VUGD priekšnieks: biežākie ugunsgrēku iemesli skaidrojami ar cilvēku neuzmanīgu rīcību

Viedoklis
Sargs.lv
Image
Gaisa spēku ugunsdzēsējs mācību laikā ASV
Foto: vsrž. Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija

Gandrīz katru dienu ugunsdzēsēji glābēji Latvijā dodas uz izsaukumiem, kuros uz plīts piededzis ēdiens, radot spēcīgu sadūmojumu. Līdztekus ik gadu tiek dzēsti vairāk nekā 500 ugunsgrēki, kuros netīrītu skursteņu dēļ dūmvados deg sodrēji. Diemžēl saglabājas arī liels ugunsnelaimēs bojāgājušo skaits. Turklāt joprojām vērojama tendence, ka biežākais traģisko ugunsnelaimju iemesls ir saistīts tieši ar cilvēku neuzmanīgu rīcību. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks ģenerālis Oskars Āboliņš intervijā “Sargs.lv” skaidro, kā rīkoties ugunsgrēku gadījumos un kādi galvenokārt ir ugunsnelaimju izcelšanās iemesli.

Gads vēl nav beidzies, tomēr VUGD rīcībā esošie statistikas dati liecina, ka tas varētu būt līdzīgs iepriekšējam gadam. Jau otro gadu pēc kārtas būtiski sarucis kūlas ugunsgrēku skaits. Neraugoties uz karstumu un sausumu vasaras sākumā, meža un sausās zāles ugunsgrēku skaits būtiski nepieauga. Tāpat to izcelšanās iemesls bija nevis lielais karstums, bet gan cilvēku neapdomīga rīcība – nomesti nenodzēsti izsmēķi un bez uzraudzības atstāti vai nenodzēsti ugunskuri.

“Diemžēl saglabājas liels ugunsnelaimēs bojāgājušo skaits. Jāpiebilst arī – joprojām vērojama tendence, ka biežākais traģisko ugunsnelaimju iemesls ir saistīts ar nevērību un neuzmanīgu rīcību ar uguni, piemēram, smēķēšanu gultā, bez uzraudzības atstātu degošu sveci vai ēdienu, kas piedeg uz ieslēgtas plīts, sērkociņu un šķiltavu atstāšanu bērniem viegli pieejamā vietā, apkures iekārtu nepareizu ekspluatāciju, degtspējīgu priekšmetu un mēbeļu novietošanu pie krāsns, kā arī bojātu elektroierīču lietošanu,” skaidro dienesta priekšnieks.

Tikmēr kopumā ugunsgrēku skaitam ir tendence samazināties, bet dienests arvien vairāk saņem izsaukumus uz dažādiem glābšanas darbiem, piemēram, lai novērstu stipra vēja radītos postījumus.

Attiecībā par statistiku saistībā ar apkures ugunsgrēkiem, apmēram 50% no tiem izceļas apkures iekārtu ekspluatācijas noteikumu pārkāpumu dēļ. Līdztekus ik gadu ugunsdzēsēji glābēji dzēš vairāk nekā 500 ugunsgrēkus, kuros netīrītu skursteņu dēļ dūmvados deg sodrēji.

Savukārt pērnā gada statistika apliecina, ka dzīvojamajā sektorā ugunsgrēki izceļas, jo tiek  pārkāptas ugunsdrošības prasības. Visbiežāk pieļautās kļūdas – nepareiza apkures ierīču ekspluatācija, bojātu apkures ierīču izmantošana, kā arī netiek veiktas noteikumos noteiktās pārbaudes. Savukārt mājokļos, kuros nelaimes notiek jau atkārtoti, redzams, ka dūmvadi nav tīrīti, kā arī netiek ievērotas elementāras drošības prasības, piemēram, pie krāsnīm un plītīm novietoti degtspējīgi priekšmeti.

Gandrīz katru dienu ugunsdzēsēji glābēji Latvijā dodas uz izsaukumiem, kuros virtuvē uz plīts ir piededzis ēdiens, radot spēcīgu sadūmojumu. Cilvēki, gatavojot ēdienu uz plīts, nereti mēdz aiziet uz citu istabu atgulties, ātri izskriet līdz veikalam, pastrādāt pie datora vai paskatīties TV, nepamanot, ka ēdiens piedeg, radot spēcīgu sadūmojumu. Ģenerālis O. Āboliņš uzsver, ka labākajā gadījumā šādas rīcības sekas būs piededzis katliņš un smakojošs dzīvoklis, bet sliktākajā – mājokļa iemītnieki var saelpoties dūmus un gūt veselības traucējumus.

“Visos mājokļos jābūt uzstādītiem dūmu detektoriem, kas ar skaļas skaņas palīdzību brīdinās par mājoklī izveidojušos sadūmojumu. Nereti tieši kaimiņi sadzird dūmu detektora signālu un zvana uz 112. Šāda savlaicīga reakcija ļauj izglābt dzīvības un samazināt ugunsgrēka platību un tādējādi arī tā radītos zaudējumus,” atgādina VUGD priekšnieks.

Viņš uzsver, ka ugunsgrēki mēdz būt dažādi, bet neatkarīgi no tā, kur cilvēks atrodas, svarīgākais ir censties iespējami ātrāk pamest ugunsgrēka vietu – vai tas ir mājoklis, automašīna, sabiedriska ēka vai mežs.

“Kad cilvēks ir drošībā, tad nekavējoties jāzvana uz tālruni 112 un jānosauc pēc iespējas precīzāka ugunsgrēka vieta, lai palīdzība tiktu spiegta iespējami ātrāk. Būtiski – lai arī kāds ugunsgrēks izcēlies, nekrist panikā. Objektīvs situācijas novērtējums un pareizas rīcības izvēle iespējas izglābties tikai palielina,” norāda ģenerālis O. Āboliņš.

VUGD priekšnieks, skaidrojot rīcību, ja ugunsgrēka gadījumā iespējams izkļūt no telpas, uzsver, ka pirmkārt, jāpārbauda durvis, vai tās ir, vai nav karstas. Ja nav, tas tās mazliet jāpaver, pārliecinoties, vai ārpusē nav dūmu un uguns. Atstājot telpu, durvis jāaizver – tas mazinās uguns izplatību un aizsargās arī īpašumu. Atstājot, piemēram, dzīvokli, svarīgi paņemt tā atslēgas. Ja visi evakuācijas ceļi būs slēgti un pamest ēku nebūs iespējams, atslēga nepieciešama, lai atgrieztos dzīvoklī, kas kļūs par drošāko patvēruma vietu.

“Nekādā gadījumā ugunsgrēka situācijā nedrīkst meklēt, kurā vietā deg. Vērtīgais laiks, ko tādējādi cilvēks zaudē, var būt izšķirošs, lai paspētu glābties. Nekavēties arī kāpņu telpās un gaiteņos, domājot, ko darīt. Ugunsgrēka vieta jāpamet iespējami ātrāk. Tāpat jābūt zināmiem, kuri ēkas gaiteņi ved strupceļā, cenšoties izvairīties no tiem, kā arī evakuējoties nekādā gadījumā nedrīkst izmantot liftu, bet gan tikai un vienīgi kāpnes,” dienesta vadītājs.

Viņš arī atzīmē – ugunsnelaimes gadījumā jārēķinās, ka visapkārt būs panika. Tāpēc, pametot ēku, jāturas pie kāpņu margām. Tas palīdzēs noturēties, ja kāpņu telpā būs drūzma. Tāpat, lai arī cik grūti tas nebūtu, pirms ēkas pamešanas, nevajadzētu mēģināt sameklēt visus tuviniekus, jo šādā situācijā dārga ir katra minūte.

Nokļūstot drošībā, jāzvana Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam. Nevajadzētu uzskatīt par pašsaprotamu, ka to jau izdarījis kāds cits. Sazvanot VUGD, nedrīkst nolikt klausuli, kamēr dispečeri nav saņēmuši visu viņiem nepieciešamo informāciju, kā arī mājās nedrīkst atgriezieties, līdz ugunsdzēsēji to nav atļāvuši.

Savukārt situācijā, kad nav iespējams izkļūt no telpas un uztaustot durvis, jūtams, ka tās ir kastas, nekādā gadījumā tās nedrīkst vērt vaļā. Tas var nozīmēt, ka aiz durvīm plosās uguns. Atverot tās, liesmas uzreiz iekļūs istabā, bet aizvērtas durvis var būt par aizsegu no uguns un pasargāt, kamēr ierodas glābēji. Tāpat, ja durvis ir karstas, jāaizbāž to spraugas. Šim nolūkam vislabāk kalpos mitri dvieļi, segas. Noderēs arī palagi, drēbes.

Ja telpā nav dūmu un pieejams telefons, jāzvana uz tālruni 112. Pēc tam jāpierāpo pie loga un tas nedaudz jāpaver. Nekādā gadījumā logu nedrīkst pilnīgi atvērt – tā radīsies caurvējš, kas veicinās dūmu iekļūšanu istabā. Nelaimē nokļuvušajam jāturas zemu pie loga. Tas ļaus elpot svaigo gaisu no ārpuses un izvairīties no dūmiem, kas lēnām piepildīs istabu.

Ja iespējams, deguns un mute jāaizsedz ar kādu samitrinātu materiālu, kas, filtrējot dūmus, palīdzēs elpot vieglāk.

VUGD priekšnieks uzsver – logu pilnīgi atvērt vai izsist drīkst tikai galējas nepieciešamības gadījumā. To izdarot, dūmi telpā var iekļūt arī no ārpuses. Turklāt, ja stikls būs izsists, logu aiztaisīt vairs nevarēs.

“Ja cilvēks atrodas pirmajā stāvā un pa logu iespējams izkļūt drošībā – tas jādara. Tomēr, ja cilvēks atrodas augstāk par pirmo stāvu, no lēmuma lēkt labāk atturēties. Daudzi cilvēki, kuri būtu varējuši ugunsgrēkā izdzīvot, gaidot pēc palīdzības savā istabā, ir gājuši bojā, lecot no bīstamiem augstumiem,” norāda ģenerālis.

Ja nav nekādu iespēju izkļūt no telpas, tad jācenšas pievērst sev uzmanību. To iespējams izdarīt, radot troksni, lai pārējie zinātu, kur atrodaties. To vislabāk darīt, klauvējot ar kādu priekšmetu, nevis kliedzot. Tāpat uzmanību savai atrašanās vietai var pievērst, vicinot pa logu ar dvieli vai palagu.

“Gadījumos, ja redzat, ka izcēlies ugunsgrēks vai kādam nepieciešama palīdzība, nekavējoties izsauciet glābējus pa tālruni 112, pēc iespējas precīzāk norādot nelaimes vietas koordinātes un piebraukšanas iespējas,” norāda dienesta priekšnieks.

Dalies ar šo ziņu