Spārnotā raķete “Neptun” ir viens no spilgtākajiem Ukrainas aizsardzības industrijas sasniegumiem. Tā savu kaujas efektivitāti visuzskatāmāk demonstrēja pašā krievijas pilna mēroga iebrukuma sākumā, nogremdējot agresoru Melnās jūras flotes flagkuģi – raķešu kreiseri “Moskva”. Cenšoties mazināt atkarību no ārvalstu tālās darbības ieroču piegādēm, Ukraina pārveidoja “Neptun”, kas sākotnēji tika projektēta kā klasiska pretkuģu raķete “Neptun”, pielāgojot to triecieniem pa mērķiem sauszemē.
Savukārt konstruktoru birojs “Luch”, kas izstrādāja šo raķeti, ne tikai izturēja neskaitāmus Krievijas raķešu triecienus, bet arī spēja to strauji modernizēt un palaist sērijveida ražošanā.
Izdevums “Ukrainska Pravda” ir apkopojis visu zināmo “Neptun” raķešu triecienu bilanci, identificējot 26 Krievijas militāros un rūpnieciskos objektus, kurus iznīcināja “Neptun” raķetes.
Kādas ir “Neptun” saiszemes modifikācijas?
Saskaņā ar Ukrainas militārā medija “Defense Express” datiem sauszemes triecieniem paredzētajai “Neptun” raķetei ir vismaz divas modifikācijas: R-360M (vidējā rādiusa) un R-360L (tālās darbības).
· R-360M darbības rādiuss tiek vērtēts līdz 500 km, un tā ir aprīkota ar 350 kg smagu kaujas daļu. Tai raksturīgās degvielas tvertnes dēļ raķete ieguvusi neoficiālo iesauku “Pusmūža Neptūns”.
· R-360L, kas labāk zināma kā “Garais Neptūns”, ir ar garāku fizelāžu, lielāku degvielas ietilpību un nedaudz vieglāku – 260 kg – kaujas daļu.
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde (GUR) pirmo reizi demonstrēja sauszemes “Neptun” izmantošanu kaujā 2023. gada 23. augustā. Tad raķete iznīcināja Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas S-400 “Triumf” raķešu palaišanas iekārtu Tarhanhuta ragā. Vēlāk ukraiņu žurnālists Jurijs Butusovs sociālajos tīklos apstiprināja, ka trieciens veikts tieši ar raķetes “Neptun” modificēto versiju.
Pēc šī trieciena sauszemes “Neptun” modifikācijas regulāri tika pielietotas triecieniem Krievijas militārajiem objektiem. Balstoties uz atklāto avotu analīzi, izdevums “Ukrainska Pravda” izanalizēja katru dokumentēto “Neptun” saimes spārnoto raķešu kaujas pielietojumu.
Dati tika apkopoti un pārbaudīti, izmantojot oficiālos ziņojumus, galvenokārt no Ukrainas Jūras spēkiem un Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštāba. Sarakstā iekļauti arī triecieni, kuriem nebija oficiāla apstiprinājuma par izmantotās raķetes tipu, taču OSINT pētnieki ir neatkarīgi apstiprinājuši, ka tie veikti ar “Neptun” raķetēm.
Analīzē izmantoti arī Krievijas Aizsardzības ministrijas ziņojumi par Ukrainas spēku palaisto “Neptun” raķešu lidojumu trajektorijām. Kaut arī krievu publicētie dati nav uzskatāmi par neatkarīgu informācijas avotu, tie faktiski pārapstiprina veiktos triecienus.
“Neptun” ražošanas un pielietošanas dinamika
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vairākkārt uzsvēris, ka “Neptun” saimes raķešu ražošanas apjomi tiek kāpināti. 2023. gada augustā viņš norādīja, ka ražošana salīdzinājumā ar laiku pirms pilna mēroga iebrukuma pieaugusi desmitkārtīgi, savukārt 2025. gadā paziņoja, ka viena no raķetes modifikācijām jau ir sērijveida ražošanā.
Kopš pirma apstiprinātā trieciena 2023. gadā atsauces uz “Neptun” raķetēm Ukrainas Jūras spēku un Ģenerālštāba ziņojumos kļuvušas arvien biežākas.
Saskaņā ar apkopotajiem datiem vismaz 31 "Neptun" raķete sašāvusi 26 Krievijas objektus. Atklāto avotu dati liecina, ka intensīvākais laiks šī ieroča pielietošanā bijis 2024. gads, kad triecieni fiksēti 10 dažādās lokācijās.
Pieejamie dati gan nav pietiekami, lai izdarītu galīgos secinājumus par sērijveida ražošanas kopējiem apjomiem vai precīzu efektivitāti, jo apstiprinātie gadījumi atspoguļo tikai daļu no visiem ieroča pielietošanas gadījumiem. Tomēr fakti liecina, ka raķetes ir nonākušas stabilā sērijveida ražošanā un Ukrainas Jūras spēki ir noslīpējuši to taktisko pielietojumu.
Kādi mērķi tiek iznīcināti ar “Neptun”
Visbiežākie “Neptun” triecieni tikuši vērsti pa krievijas Jūras spēku kuģiem un loģistikai parezdētajiem prāmjiem. Kopumā apstiprināti pieci veiksmīgi šādi triecieni - divi pa lielajiem desantkuģiem, viens - pa izlūkošanas kuģi, viens - pa remonta kuģi un vēl viens – pa prāmi, kas pārvadā dzelzceļa vagonus.
Spilgts piemērs bija 2024. gada 23. marts, kad divas “Neptun” raķetes trāpīja pa kuģu pakaļgalu Sevastopoles līcī. Triecieni, visticamāk, bojāja stūres iekārtas, dzenskrūvju vārpstas, dzenskrūves un mašīntelpas. Šāda veida bojājumi spēj padarīt kuģi neatgriezeniski bojātu kas, domājams, arī bija Ukrainas aizsardzības spēku mērķis.
Kombinācijā ar Rietumvalstu piegādātajām spārnotajām raķetēm un pašmāju ražotajiem jūras droniem, šie triecieni iedragāja krievijas Melnās jūras flotes klātbūtni Krimā un piespieda Krievijas pavēlniecību pārvietot lielāko daļu flotes uz Novorosijsku.
Cita “Neptun” triecienu kategorija ir vērsta pret objektiem, kas saistīti ar Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu. Kā liecina pieredze, ar Ukrainas tālās darbības bezpilota lidaparātiem (UAV) ir grūti nodarīt kritiskus bojājumus lieliem rūpniecības objektiem galvenokārt to ierobežotā kaujas galviņas svara dēļ. Sprādzieni bieži notiek ārpus ēkām, sabojājot fasādes vai jumtus, kamēr iekšpusē esošās ražošanas iekārtas paliek neskartas vai gūst minimālus bojājumus.
Līdz 2026. gada jūlijam ir verificēti pieci veiksmīgi "Neptun" raķešu triecieni pa Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa objektiem. Uzņēmums “Atlant-Aero”, kas ražo bezpilota lidaparātus “Molniya”, tika sašauts trīs reizes.
Rūpnīca “Karachev Elektrodetal” Krievijas Brjanskas apgabalā, kas ražo elektroniskās komponentes, tika sašauta divreiz.
Pārējie apstiprinātie “Neptun” triecieni galvenokārt bijuši vērsti pret militārajām noliktavām, karaspēka izvietošanas vietām, kā arī enerģētikas un naftas un gāzes infrastruktūras objektiem.
Īpaši zīmīgs gadījums bija trieciens Novošahtinskas naftas pārstrādes rūpnīcai. Šobrīd tas ir vienīgais verificētais piemērs, kad Ukrainas spārnotā raķete (neieskaitot raķešdronus) veiksmīgi sašāvusi naftas pārstrādes rūpnīcu, piespiežot objektu pilnībā apturēt darbību.
Triecienu ģeogrāfija
Kaut arī “Neptun” ir tālās darbības spārnotā raķete, apstiprinātais kaujas pielietojums rāda, ka vairums triecienu veikti piekrastes objektiem vai mērķiem, kas atrodas tuvu Ukrainas valsts robežai.
Ņemot vērā ne tikai apstiprinātos triecienus, bet arī Krievijas Aizsardzības ministrijas paziņojumus par pārtvertajām raķetēm, kopējā aina lielā mērā paliek nemainīga: “Neptun” tiešām pārsvarā izmantots pret piekrastes vai pierobežas mērķiem.
Aina mainās, salīdzinot “Neptun” pielietojumu ar citu Ukrainas spārnoto raķeti – FP-5 “Flamingo”. Atšķirībā no “Neptun”, FP-5 galvenokārt bijusi vērsta pret objektiem dzili Krievijas iekšienē. Ziņojumi liecina, ka līdz šim veiksmīgi sašauti četri mērķi un vēlamos mērķus sasniegušas 10 raķetes.
Tomēr šīs divas raķetes pagaidām nevar tieši salīdzināt. “Neptun” un uzņēmuma “Fire Point” izstrādātā FP-5 “Flamingo” pieder pie dažādām klasēm un atrodas atšķirīgos tehnoloģiskās gatavības un taktiskās attīstības posmos.
