk saasinās kodolšantāža. Tam šobrīd jābūt gataviem, un nevajag uz to "iekrist"," mikroblogošanas vietnē "Twitter" norādījis Sārts.

Papildinot savu viedokli, Sārts teica, ka savā ziņā iepriekš kodolšantāža pierādījusi sevi kā neveiksmīgu, tomēr tas nenozīmē, ka krievi neturpinās to darīt.

"Man, protams, bija liels prieks, ka Zaporižjas atomelektrostacijas aktīvā darbība tiek izbeigta. Bet tas, ka retorika varētu pieaugt - noteikti tā tas būs. Tā ir gandrīz refleksija - tikko krieviem sliktāk iet, viņi jūtas vairāk apdraudēti un tas notiek. Vienīgais, kas varbūt bremzē, ir šā brīža Krievijas stratēģija, proti, viņiem izlikties, ka nekas īpašs nav noticis. Bet šo ilgi nevarēs noturēt un nāksies arvien vairāk atzīt, ka iet sliktāk frontē. Un tad droši vien šī šantāža vairāk nāks ārā," norādīja Sārts.

Kopumā droši vien kodolšantāža tiktu mērķēta pa Rietumiem. "Ja viņi būtu prātīgi, tad saprastu, ka Ukrainā tas nestrādātu, tāpēc vienīgā cerība viņiem būtu Rietumi," piebilda Sārts.

Vaicāts, kā Rietumiem vajadzētu rīkoties, lai "neiekristu" šādas šantāžas gadījumā, Sārts norādīja, ka vajadzētu atgriezties pie tā, kas jau skaidri nostrādājis, proti, likt Krievijai skaidri saprast, "kas būtu, kas nebūtu pieņemami un pie zināmām rīcībām no Krievijas puses sekotu atbildes soļi". Vienlaikus šādai šantāžai nedrīkstētu ļaut ietekmēt Rietumu diskursu un lēmumus attiecībā uz atbalstu Ukrainai.

"Galvenais ir neiekrist uz to, lai nesāktos panika, ka viņi varētu kaut ko izdarīt un tāpēc mēs labāk piebremzēsim atbalstu," brīdināja Sārts.

Jau ziņots, ka naktī uz 29. augustu Ukrainā sākās pretuzbrukums, ko daži militārie analītiķi uzskata par visvērienīgāko atbildi krievu iebrukumam kopš kara sākuma.

Ukrainas armija kopš septembra sākuma atbrīvojusi 2000 kvadrātkilometru lielu Ukrainas teritoriju, sestdien vakara uzrunā sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Krievijas karaspēka apakšvienības Dņepras labajā krastā ir gatavas nolikt ieročus, un meklē iespējamos kontaktus ar Ukrainas armiju, pirmdien pavēstījusi Ukrainas armijas operatīvā štāba "Dienvidi" preses centra priekšniece Natālija Gumeņuka.

Dalies ar šo ziņu