Rīgā, mākslas centrā “NOASS”, trešdien, 8. jūlijā, Latvijas aizsardzības tehnoloģiju uzņēmums “SUBmerge Baltic” prezentēja jaunās paaudzes autonomo zemūdens dronu risinājumus un parakstīja sadarbības memorandu ar Francijas aizsardzības industrijas uzņēmumu “Naval Group”. Tas iezīmē būtisku soli Latvijas militārās industrijas attīstībā, īpaši zemūdens tehnoloģiju, kritiskās infrastruktūras aizsardzības un jūras drošības spēju stiprināšanā.
“SUBmerge Baltic” izstrādā autonomas zemūdens sistēmas un divējāda lietojuma risinājumus, kas pielāgojami gan civilajām, gan militārajām vajadzībām. Uzņēmuma tehnoloģijas paredzētas zemūdens infrastruktūras apsekošanai, ostu un kuģu drošībai, jūras monitoringa uzdevumiem, kā arī mīnu un citu zemūdens objektu meklēšanai.
Atklājot pasākumu, “SUBmerge Baltic” vadītājs un līdzdibinātājs Kārlis Bērziņš uzsvēra, ka šī diena ir nozīmīga ne tikai uzņēmumam, bet arī Latvijas aizsardzības nozarei kopumā.
Pēc viņa teiktā, laikā, kad pasaulē pieaug spriedze un arvien biežāk tiek apdraudēta kritiskā infrastruktūra, zemūdens situācijas izpratne kļūst par vienu no būtiskākajiem jūras drošības elementiem. Kabeļi, cauruļvadi, ostas, jūras robežas un cita zemūdens infrastruktūra prasa labāku uzraudzību, precīzāku informāciju un ātrāku reakciju.
“Zemūdens drošība ar katru dienu kļūst arvien svarīgāka. Kritiskajai infrastruktūrai, ostām, kabeļiem, cauruļvadiem un jūras robežām ir nepieciešama labāka situācijas izpratne un labāka aizsardzība. Un es zinu, ka Latvija šajā jomā var dot savu ieguldījumu,” sacīja K. Bērziņš.
Pasākuma laikā klātesošajiem tika demonstrētas uzņēmuma izstrādātā PIKE drona spējas. Tā ir zemūdens platforma, kas izmantojama gan kā attālināti vadāms zemūdens robots jeb ROV, gan kā autonomais zemūdens transportlīdzeklis jeb AUV.
Saskaņā ar prezentācijā norādīto, PIKE drons sver 30 kilogramus, spēj pārvietoties ar ātrumu līdz trim metriem sekundē, bet tā maksimālais darbības dziļums sasniedz 300 metrus. AUV režīmā drona darbības rādiuss ir līdz 80 kilometriem, savukārt ROV režīmā darbības ilgums sasniedz četras stundas. Platforma navigācijai izmanto inerciālo navigācijas sistēmu, DVL un žiroskopu, tai ir piecas brīvības pakāpes, un tā var darboties gan ar akumulatoru, gan ārēju energoapgādi. Drona kravnesība ir līdz 15 kilogramiem, un prezentācijā norādīts, ka platformu iespējams pielāgot arī kinetiskai kravnesībai.
Demonstrācijas sākumā drons tika vadīts manuālā režīmā, kur operatoram ir pilna kontrole pār tā kustību. Pēc tam tika parādītas arī asistētās vadības iespējas, tostarp stabilizācijas un dziļuma noturēšanas režīmi. Tie ļauj operatoram precīzāk kontrolēt drona novietojumu zem ūdens, tā slīpumu, virzienu un dziļumu, vienlaikus sekojot tam, ko fiksē kamera un sonārs.
Īpaša uzmanība demonstrācijā tika pievērsta operatora vadības interfeisam. Pirms misijas sākšanas operators var pārbaudīt, vai visas drona sistēmas darbojas korekti, redzēt tā enerģijas līmeni, darbības parametrus, sensoru informāciju un izvēlētos novērošanas punktus. Sistēmu iespējams vadīt gan no lielāka vadības ekrāna, piemēram, uz kuģa vai krastā izvietotā vadības punktā, gan no pielāgota planšetdatora interfeisa.
Uzņēmuma pārstāvji uzsvēra, ka operatoram nav obligāti jāatrodas vietā, kur drons tiek ielaists ūdenī. Sistēma nodrošina arī attālinātas vadības jeb teleoperācijas iespējas — praktiski tas nozīmē, ka komandieris vai operators var atrasties citā vietā, bet uz vietas nepieciešams tikai cilvēks, kurš dronu fiziski ievieto ūdenī.
Demonstrācijas laikā tika parādīta arī drona reāllaika pozicionēšana. Lai gan zem ūdens nav pieejams parastais GNSS signāls, sistēma ļauj operatoram kartē redzēt drona atrašanās vietu un kustību. Kā skaidroja demonstrācijas vadītāji, tas ir būtisks sasniegums zemūdens sistēmām, jo zem ūdens nav iespējams izmantot tos pašus sakaru un navigācijas risinājumus, ko plaši izmanto gaisa dronos.
Klātesošie varēja vērot arī sonāra un kameras attēlu. Tā kā demonstrācija notika Daugavas ūdeņos, kameras redzamību ietekmēja duļķainais ūdens, tomēr sonāra dati ļāva parādīt, kā drons iegūst informāciju par vidi arī ierobežotas redzamības apstākļos.
Būtiska demonstrācijas daļa bija misijas plānošanas interfeiss. Tajā operators var noteikt teritoriju, kurā drons drīkst darboties, iezīmēt aizliegtās zonas un izveidot maršrutu ar konkrētiem punktiem, kas dronam jāapseko. Sistēmā iestrādātais maršruta plānošanas algoritms spēj automātiski ņemt vērā šķēršļus vai ierobežotās zonas un aprēķināt drošāku apvedceļu, lai drons autonomās misijas laikā izvairītos no riska zonām.
Šāda funkcionalitāte ir īpaši nozīmīga ostās, pie kritiskās infrastruktūras un vietās, kur nav pieļaujama nekontrolēta kustība vai sadursmes risks. Nākotnē šādas zonas varētu tikt piemērotas arī dinamiski, piemēram, ņemot vērā lielu kuģu pārvietošanos vai citus mainīgus apstākļus operācijas rajonā.
K. Bērziņš uzsvēra, ka “SUBmerge Baltic” mērķis nav radīt tikai vienu atsevišķu dronu, bet plašāku zemūdens informācijas ekosistēmu, kurā apvienotas autonomās platformas, sensori, datu apstrāde un spēja reaģēt uz identificētiem apdraudējumiem.
“Droni ir tikai sākums. Mūsu mērķis ir izveidot pilnīgu jūras zemūdens informācijas ekosistēmu,” norādīja K. Bērziņš.
Viņš arī uzsvēra, ka Ukrainas kara pieredze apliecina nepieciešamību pēc risinājumiem, kas ir izmaksu ziņā efektīvi, mērogojami un ražojami lielākā apjomā.
Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Ploka savā uzrunā uzsvēra, ka mūsdienu drošības vidē valsts aizsardzība vairs nav tikai bruņoto spēku jautājums, bet visas valsts spēja radīt, pielāgot un ieviest tehnoloģijas, kas palīdz aizsargāt cilvēkus, teritoriju un kritisko infrastruktūru.
“Drošība vairs nav tikai Nacionālo bruņoto spēku jautājums. Tā ir visas valsts spēja radīt, pielāgot un ieviest tehnoloģijas, kas palīdz aizsargāt mūsu cilvēkus, teritoriju un kritisko infrastruktūru,” sacīja K. Ploka.
Viņa norādīja, ka Latvijas militārās industrijas attīstība ir stratēģisks valsts drošības jautājums, jo tā stiprina nacionālo noturību, tehnoloģisko kompetenci un spēju ātri reaģēt uz mainīgiem apdraudējumiem. Pēc K. Plokas paustā, “SUBmerge Baltic” piemērs apliecina, ka Latvijā iespējams radīt augstas sarežģītības un starptautiski konkurētspējīgas aizsardzības tehnoloģijas.
Īpaša uzmanība pasākumā tika pievērsta Baltijas jūras reģiona drošībai. Zemūdens kabeļi, enerģētikas savienojumi, ostas un cita kritiskā infrastruktūra kļūst par arvien nozīmīgāku drošības dimensiju, kur situācijas izpratne zem ūdens ir tikpat būtiska kā novērošana gaisā, uz sauszemes vai jūrā.
“Mēs nevaram aizsargāt to, ko neredzam. Tāpēc autonomās zemūdens tehnoloģijas kļūst par būtisku mūsdienu drošības spēju elementu,” sacīja K. Ploka, piebilstot, ka šādas tehnoloģijas ļauj savlaicīgi identificēt riskus, samazināt apdraudējumu cilvēkiem un palielināt operāciju efektivitāti.
Sadarbības memoranda parakstīšana ar “Naval Group” nostiprina “SUBmerge Baltic” starptautisko attīstības virzienu un paver plašākas iespējas Latvijas tehnoloģiju integrācijai starptautiskos aizsardzības industrijas projektos.
“Naval Group” pārstāvis Žeroms Sena uzsvēra, ka uzņēmums partnerību ar “SUBmerge Baltic” redz kā ilgtermiņa sadarbību, kas var radīt pievienoto vērtību Latvijai, Baltijas valstīm, Eiropai un NATO.
“SUBmerge Baltic” līdz šim jau piesaistījis aptuveni trīs miljonus eiro finansējuma, tostarp riska kapitāla investīcijas un publisko finansējumu. Uzņēmums sadarbojas ar partneriem vairākās valstīs, tostarp Ukrainā, kur tā tehnoloģijas tiek testētas un pielāgotas aizsardzības vajadzībām. Tāpat uzņēmums noslēdzis līgumu ar Amerikas Savienoto Valstu Jūras spēkiem un sadarbojas ar Latvijas Jūras spēkiem un citām aizsardzības institūcijām produktu testēšanā un attīstībā.
“SUBmerge Baltic” un “Naval Group” sadarbības memorands apliecina Latvijas aizsardzības tehnoloģiju uzņēmumu spēju iesaistīties starptautiskā līmeņa partnerībās un piedāvāt risinājumus, kas ir aktuāli ne tikai Latvijai, bet arī sabiedrotajiem Baltijas jūras reģionā un plašāk.
