VUGD priekšnieks: Ugunsdzēsēju glābēju darbs atkarīgs no nodrošinājuma kvalitātes

Viedoklis
Sargs.lv
Image
VUGD ugunsdzēsēju mašīnas piedalās Jūras spēku mācībās
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbs atkarīgs no tam pieejamā nodrošinājuma un tā kvalitātes. Tas nudien ir izaicinājums – daļa nodarbināto joprojām strādā ar padomju laiku tehniku, tostarp 20 gadus vecām autocisternām, tā intervijā “Sargs.lv” norāda VUGD priekšnieks ģenerālis Oskars Āboliņš. Viņš uzsver – dienestam jādomā par attīstību, tomēr bez papildu līdzekļu atbalsta no valsts vai Eiropas Savienības finanšu instrumentiem, resursu dažkārt pietiek tikai ikdienas funkciju nodrošināšanai. Neraugoties uz finansiālajiem izaicinājumiem, ģenerālis uzskata – ugunsdzēsēju glābēju profesija sabiedrībā tiek augstu vērtēta. Cilvēki dienestam uzticas, un glābēji ar savu darbu ik dienu apliecina šo uzticēšanos.

Finansējuma jautājums ir aktuāls arī citās nozarēs, ne tikai iekšlietu. Ģenerālis gan piebilst – dienestam resursu dažkārt pietiek tikai ikdienas funkciju nodrošināšanai, bet lielākā daļa budžeta paredzēta atalgojumam. Tomēr jādomā arī par attīstību, ugunsdzēsēju glābēju nodrošinājumu ar darbam piemērotām telpām, aprīkojumu, kas nepieciešams cilvēku glābšanai dažādos negadījumos. Tam nepieciešams valsts papildu atbalsts. Tikmēr, lai papildinātu dienesta aprīkojumu un nodarbināto kvalifikāciju, aktīvi izmantotas iespējas piesaistīt papildu resursus no Eiropas Savienības finanšu instrumentiem.

“VUGD darbības specifika nosaka, ka pakalpojuma pieejamību un kvalitāti būtiski ietekmē dienestam pieejamais tehniskais nodrošinājums, tā kvalitāte un efektivitāte. Ar nepietiekamu transportlīdzekļu skaitu un novecojušām automašīnām nav iespējams nodrošināt normālu darbu notikuma vietā,” uzsver ģenerālis.

Viņš stāsta, ka lielākā dienesta problēma šobrīd ir nepietiekamais autocisternu skaits. Turklāt 40% no autocisternām ir ekspluatācijā vairāk nekā 20 gadus, kaut gan normatīvos  noteiktais lietderīgās lietošanas laiks kravas automobiļiem ir 10 gadi. Tas nozīmē, ka biežāk jāveic remontdarbi. Tāpat VUGD rīcībā joprojām ir padomju laiku tehnika, kuru degvielas patēriņš, salīdzinājumā ar jaunu, mūsdienu prasībām atbilstošu ugunsdzēsības un glābšanas automobili, kas aprīkots ar dīzeļdzinēju, ir lielāks. Papildus iepriekš minētajam, piemēram,  “ZIL” markas automobiļu nodalījumos, to gabarītu dēļ, nevar izvietot mūsdienu glābšanas instrumentus, kas īpaši vajadzīgi, veicot glābšanas darbus pēc ceļu satiksmes negadījumiem.

Protams, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam atbalstu sniedz arī Latvijas reģionos esošās brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības (BUB). Jāteic gan, ka ne vienmēr tās arī var izsaukt uz izbraukumiem, piemēram, VUGD viņus nevar sazvanīt, nevar izbraukt, jo nav degvielas vai tehnika ir remontā, nav finansējuma, vai arī neviens no brīvprātīgajiem nav uz vietas. Ir arī gadījumi, kad BUB piezvana, informējot, ka izbrauks uz notikumu, jo cilvēki vispirms ir sazvanījuši viņus. Tāpat ir reizes, kad BUB notikuma vietā ierodas pirms VUGD. Dienesta priekšnieks gan atzīmē – ir reģioni, kuros sadarbība ir ļoti aktīva, kā Inčukalna apkaimē.

No negatīvās puses VUGD vadītājs norāda, ka dažkārt brīvprātīgo entuziasms ir lielāks nekā to atļauj normatīvie akti par BUB iesaisti notikuma likvidācijā. Atbildība par iespējamajiem negadījumiem ugunsgrēkā vai citā notikumā tomēr gulstas uz VUGD pleciem.

Savukārt rezumējot ugunsdzēsēju glābēju darbu, pēc ģenerāļa domām sabiedrībā tas tiek augstu vērtēts.

“Mūsu dienestam uzticas, un ugunsdzēsēji glābēji šo uzticēšanos ik dienu apliecina ar savu darbu. Lai dienētu VUGD, tam lielā mērā ir jābūt aicinājumam – vēlmei glābt cilvēkus, palīdzēt viņiem dažādās situācijās. Domāju, ka Latvijā ir daudz jauniešu, kuri vēlas realizēt sevi ugunsdzēsēja glābēja profesijā,” uzsver ģenerālis O. Āboliņš.

Dalies ar šo ziņu