Robežsardzes priekšnieks: rekrutēšanā diemžēl konkurējam ar bruņotajiem spēkiem

Viedoklis
sargs.lv
Pujāts
Foto: Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Latvijas kopējā aizsardzības un drošības sistēma ir tik stipra, cik stiprs ir tās vājākais posms. Tā kā esam NATO ārējā robeža, robežsardzes kapacitāte ir ievērojami jāstiprina gan tehnisko, gan cilvēkresursu ziņā. Tā intervijā portālam “Sargs.lv” atzīst Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts, sakot, ka tieši robežsargu trūkums šobrīd esot lielākā problēma. Turklāt jaunu speciālistu rekrutēšanā jākonkurē ar citiem iekšlietu sistēmas dienestiem un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

Ar Valsts robežsardzes priekšnieku ģenerāli G. Pujātu portāls “Sargs.lv” tiekas dienu pirms viņa pirmās gadadienas priekšnieka amatā. Pirms intervijas viņš ticies ar  iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu un saka – ir sajūta, ka ministrs ieklausās un apzinās, ka robežsardze no visām iekšlietu struktūrām šobrīd atrodas visneizdevīgākajā situācijā. Jaunu robežsargu piesaistīšana un esošo noturēšana šobrīd esot viens no lielākajiem izaicinājumiem un ģenerāļa G. Pujāta uzdevumiem. 

Nozares problēmas mantojumā

Robežsardzes priekšnieks atzīst, ka pirmais gads šajā amatā bijis saspringts. Lai arī tas aizvadīts Valsts robežsardzes simtgades zīmē, nācies uzklausīt kritiku par iepriekšējās vadības darbu un apzināt gadiem ieilgušās problēmas nozarē, nosakot prioritātes to risināšanā. 

robežsardze

Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

“Darbinieku trūkums, nepietiekams personāla atalgojums, tādējādi nespējot konkurēt, piemēram, ar bruņotajiem spēkiem, novecojis formas tērps, transporta problēmas – vidējais vecums lielākajai daļai mūsu automašīnu – 12 gadi un vairāk. Piekritīsiet, esošā situācija diezgan sarežģīta,” pauž ģenerālis G. Pujāts.

Rekrutēšanā konkurē ar ugunsdzēsējiem, policiju un armiju

Robežsargu rindas vajag steidzami papildināt, tāpēc jauno speciālistu piesaistei tiek pievērsta liela uzmanība. Ir noslēgti sadarbības līgumi ar atsevišķām skolām Latgalē, kur jauniešu vidū mērķtiecīgāk tiek meklēti nākamie robežsargi. Tāpat robežsarga profesija tiek popularizēta dažādos publiskos pasākumos, valsts un pilsētu svētkos

“Sanāk konkurēt ar citām iekšlietu nozares struktūrām – ugunsdzēsējiem un policistiem, arī ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kuri arī aktīvi veic rekrutēšanas aktivitātes novados. Diemžēl motivācijas sistēma aizsardzības un iekšlietu resoram jau ilgstoši ir atšķirīga. Līdz ar to jaunietis bieži izvēlas karjeru veidot profesionālajā militārajā dienestā vai vispār citā sfērā, kur maksā vairāk,” stāsta ģenerālis G. Pujāts.

Tāpēc tiekot domāts par tiem, motivējošiem faktoriem, lai jaunietis tomēr izvēlētos kļūt par robežsargu. Kadetiem Robežsardzes koledžā nesen paaugstināta stipendija, tāpat ar iekšlietu ministru pārrunāta iespēja dienestā esošajiem atjaunot robežpiemaksu, kas būtu atkarīga gan no slodzes, intensitātes un citiem faktoriem. “Jāņem vērā, ka robežsargiem, atšķirībā no ugunsdzēsējiem un policistiem, dienesta vieta var būt pat simt kilometru attālumā no mājām. Piemēram, no Daugavpils līdz Šķaunes robežapsardzības nodaļai Baltkrievijas pierobežā ir 123 kilometri, un robežsargi to mēro regulāri. Tāpat ir atsevišķas dienesta vietas, kur darbs cilvēku lielās plūsmas dēļ, ir ļoti intensīvs, piemēram, lidosta “Rīga” vai Terehovas robežkontroles punkts,” norāda ģenerālis G. Pujāts.

robežsardze

Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Ķēdes vājais posms

Viņš stāsta, ka personāla trūkums lielā mērā šobrīd tiekot risināts uz virsstundu rēķina – citi strādā vairāk. No vienas puses tā ir iespēja saņemt piemaksu, taču no otras – tā ir regulāra pārslodze, kas var draudēt ar cilvēku izdegšanu un aiziešanu no dienesta.  Arī Eiropas Savienība prasības paredz Latvijas robežsargu regulāru dalību Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras operācijās, taču to nedrīkst veikt uz Latvijas robežapsardzības kapacitātes mazināšanas rēķina.

“Tuvojas arī 2021. gada Pasaules čempionāts hokejā, kas notiks divās valstīs – Baltkrievijā un Latvijā. Paredzot milzīgu ļaužu plūsmu abos virzienos, jau tagad tiek paplašinātas robežšķērsošanas vietas "Silene" un "Pāternieki", izbūvētas papildu kabīnes. Taču mums netika iedalīts neviens papildu cilvēks, lai gan paredzamās plūsmas dēļ šajā laikā klāt vajadzētu vismaz 50 robežsargus,” pauž robežsardzes priekšnieks.

Tikpat svarīgi kā dienestā piesaistīt jaunus robežsargus, ir rūpēties par esošo noturēšanu. Pēc iespējas regulāri speciālisti tiek iesaistīti starptautiskos projektos, tādējādi sniedzot viņiem iespēju paaugstināt kvalifikāciju un uz brīdi nomainīt vidi. “Tāpat no šī gada esam saņēmuši papildu finansējumu, lai varētu paaugstināt darba samaksu zemākajām kategorijām – instruktoriem, pie algas pieliekot 50 eiro. Tas nav daudz, bet tomēr neliela motivācija.  Pamazām tiek stiprināta arī robežsardzes tehniskā bāze – pērn iegādāti divi jauni helikopteri un trīs piekrastes patrulēšanas kuteri. Tie ļaus ne tikai patrulēt uz robežas, bet arī transportēt pacientus, palīdzēt meklēšanas un ugunsgrēku dzēšanas operācijās,” stāsta ģenerālis G. Pujāts.

robežsardze

Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Taču viņš uzsver, ka valstij būtu vienlīdz jāstiprina visu aizsardzības un drošības uzraugošo iestāžu kapacitāte.

"Ņemot vērā, ka Latvija ir Eiropas Savienības un NATO ārējā robeža, jāpatur prātā visiem zināmais teiciens, ka “ķēde ir tik stipra, cik stiprs ir tās vājākais posms”. Tāpēc jāstiprina arī robežsardze – gan tehnisko, gan personālresursu ziņā. Tikai tad Latvijas kopējā aizsardzības sistēma būs stipra,” rezumē Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts.

Dalies ar šo ziņu