Krievijas lēmums par izstāšanos no “Atvērto debesu” līguma ir pēdējais solis, lai sagrautu gadiem ilgi veidoto un nostiprināto bruņojuma kontroles mehānismu, šādu viedokli portālam “Sargs.lv” pauda Aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Krievijas prezidents V. Putins 7. jūnijā parakstījis likumu, kas formalizē Krievijas izstāšanos no bruņojuma kontroles līguma “Atvērtās debesis”. Savukārt šā gada 18. jūnijā Krievija ir iesniegusi Latvijas Ārlietu ministrijai notu par izstāšanos no līguma.
Aizsardzības ministrs uzsvēra - “Atvērto debesu” līgums gadiem veicināja uzticību un drošību starp līguma dalībvalstīm, līdz ilgstoši pieļauto Krievijas pārkāpumu dēļ no līguma izstājas ASV.
A.Pabriks norādīja, lai gan Krievija savu izstāšanos no “Atvērto debesu” līgumu balsta ASV iepriekš pieņemtajā analoģiskajā lēmumā, jāapzinās, ka Krievija aizsāka “Atvērto debesu” līguma pārkāpumus, kas noveda līdz līguma sagraušanai. Šajos pārkāpumos ietilpa Krievijas vienpusēji noteiktais uzstādījums par 500 kilometru maršruta ierobežojumu Kaļiņgradā, kā arī 10 kilometru lidojuma ierobežojumiem pie Gruzijas robežas. Lidojumu ierobežojumi Kaļiņingradā un Gruzijā ir mēģinājumi leģitimizēt Krievijas ekspansiju un selektīvo pieeju bruņojuma kontroles saistībām, un tas nekādā veidā nedrīkst būt pieņemami, uzsver aizsardzības ministrs.
Ministrs arī uzsvēra - Latvijai nav nepieciešami formāli bruņojuma kontroles līgumi, kas pastāv “uz papīra". To vietā Latvija iestājas par starptautisko saistību pilnīgu ievērošanu.
Latvija aicina Krieviju pārskatīt savu lēmumu un pildīt bruņojuma kontroles saistības pilnā saskaņā ar līguma nosacījumiem. Tālākos soļus, kas saistīti ar “Atvērto debesu” līgumu Latvija pārrunās konsultācijās ar sabiedrotajiem.
COVID-19 pandēmijas ierobežojumiem Latvija šobrīd ir apturējusi bruņojuma kontroles aktivitātes, taču tās tiks atsāktas tiklīdz epidemioloģiskā situācija to atļaus.
Nožēlu par Krievijas aiziešanu no līguma paudusi arī NATO Ziemeļatlantijas padome, norādot, ka tas bija “instruments, kas nodrošināja drošību, stabilitāti un savstarpējo uzticību Eiro Atlantijas zonā”
NATO Ziemeļatlantijas padome gan norāda, ka organizācija aizvien ir apņēmības pilna ievērot parastos ieroču kontroles pasākumus, kas šobrīd nodrošina galveno eiroatlantiskās drošības elementu.
“Mēs atkārtoti apliecinām pilnīgu apņemšanos samazināt militāro risku, novērst nepareizu interpretāciju un ar to saistītos konfliktus, kā arī veidot uzticību pušu starpā, tādējādi veicinot miera un drošības nostiprināšanu,” sacīts paziņojumā.
NATO Ziemeļatlantijas padome arī uzsver – alianse turpina tiekties pēc konstruktīvām attiecībām ar Krieviju, taču pašreizējā Krievijas rīcība to izslēdz.
“Mēs mudinām Krieviju izmantot atlikušos sešus mēnešus pirms izstāšanās stāšanās spēkā, lai pārskatītu savu lēmumu un atgrieztos pie pilnīgas “Atvērto debesu” līguma ievērošanas,” teikts NATO paziņojumā.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka ASV no “Atvērto debesu” līguma izstājās pagājušajā gadā. Toreizējais ASV prezidents Donalds Tramps šādu rīcību pamatoja ar to, ka Maskava ilgstoši pārkāpj līguma punktus.
Reaģējot uz ASV izstāšanos, arī Krievija paziņoja, ka izstāsies no šī līgumu, taču lika saprast, ka varētu palikt līguma dalībvalsts, ja līgumam atkal pievienotos ASV.
Krievija ir noliegusi, ka būtu pārkāpusi šo līgumu, un cerēja, ka jaunā ASV prezidenta Džo Baidena administrācija mainīs D. Trampa lēmumu. Taču arī Dž. Baidena administrācija ir apsūdzējusi Maskavu līguma pārkāpšanā.
Maija beigās ASV Valsts departaments oficiāli paziņoja, ka ASV neplāno atkal pievienoties Atvērto debesu līgumam, šādu lēmumu skaidrojot ar Krievijas nevēlēšanos novērst pašas pieļautos pārkāpumus.