Iekšlietu nozarē piešķirtais finansējums ministrijas pakļautībā esošo amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi atlīdzības palielināšanai nav devis gaidīto rezultātu. Tikmēr atbalstītais papildu finansējums nepieciešams arī robežas joslas izbūvei gar Latvijas ārējo robežu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) autotransporta bāzes uzturēšanai un dienestu darbinieku formas tērpu iegādei, intervijā “Sargs.lv” norāda iekšlietu ministre Marija Golubeva. Viņa norāda – sasaukta arī starpinstitūciju darba grupa, kas veiks detalizētu tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas pilnveides risinājumu izpēti, tādējādi risinot kvalificēta personāla problēmas. Tikmēr svarīgi veidot mūsdienīgus darba apstākļus nozarē strādājošiem, tādējādi darbu radot pievilcīgāku arī jaunajai paaudzei.
2020.-2022. gada budžeta sagatavošanas procesā atbalstītais papildu finansējums iekšlietu nozarei 2020. gadam bija 18,9 miljoni euro, 2021. gadam - 19 miljoni euro, 2022. gadam - 24,5 miljoni.
Iekšlietu ministre norāda – pieprasītā finansējuma ietvaros plānots atlīdzības palielinājums Valsts policijas, VUGD un Valsts robežsardzes amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi. Tas gan tika piešķirts vienas trešdaļas apmērā no nepieciešamā un, kā atzinusi Valsts Kontrole, nav devis gaidīto rezultātu.
Otrs nozīmīgs punkts ir iekšlietu nozares informācijas aprites drošības uzlabošana, Latvijas robežas joslas izbūve gar Baltkrievijas un Krievijas robežu, Valsts robežsardzes gaisa kuģu uzturēšana, Valsts drošības dienesta darbības kapacitātes stiprināšana, VUGD autotransporta bāzes uzturēšana un atjaunošana atbilstoši normatīvu prasībām un dienestu darbinieku formas tērpi.
Viņa gan piebilst – lai iegūtu papildu finansējumu, gan dienesti, gan arī ministrija aktīvi iesaistās dažādu fondu apguvē. Piemēram, iekšlietu nozare īstenos Eiropas Atveseļošanās Fonda projektus 45,2 miljonu apmērā. Visi iesniegtie projekti ir saistīti ar dienestu darba apstākļu pilnveidošanu un kopējās valsts drošības uzlabošanu.
Tikmēr, runājot par strukturālajām pārmaiņām, pašlaik sagatavots ziņojums projekta “Iekšlietu nozares iestāžu darbības efektivitātes paaugstināšana Latvijā” ietvaros. Ministre skaidro, ka iepriekš noritējuši jau divi šādi posmi, kuru mērķis ir efektivizēt procesus iekšlietu nozarē.
Projekta mērķis ir izveidot datos balstītu stratēģiskās plānošanas un rezultātu pārvaldības sistēmu. Līdz šim projekta ietvaros analizēti ar procesu īstenošanu saistītie dokumenti un dati, veiktas intervijas ar ekspertiem un darbinieku aptauja, analizēta ārvalstu pieredze, notikusi stratēģiskās plānošanas procesu kartēšana, ministrijas un padotības iestāžu stratēģijās iekļauto rādītāju analīze. Tas jau rezultējies vairāku stratēģiskās plānošanas procesu uzlabojumos. Pilnveidots arī sadarbības modelis resora ietvaros, izstrādāta Iekšlietu nozares Stratēģijas mērķu karte, nodrošināta datu analītikas rīka pieejamība resorā.
Iekšlietu ministre arī stāsta, ka viņas uzdevumā sasaukta starpinstitūciju darba grupa, kas veiks detalizētu tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas pilnveides risinājumu izpēti, lai risinātu kvalificēta personāla problēmas nozarē. Darba grupā piedalās gan nozares kolēģi, gan Valsts policijas un Valsts robežsardzes koledžas pārstāvji.
Savukārt pēc veiktā Iekšlietu ministrijas un pētījumu uzņēmuma “Latvijas fakti” veiktās iedzīvotāju sabiedriskās domas aptaujas par drošības jautājumiem secināts, ka sabiedrībai raksturīgs augsts uzticēšanās līmenis dažādām drošības iestādēm, kā arī pozitīvs saskarsmes vērtējums – vairāk nekā 70% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju kopumā uzticas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, Valsts robežsardzei, kur saskarsmes pieredze ar šīm drošības iestādēm kopumā pozitīvi vērtēta vairāk nekā 90% gadījumu.
Lai arī vairums aptaujāto uzticas arī Valsts policijai, tās darbs respondentu vidū tiek vērtēts neviennozīmīgi, līdz ar to, kā uzsver ministre, tā ir joma, pie kuras jāstrādā.
