A. Pabriks: Diemžēl Baltkrieviju vairs nevaram uztvert kā neatkarīgu valsti

Viedoklis
Sargs.lv
Image
Aizsardzības minists Artis Pabriks
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Redzot, kā Krievija pārņem savā kontrolē Baltkrieviju, runāt par to kā par neatkarīgu valsti diemžēl vairs nav iespējams. Tā, piedaloties attālinātajā Greisvaldes Universitātes Baltijas jūras reģiona starpdisciplinārā pētniecības centra atklāšanas pasākumā, intervijā Eiropas politikas un analīzes centra (CEPA) pētniekam Edvards Lūkasam intervijā atzina Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabiks. Līdz ar Baltkrievijas problemātiku ministrs iezīmēja vēl vairākus Baltijas reģionam būtiskus jautājumus – Kremļa virzītā gāzes vada  “Nord Stream 2” būvniecību, situāciju Ukrainā un gatavošanos NATO samitam Briselē.  

Kā šī brīža svarīgāko jautājumu E. Lūkass izcēla Baltkrievijas nozīmi Baltijas reģiona kopējā drošībā. A. Pabriks sacīja, ka Baltkrievija vienmēr ir sabiedroto dienaskārtībā, jo tā, līdzīgi kā Ukraina, robežojas ar Eiropas Savienību un NATO, bet vienmēr ir augstāku ambīciju mērķis Maskavai.  

“Mēs redzam tās pēdējos neatkarības brīžus,” sacīja A. Pabriks. “Mēs vairs Baltkrieviju neuztveram kā neatkarīgu valsti, jo kopš pagājušā gada augusta vērojams, kā Krievijas spēki pārņem kontroli Baltkrievijā.” Tāpat viņš uzsvēra, ka nesen notikusī “Ryanair” lidmašīnas piespiedu nosēdināšana Minskā nevarētu būt notikusi bez Maskavas piekrišanas.

Aizsardzības ministrs arī atzīmēja, ka pēc nesenās Vladimira Putina un Aleksandra Lukašenko tikšanās Baltkrievija paziņojusi par robežu slēgšanu, neļaujot pilsoņiem pamest valsti.

Šo soli ministrs salīdzināja ar “dzelzs priekškaru”, kas reiz šķīra Padomju Savienību no pārējās Eiropas, un ka faktiski vērojama Baltkrievijas pazušana no Eiropas kartes.

“Tādi diktatori kā Lukašenko mācās no citiem diktatoriem,” sacīja A. Pabriks, turpinot, ka citi diktatori kalpo kā piemērs tam, ka, pietiekami agresīvi apspiežot demokrātiju un to atbalstošas organizācijas, tāpat iespējams gūt panākumus.

“Es domāju, ka Eiropas Savienība un Rietumi pēdējos 20 līdz 30 gadus bijuši pārāk pielaidīgi attiecībā pret Baltkrieviju,” sacīja ministrs, minot, ka 21. gadsimta problēmām nepieciešami jauni risinājumi un nevar censties lietas risināt tāpat, kā tas darīts agrāk.

E. Lūkass atzīmēja, ka Latvija jau sen brīdinājusi par Baltkrievijā notiekošajiem procesiem un to ietekmi uz Baltijas un Eiropas kopējo drošību, kā arī izcēla Pabrika senāk teikto - lai arī Baltijas valstis nevieno kopīga valoda, tās vieno kopīgi mērķi.

A. Pabriks pauda, ka, viņaprāt, Briseles un citu rietumvalstu reakcija uz notikušo bijusi adekvāta un, salīdzinot ar citiem gadījumiem, ļoti ātra.

“Mums ir daudz jāmācās, jo ir viegli ignorēt to, kas notiek mums apkārt,” teica Pabriks. Viņš arī uzvēra, ka izlēmīga rīkošanās nav Eiropas stiprā puse, norādot, ka līdz šim uzsvars bijis uz dialogiem un diplomātiskām diskusijām. “Ja mēs nerīkosimies un neturpināsim izdarīt spiedienu uz Baltkrieviju, tad sūtam sliktus signālus ne tikai Minskai, bet arī Maskavai,” viņš sacīja, uzsverot, ka šajā gadījumā ļoti svarīgi saglabāt stipru un pārliecinošu pozīciju.

Ministrs pieminēja arī “Nord Stream 2” būvniecību un tās draudu Baltijas reģionam, uzsverot, ka ASV prezidenta Džo Baidena solis ar sankciju atcelšanu pret būvniekiem Rīgā, Tallinā, Viļņā un Varšavā netika sagaidīts pozitīvā gaisotnē. Ministrs arī sacīja, ka ar interesi gaida ASV un Krievijas prezidentu tikšanos, lai arī nelolo lielas cerības uz tās rezultātiem.

Dalies ar šo ziņu