Krievija turpina pielāgot un modernizēt savus tālas darbības trieciena bezpilota lidaparātus, cenšoties kompensēt stratēģiskās aviācijas nolietojumu un dārgo spārnoto raķešu trūkumu. 2026. gada sākumā Krievijas bruņotie spēki pirmo reizi izmantoja jaunu reaktīvā tipa bezpilota lidaparāta modifikāciju – „Geraņ-5”, par ko ziņoja Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde (GUR). Analītiķi no Kara pētījumu institūta (ISW) uzsver, ka šis drons iezīmē kvalitatīvu pavērsienu Krievijas bezpilota trieciena koncepcijā un rada jauna līmeņa riskus Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmai.
No „Shahed” uz „Geraņ-5”: tehnoloģiskā evolūcija
Līdz šim Krievija masveidā izmantoja Irānā izstrādāto “Shahed-136” dronu licencētas kopijas – „Geraņ-2”, kas kļuva par galveno līdzekli Ukrainas infrastruktūras vājināšanas kampaņās. Taču „Geraņ-5” konceptuāli atšķiras no iepriekšējām versijām. Tas ir reaktīvais bezpilota lidaparāts, kura ātrums, kravnesība un lidojuma profils pietuvojas spārnoto raķešu parametriem.
Pēc GUR datiem, „Geraņ-5” spēj nest kaujas lādiņu līdz 90 kg (atsevišķos gadījumos – pat vairāk), tā darbības rādiuss sasniedz līdz 950–1000 km, bet kruīza ātrums ir 450–600 km/h, ar maksimālajiem rādītājiem līdz aptuveni 800 km/h. Šādi parametri padara dronu par hibrīdu starp tradicionālu bezpilota aparātu un vieglo spārnoto raķeti.
ISW analītiķi norāda, ka Krievija, visticamāk, jau ir izveidojusi iekšēju ražošanas līniju šim drona tipam, balstoties uz Irānas pilnībā nodoto tehnoloģiju, nevis tikai detaļu piegādēm vai daļēju kopēšanu.
Irānas faktors un „Karrar” tehnoloģija
Pēc Ukrainas izlūkdienestu un militāro ekspertu vērtējuma, „Geraņ-5” pamatā ir Irānā izstrādātais “Karrar” reaktīvais drons. Atšķirībā no iepriekšējām „Shahed” sērijām, šī tehnoloģija Irānā sākotnēji tika veidota kā atkārtoti izmantojams nesējs, kas spēj nest kravu, veikt uzdevumu un atgriezties.
Krievijas praksē šī koncepcija ir vienkāršota – „Geraņ-5” tiek izmantots kā vienreizējas lietošanas kamikadzes drons. Taču tehnoloģiskais ieguvums Maskavai ir būtisks: Irāna Krievijai nodevusi ne tikai konstrukciju, bet arī pilnu ražošanas ciklu, tostarp aerodinamiku, korpusa materiālus un reaktīvā dzinēja integrācijas risinājumus.
Vienlaikus Maskava joprojām paliek daļēji atkarīga no Irānas piegādēm, jo daļa kritisko komponentu tiek importēti. Politiskā nestabilitāte Irānā nākotnē var kļūt par ievainojamu vietu šajā sadarbībā, tomēr pašlaik Krievija cenšas maksimāli izmantot šo „tehnoloģiju logu”.
Triecieni ne tikai pa objektiem uz zemes, bet arī gaisā
Viena no būtiskākajām ISW atziņām ir pieņēmums, ka „Geraņ-5” nav paredzēts tikai triecieniem pa mērķiem uz zemes. Krievija, iespējams, testē šo dronu arī kā līdzekli cīņai pret gaisa mērķiem, tostarp Ukrainas pārtvērējdroniem un pat lidmašīnām.
GUR informē, ka Krievija strādā pie scenārijiem, kuros „Geraņ-5” varētu tikt aprīkots ar „gaiss–gaiss” tipa raķetēm, piemēram, R-73 vai R-60, kā arī ar pārnēsājamo zenītraķešu sistēmu (PZRK) elementiem. Šāda konfigurācija ļautu izmantot dronus kā aizsardzības vai eskortēšanas platformas citiem uzbrukuma līdzekļiem.
Eksperti norāda, ka šeit tiek testēta „spieta taktika” – viens drons darbojas kā vadošais elements, apkopo informāciju par gaisa telpu un nodod datus citiem bezpilota aparātiem. Lai gan šī koncepcija vēl nav pilnībā operacionāla, ISW uzsver, ka Krievija mērķtiecīgi virzās šajā virzienā.
Palaišana no gaisa un taktiskā aviācija
Īpašu uzmanību analītiķi pievērš Krievijas plāniem palaist „Geraņ-5” no taktiskās aviācijas platformām, tostarp no “Su-25”. Šāda pieeja būtiski atšķiras no līdzšinējās prakses, kad „Shahed” tipa droni tika palaisti no zemes – kravas automobiļiem vai improvizētām rampām.
Palaišana no gaisa sniedz vairākas priekšrocības:
- palielinās neprognozējamība – grūtāk savlaicīgi noteikt uzbrukuma virzienu;
- tiek paplašināts operacionālais rādiuss, pat ņemot vērā taktiskās aviācijas ierobežoto darbības zonu;
- samazinās atkarība no stratēģiskās aviācijas, kuras resurss, pēc ekspertu aplēsēm, ir izsmelts aptuveni par 80 %.
Krievija apzināti taupa savus stratēģiskos bumbvedējus potenciālai lielāka mēroga konfrontācijai, bet ikdienas uzbrukumos arvien vairāk balstās uz lētākiem un vienkāršākiem risinājumiem.
Lēts, bet bīstams: ekonomika un militārā loģika
Salīdzinājumā ar dārgajām spārnotajām raķetēm, kuru cena var sasniegt vairākus miljonus dolāru, „Geraņ-5” ir daudzkārt lētāks. Tieši šī iemesla dēļ Krievija dod priekšroku masveida dronu ražošanai un izmantošanai.
Militārie analītiķi uzsver, ka Maskavas stratēģija balstās nevis uz augstāko tehnoloģisko kvalitāti, bet gan uz kvantitāti un pretgaisa aizsardzības sistēmu pārslogošanu. Kombinētie uzbrukumi – neliels skaits raķešu un liels skaits dronu – bieži rada līdzīgu vai pat lielāku efektu nekā tikai raķešu trieciens.
ISW secina, ka šāda pieeja ļauj Krievijai saglabāt spiedienu uz Ukrainas enerģētikas un militāro infrastruktūru, pat ierobežotu resursu apstākļos.
Navigācija, elektronika un ievainojamība
„Geraņ-5” izmanto kombinētu navigācijas sistēmu – inerciālo navigāciju, satelītnavigāciju un radioorientierus, tostarp Baltkrievijas teritorijā izvietotu mobilo raidītāju tīklu. Tas samazina atkarību no GPS un ir tieša atbilde Ukrainas radioelektroniskās karadarbības līdzekļiem.
Tomēr eksperti uzsver: drona precizitāte joprojām ir ievainojama pret traucējumiem, un tieši radioelektroniskā karadarbība paliek viens no efektīvākajiem aizsardzības līdzekļiem.
ISW vērtējumā „Geraņ-5” nav revolucionārs ierocis, bet tā ir bīstama evolūcija Krievijas bezpilota sistēmu karadarbības attīstībā. Tas apvieno spārnotās raķetes funkcijas ar drona ražošanas lētumu, paplašina uzbrukuma scenārijus un sarežģī Ukrainas pretgaisa aizsardzības darbu.
Eksperti uzsver, ka galvenais izaicinājums nav pats drons, bet gan tā masveida un kombinēta izmantošana. Līdz ar to „Geraņ-5” kļūst par vēl vienu instrumentu Maskavas stratēģijā, lai izsmeltu, pārslogotu un sistemātiski testētu Ukrainas aizsardzības spējas.
