Krievijas karaspēka savilkšana Ukrainas pierobežā, Putina atklātie draudi un vēlme sašķelt NATO ir satraucoša. Tā kā Baltais nams vilcinās un Kremlis draud, ir pienācis laiks apsvērt, ko mēs varam darīt, lai palīdzētu Ukrainai, raksta Eiropas politikas un analīzes centra (CEPA) pētnieks un bijušais ASV Armijas komandieris Eiropā, atvaļināts ģenerālleitnants Bens Hodžs (Ben Hodges).
“Šodien es esmu vairāk nobažījies nekā pirms nedēļas, ka Kremlis varētu spert nākamos soļus konflikta eskalēšanai,” tā savus secinājumus īsumā apraksta eksperts.
Viņš norāda - brīdī, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins atklāti draud NATO, ir pienācis laiks ņemt to vērā. Izvirzot nereālas prasības, kuru mērķis ir nodrošināt alianses sašķelšanu, Rietumu valstis vairs nevar noliegt, ka karš ir vairāk nekā iespējams. Tādēļ jau laikus jāspēj atbildēt uz šādiem jautājumiem - ja atturēšana neizdosies un Krievijas bruņotie spēki tomēr spers nākamo soli kinētiskajās operācijās, kā tas izskatīsies? Un ko Rietumu valstīm vajadzētu darīt?
Ja Krievijas spēki sāks jaunas kinētiskās operācijas, kas pārsniegs līdzšinējo septiņus gadus ilgušo karu Austrumukrainā, tas sekos pēc kāda Kremļa iegansta, lai attaisnotu "humāno spēku" izvietošanu izdomātas problēmas risināšanai, spriež B. Hodžs.
Ideja par "mazajiem zaļajiem cilvēciņiem", kurus krievi bez atpazīšanas zīmēm izmantoja, lai ieņemtu Krimu, tagad šķiet gandrīz komiska, jo tas, kas sekos, būs daudz sarežģītāks. Krievijas Speciālo uzdevumu brigādes uzbruks galvenajiem mērķiem visā Ukrainā, gan ar mērķi mulsinātu un maldinātu, gan arī, lai neitralizētu lēmumu pieņemšanu. Savukārt Krievijas rīkoti kiberuzbrukumi, Krievijas Jūras kara flotes raķešu triecieni, ko papildinās Krievijas gaisa spēku uzlidojumi ievadīs uzbrukuma nākamoposmu, kura mērķis būs paralizēt Ukrainas komandvadību, sakarus un transportu. Lai sagrābtu svarīgāko infrastruktūru, tiks iesaistīti Krievijas Gaisa desanta spēki, kuri, no vienas puses, var pārvietoties ātri, taču ilgstoši bez apgādes un atbalsta nespēj noturēt savas pozīcijas.
Viņš atgādina, Krievija ir izvietojusi spēkus vairākās frontēs, ne tikai uz sauszemes. Tās Kaspijas jūras flotile pēc aizvadītā gada aprīlī notikušajām "mācībām" tā arī neatgriezās Kaspijas jūrā. Tā joprojām atrodas Azovas jūrā un ir piedalījusies mācībās, lai trenētu spēju veikt jūras desanta operācijas. Krievijas ģenerāļiem tomēr būs jāņem vērā laika un telpas faktori, jo īpaši tagad, kad abām pusēm ir bezpilota lidaparāti, tāpēc gari konvoji un lieli transportlīdzekļu/iekārtu sablīvējumi var kļūt par vieglu mērķi, virzoties uz fronti. Tāpēc Krievijas bruņotie spēki virzīsies pa vairākiem paralēliem maršrutiem, lai izkliedētu savu spēku koncentrāciju, iespējams, iebrukumu virzot pat no ziemeļiem un cauri Baltkrievijas teritorijai.
Atvaļinātais ģenerālleitnants B Hodžs atgādina, ka ASV izlūkdienestu ieskatā, šobrīd Krievija Ukrainas robežu tuvumā savilkusi 175000 karavīru lielus spēkus.
Viņš atzīst, Krievu militārā dzelzceļa izmantošana vienmēr ir pārsteigusi. Krievijas bruņotie spēki pēc iespējas vairāk pārvietojas pa dzelzceļiem, tādējādi cenšoties lai nokļūtu pēc iespējas tuvāk uzbrukuma pozīcijām. Lai gan Krievijas bruņotie spēki saprot, ka ASV un NATO novēro viņu kustību (izmantojot visdažādākās metodes, tostarp satelītus, ar sensoriem aprīkotas izlūkošanas lidmašīnas utt.), tāpēc lietā tiek likta maldināšana, līdzīgi kā ēģiptieši spēja noslēpt savu spēku koncentrāciju no Izraēlas izlūkdienestiem, gatavojoties "Pastarās dienas" jeb "Jom-Kipur" karam 1973. gadā.
"Tātad, ko mēs varam darīt, lai stiprinātu mūsu atturēšanas centienus un ietekmi? Skaidrs, ka ASV valdība apsver iespēju palielināt palīdzību Ukrainai un, kā ziņots, ir nosūtījusi uz šo valsti kiberkaraspēka vienības gaidāmajai Krievijas digitālajai ofensīvai. Taču tās vēstījums nebūt nav konsekvents, jo ir aizturēta svarīga pretuguns radaru Q36 krava. Baltajam namam ir jāvienojas par savu vēstījumu un jāturas pie tā," uzskata B. Hodžs.
Viņaprāt, ir daudz saprātīgu pasākumu, ko var veikt, saskaņojot rīcību ar sabiedrotajiem, lai palīdzētu draudzīgās valsts aizsardzībai.
Atvaļinātais ASV armijas ģenerālleitnants uzskaitījis vairākus ieteikumus, kā varētu atbalstīt Ukrainu:
1) nekavējoties atsākt visa apsolītā aprīkojuma piegādi un piegādāt spējas, kas varētu dot tūlītēju efektu, bez ilgas apmācības un lielām papildus izmaksām;
2) atbalstīt integrētās pretgaisa/raķešu aizsardzības apmācību (pat ja tās tiek veiktas Ramšteinas Gaisa spēku bāzē Vācijā);
3) atbalstīt mobilitātes mācības Ukrainā (izvērsts konflikts būs daudz mobilāks nekā pēdējo sešu gadu kaujas);
4) atbalstīt papildu bezpilota lidaparātu piegādes no Turcijas vai ASV;
5) uzlabot Ukrainas krasta pretkuģu raķešu spējas un atbalstīt Ukrainas teritoriālo spēku un Nacionālās gvardes apmācību (klasiska ASV armijas speciālo spēku "zaļo berešu" operācija).
B. Hodžs arī izklāsta četras idejas, kuras, viņaprāt, vajadzētu apsvērt:
1) Paziņot par NATO Melnās jūras reģiona stratēģijas izstrādi, kas ietvers diplomātisko un ekonomisko attīstību, ko papildinās pastiprināta sadarbība drošības jomā ar visiem mūsu partneriem un sabiedrotajiem reģionā, tostarp atjaunot centienus uzlabot attiecības ar mūsu sabiedrotajiem Turcijā. Lielākā daļa diskusiju un paziņojumu no Baltā nama pēdējo nedēļu laikā attiecas uz politiskiem lēmumiem (piemēram, vai piešķirt Ukrainai vairāk prettanku raķešu "Javelin".) Tas nav stratēģijas jautājums.
2) Paziņot Maskavai, ka Krievijas zemūdeņu veiktie biežie Montrē konvencijas XII panta pārkāpumi ir pievērsuši uzmanību un varētu izraisīt ierobežojumus turpmākai Krievijas Jūras spēku kustībai caur Turcijas šaurumiem. Turcijai ir vairākas sviras, ar kuru palīdzību tā varētu panākt Montrē konvencijas izpildi. Acīmredzot tam būtu nepieciešama plaša diplomātiskā sadarbība starp ASV un Turciju.
3) Informēt, ka mēs apsveram iespēju bloķēt Krievijas jūras spēku bāzi Tartusā, Sīrijā.
4) Veikt pasākumus, lai Melnās jūras flotes komandieris justos neērti savā pretliumīgi pārņemtajā bāzē Sevastopolē, okupētajā Krimā un tāpat justos arī Kaspijas jūras flotes komandieris, kura kuģi joprojām atrodas Azovas jūrā. Piemēram, paziņot par pretkuģu spēju un jūras bezpilota sistēmu piegādi Ukrainai vai pastiprināti caur NATO jūras spēku spēju izvietošanu, ievērojot Montrē konvencijas ierobežojumus. Šobrīd mēs neesam ne tuvu šim līmenim.
Ģenerālleitnants (atvaļināts) Bens Hodžs ir Eiropas Politikas un analīzes centra (CEPA) pētnieks. No 2014. līdz 2017. gadam viņš bija ASV armijas Eiropā komandējošais ģenerālis.
