Viņš arī atzīmē – ugunsnelaimes gadījumā jārēķinās, ka visapkārt būs panika. Tāpēc, pametot ēku, jāturas pie kāpņu margām. Tas palīdzēs noturēties, ja kāpņu telpā būs drūzma. Tāpat, lai arī cik grūti tas nebūtu, pirms ēkas pamešanas, nevajadzētu mēģināt sameklēt visus tuviniekus, jo šādā situācijā dārga ir katra minūte.
Nokļūstot drošībā, jāzvana Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam. Nevajadzētu uzskatīt par pašsaprotamu, ka to jau izdarījis kāds cits. Sazvanot VUGD, nedrīkst nolikt klausuli, kamēr dispečeri nav saņēmuši visu viņiem nepieciešamo informāciju, kā arī mājās nedrīkst atgriezieties, līdz ugunsdzēsēji to nav atļāvuši.
Savukārt situācijā, kad nav iespējams izkļūt no telpas un uztaustot durvis, jūtams, ka tās ir kastas, nekādā gadījumā tās nedrīkst vērt vaļā. Tas var nozīmēt, ka aiz durvīm plosās uguns. Atverot tās, liesmas uzreiz iekļūs istabā, bet aizvērtas durvis var būt par aizsegu no uguns un pasargāt, kamēr ierodas glābēji. Tāpat, ja durvis ir karstas, jāaizbāž to spraugas. Šim nolūkam vislabāk kalpos mitri dvieļi, segas. Noderēs arī palagi, drēbes.
Ja telpā nav dūmu un pieejams telefons, jāzvana uz tālruni 112. Pēc tam jāpierāpo pie loga un tas nedaudz jāpaver. Nekādā gadījumā logu nedrīkst pilnīgi atvērt – tā radīsies caurvējš, kas veicinās dūmu iekļūšanu istabā. Nelaimē nokļuvušajam jāturas zemu pie loga. Tas ļaus elpot svaigo gaisu no ārpuses un izvairīties no dūmiem, kas lēnām piepildīs istabu.
Ja iespējams, deguns un mute jāaizsedz ar kādu samitrinātu materiālu, kas, filtrējot dūmus, palīdzēs elpot vieglāk.
VUGD priekšnieks uzsver – logu pilnīgi atvērt vai izsist drīkst tikai galējas nepieciešamības gadījumā. To izdarot, dūmi telpā var iekļūt arī no ārpuses. Turklāt, ja stikls būs izsists, logu aiztaisīt vairs nevarēs.